Atbalsta persona lēmumu pieņemšanā: palīdzība, kas saglabā cilvēka izvēli

Divi cilvēki pie galda mierīgi apspriež izvēli starp diviem vizuāliem variantiem

Ikdienā jāpieņem daudzi lēmumi: kādus pakalpojumus izmantot, kur mācīties vai strādāt, kā plānot naudu, kā rūpēties par veselību un kā organizēt dzīvi mājās. Cilvēkam ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem daļa informācijas var būt sarežģīta, sadrumstalota vai grūti uztverama. Valsts apmaksāts atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojums palīdz saprast iespējas, salīdzināt izvēles un skaidri paust savu gribu.

Pakalpojuma centrā ir pats cilvēks. Atbalsta persona palīdz sagatavoties lēmumam, bet izvēli izdara pakalpojuma saņēmējs. Šāda sadarbība stiprina patstāvību un ļauj cilvēkam aktīvāk piedalīties jautājumos, kas ietekmē viņa dzīvi.

Kam pakalpojums paredzēts

Labklājības ministrijas pakalpojuma apraksts paredz atbalstu pilngadīgām personām ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem. Pakalpojuma sniedzējs saņem iesniegumu un izvērtē cilvēka atbilstību noteikumiem, kā arī jomas, kurās atbalsts vajadzīgs.

Vajadzība katram cilvēkam var atšķirties. Vienam svarīgākais ir saprotami izlasīt iestādes vēstuli un izvēlēties turpmāko rīcību. Citam vajadzīga palīdzība, lai sagatavotos sarunai ar ārstu, sociālo darbinieku, darba devēju vai izglītības iestādi. Vēl kādam atbalsts palīdz plānot izdevumus, izvērtēt pakalpojumu piedāvājumus vai vienoties par ikdienas pienākumiem.

Atbalstu var pielāgot cilvēka saziņas veidam un uztveres īpatnībām. Sarunā var izmantot īsus teikumus, piemērus, attēlus, rakstisku plānu vai informācijas sadalīšanu mazos soļos. Svarīgs ir rezultāts: cilvēks saprot izvēles, var uzdot jautājumus un pats formulē savu lēmumu.

Ko dara atbalsta persona

Atbalsta personas darbs sākas ar klausīšanos. Cilvēks izstāsta jautājumu, mērķi vai situāciju, kurā vajadzīga palīdzība. Pēc tam abi vienojas, kādu rezultātu vēlas sasniegt un kādi soļi līdz tam veicami.

Atbalsta persona var palīdzēt:

  • atrast un sakārtot lēmumam vajadzīgo informāciju;
  • izskaidrot sarežģītu tekstu saprotamā valodā;
  • sadalīt lielu jautājumu vairākos izdarāmos soļos;
  • salīdzināt iespējamos ieguvumus, pienākumus un sekas;
  • sagatavot jautājumus sarunai ar iestādi vai speciālistu;
  • pierakstīt cilvēka izvēli un nākamos darbus;
  • pārbaudīt, vai pieņemtais lēmums tiek īstenots atbilstoši cilvēka gribai.

Šāda palīdzība atšķiras no lēmuma pieņemšanas cilvēka vietā. Atbalsta persona veido apstākļus, kuros cilvēks pats var izvēlēties. Ja vajadzīgs ilgāks laiks, informāciju izskata vairākās sarunās. Ja cilvēkam ērtāks konkrēts saziņas veids, sadarbību organizē tā, lai viņš varētu pilnvērtīgi piedalīties.

Dzīves jomas, kurās atbalsts var palīdzēt

Pakalpojums aptver dažādus ikdienas jautājumus. Veselības jomā cilvēks var sagatavot jautājumus ārstam, saprast piedāvātās iespējas un pierakstīt izvēlēto rīcību. Sociālo pakalpojumu jomā atbalsta persona var palīdzēt izprast pieteikšanās kārtību, dokumentus un pakalpojuma noteikumus.

Izglītībā un darbā atbalsts var noderēt, izvēloties mācību virzienu, sagatavojoties pārrunām vai apspriežot nepieciešamos pielāgojumus. Mājokļa un ikdienas dzīves jautājumos cilvēks var salīdzināt pieejamos risinājumus, plānot pienākumus un vienoties ar pakalpojumu sniedzējiem. Finanšu jautājumos atbalsta persona palīdz sakārtot informāciju par ienākumiem, regulāriem maksājumiem un izvēles sekām.

Katrā no šīm jomām vērtīgs ir skaidrs darba sadalījums. Cilvēks nosaka mērķi un izvēlas. Atbalsta persona palīdz saprast informāciju un sagatavot rīcību. Iestāde vai speciālists pilda savus profesionālos pienākumus un sniedz kompetencē esošo pakalpojumu.

Kā sagatavoties pieteikumam

Pirms saziņas ar pakalpojuma sniedzēju ir vērts uzrakstīt dažus konkrētus piemērus. Tie palīdzēs saprast, kurās situācijās atbalsts dotu lielāko ieguvumu. Piemēram: “vēlos pats izvēlēties sociālo pakalpojumu”, “gribu saprast darba līguma nosacījumus” vai “vēlos sagatavoties sarunai par veselības aprūpi”.

Noderīgs sagatavošanās saraksts:

1. Pierakstīt divas vai trīs dzīves jomas, kurās lēmumi pašlaik sagādā grūtības. 2. Aprakstīt vienu nesenu situāciju un vēlamo rezultātu. 3. Norādīt ērtāko saziņas veidu un nepieciešamos pielāgojumus. 4. Sagatavot pieejamos dokumentus, kas saistīti ar konkrēto jautājumu. 5. Pierakstīt kontaktinformāciju un laiku, kad visērtāk sazināties.

Pieteikumā svarīgi lietot konkrētus vārdus. Frāze “vajadzīga palīdzība ar dokumentiem” dod vispārīgu priekšstatu. Precīzāks formulējums “vajadzīga palīdzība izlasīt pašvaldības lēmumu, saprast izvēles un sagatavot jautājumus sociālajam darbiniekam” ļauj ātrāk vienoties par atbalsta saturu.

Pirmā saruna un sadarbības plāns

Pirmajā sarunā cilvēks var izstāstīt savas prioritātes un vienoties par sadarbības kārtību. Ir lietderīgi pārrunāt, cik bieži notiks tikšanās, kā sazināsies starp tām un kā pierakstīs vienošanās. Skaidrs plāns palīdz abām pusēm saprast nākamo soli.

Sarunas beigās cilvēkam būtu jāzina, kas notiks tālāk: kāda informācija vēl jāiegūst, kurš veiks konkrētu darbību un kad jautājumu pārrunās atkārtoti. Īss rakstisks kopsavilkums palīdz saglabāt vienošanos un sekot progresam.

Ģimenes locekļi vai citi tuvinieki var būt nozīmīgs atbalsts, ja pats cilvēks vēlas viņus iesaistīt. Arī šādā situācijā sarunas centrā paliek pakalpojuma saņēmēja vēlmes, izvēle un viņam saprotams skaidrojums.

Kā novērtēt, vai atbalsts palīdz

Labu sadarbību var pamanīt pēc praktiskām pārmaiņām. Cilvēks labāk saprot saņemto informāciju, aktīvāk uzdod jautājumus un spēj izskaidrot savu izvēli. Lēmumi tiek sadalīti pārskatāmos soļos, un cilvēkam ir skaidrs, ko darīt tālāk.

Noder arī vienkāršs lēmuma pieraksts. Tajā var norādīt apspriesto jautājumu, izvērtētās iespējas, cilvēka izvēli un nākamo darbību. Pierakstu veido cilvēkam saprotamā formā: īsā tekstā, tabulā, ar simboliem vai citā piemērotā veidā. Tas palīdz atcerēties sarunu un nākamajā tikšanās reizē pārbaudīt paveikto.

Ja lēmums skar vairākas iestādes vai speciālistus, atbalsta persona var palīdzēt sakārtot sarunu secību. Vispirms noskaidro trūkstošo informāciju, pēc tam salīdzina iespējas un tikai tad sagatavo gala izvēli. Šāda secība mazina informācijas pārslodzi un ļauj cilvēkam katru soli izprast savā tempā.

Ar laiku atbalsta apjoms var mainīties. Cilvēks var apgūt sev piemērotu jautājumu uzdošanas, pierakstu veidošanas vai iespēju salīdzināšanas paņēmienu. Tad atsevišķus soļus viņš veic patstāvīgi, bet atbalsta persona iesaistās sarežģītākajos jautājumos.

Vērtīgi regulāri pārrunāt trīs jautājumus: ko cilvēks gribēja panākt, kas jau izdevās un kāds atbalsts vajadzīgs nākamajā posmā. Šāda pārskatīšana ļauj pielāgot sadarbību un koncentrēties uz cilvēkam svarīgāko.

Atbalsta personas pakalpojums palīdz cilvēkam izmantot savas tiesības, veidot patstāvīgāku ikdienu un piedalīties lēmumos ar skaidru izpratni. Pirmais solis ir nosaukt konkrēto dzīves jomu un sazināties ar pakalpojuma sniedzēju. Resursu centrs ZELDA publicē praktisku informāciju par pakalpojumu un saziņas iespējām.

Avoti un papildu informācija