Daugavpils pašvaldības sociālo pakalpojumu klāstā ir specializētais transports, aprūpe mājās, atelpas brīdis, dienas aprūpe, specializētās darbnīcas un sociālā rehabilitācija. Izvēle sākas ar konkrētu ikdienas vajadzību: nokļūt uz ārstniecības iestādi, saņemt palīdzību mājās, dot ģimenei atpūtas laiku, attīstīt prasmes vai piedalīties sabiedrībā.
Pieteikšanās sākumpunkts ir Daugavpils Sociālais dienests. Sociālais darbinieks izvērtē cilvēka situāciju, funkcionālās spējas, ģimenes resursus un vajadzīgo rezultātu. Klientam ir tiesības saņemt informāciju saprotamā veidā un pamatotu rakstisku lēmumu.
Ja galvenā vajadzība ir pārvietošanās
Specializētais transports palīdz cilvēkam ar kustību traucējumiem nokļūt vietā, kuru ar ierasto sabiedrisko transportu sasniegt ir grūti. Tas var būt brauciens uz ārstniecības, rehabilitācijas, sociālo vai citu būtisku pakalpojumu. Pieteikumā jāapraksta pārvietošanās vajadzība, maršruts un nepieciešamais atbalsts.
Pirms brauciena jānoskaidro, vai transportlīdzeklis piemērots konkrētajam riteņkrēslam, vai pieejams pacēlājs, vai vajadzīgs pavadonis un kā tiek nodrošināta droša iekāpšana. Jāprecizē arī rezervēšanas termiņš, maksa un atcelšanas kārtība.
Ja vajadzīga palīdzība ikdienā mājās
Aprūpe mājās paredzēta cilvēkam, kuram nepieciešama palīdzība personīgajā aprūpē, mājsaimniecības darbos vai citās ikdienas darbībās. Izvērtējumā būtiski aprakstīt konkrētus uzdevumus: ģērbšanos, ēdiena sagatavošanu, higiēnu, pārvietošanos mājoklī vai produktu sagādi.
Bērnam ar invaliditāti pakalpojuma saturs jāsaista ar bērna vajadzībām un ģimenes ikdienu. Vecākiem ieteicams sagatavot nedēļas ritma aprakstu, norādot grūtākos posmus un nepieciešamās palīdzības ilgumu. Tas dod sociālajam darbiniekam precīzāku pamatu pakalpojuma apjoma noteikšanai.
Lēmumā jābūt norādītam pakalpojuma apjomam, periodam, maksai un sniedzējam. Ģimenei jāzina, pie kā vērsties, ja bērna vajadzības mainās vai pakalpojuma grafiks praktiski nedarbojas.
Atelpas brīdis ģimenei
Atelpas brīža pakalpojums uz noteiktu laiku nodrošina cilvēka aprūpi, lai ģimenes loceklis vai ikdienas aprūpētājs varētu atjaunot spēkus, kārtot veselības jautājumus vai veikt citus pienākumus. Pakalpojuma mērķis ir stiprināt ģimenes spēju ilgtermiņā nodrošināt aprūpi.
Pirms pakalpojuma sākuma jāvienojas par medikamentiem, ēdināšanu, saziņas veidu, drošības riskiem, miega paradumiem un nomierinošām stratēģijām. Cilvēkam ar invaliditāti jāsaņem saprotams skaidrojums par vietu, ilgumu un iesaistītajiem darbiniekiem.
Ģimenei vērts jautāt, cik savlaicīgi jārezervē pakalpojums, kāds ir pieejamais stundu vai dienu apjoms un kā rīkoties neparedzētā situācijā.
Dienas aprūpes centrs
Dienas aprūpe piedāvā strukturētu dienas ritmu, sociālās prasmes, nodarbības un nepieciešamo atbalstu. Pakalpojums var būt piemērots cilvēkam, kurš vēlas aktīvāku līdzdalību ārpus mājām, vienlaikus saņemot drošu un pielāgotu palīdzību.
Izvēloties centru, jāvērtē telpu fiziskā piekļūstamība, personāla pieredze, nodarbību saturs, transports un saziņa ar ģimeni. Svarīgi saprast, kā tiek veidots individuālais atbalsta plāns un kā cilvēks pats piedalās mērķu izvēlē.
Bērna gadījumā jānoskaidro, kā dienas aprūpe saskaņojama ar izglītību, rehabilitāciju un ģimenes grafiku. Pieaugušam cilvēkam būtiska var būt sociālo un darba prasmju attīstība.
Specializētās darbnīcas
Specializētās darbnīcas palīdz attīstīt darba prasmes, ieradumus un līdzdalību cilvēkiem, kuriem vajadzīgs pielāgots temps un atbalsts. Darbnīcas var piedāvāt praktiskus uzdevumus, individuālu prasmju izvērtējumu un sociālo darbinieku vai citu speciālistu palīdzību.
Pirms pakalpojuma izvēles jānoskaidro nodarbību veids, pieejamības risinājumi, darba drošība, dienas ilgums un iespējamais turpinājums. Cilvēka intereses un izvēle ir būtiska, jo prasmes vislabāk attīstās jēgpilnā darbībā.
Sociālā rehabilitācija
Sociālās rehabilitācijas mērķis ir palīdzēt atjaunot vai attīstīt prasmes patstāvīgākai dzīvei un līdzdalībai. Tā var ietvert speciālistu konsultācijas, ikdienas prasmju treniņu, saziņas, mobilitātes vai sociālo iemaņu attīstību. Konkrēto saturu nosaka izvērtējums.
Pieteikumā noder formulēt sasniedzamu rezultātu, piemēram, patstāvīgāk izmantot transportu, apgūt ēdiena gatavošanu vai drošāk sazināties pakalpojumu vietās. Rezultātam jābūt nozīmīgam pašam cilvēkam.
Kā sagatavoties izvērtēšanai
Pirms sarunas Sociālajā dienestā var izveidot vienas lapas vajadzību pārskatu. Tajā norāda ikdienas darbības, kurās vajadzīga palīdzība, pašreizējo atbalstu, grūtākos dienas posmus un vēlamās pārmaiņas. Jāpievieno dokumenti, kurus dienests pieprasa konkrētajam pakalpojumam.
Sarunā ieteicams lūgt izvērtēt vairākus savstarpēji papildinošus risinājumus. Transports var palīdzēt nokļūt dienas centrā, bet atelpas brīdis papildināt aprūpi mājās. Pakalpojumu komplekts jāveido ap cilvēka dzīvi, nevis tikai vienu atsevišķu grūtību.
Ko pārbaudīt rakstiskajā lēmumā
Lēmumā jāpārbauda pakalpojuma nosaukums, apjoms, termiņš, maksa, sniedzējs un sākšanas kārtība. Ja pakalpojums atteikts vai piešķirts mazākā apjomā, cilvēks var lūgt skaidru pamatojumu un izmantot lēmumā norādīto apstrīdēšanas kārtību.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka klienta tiesības saņemt informāciju un piedalīties lēmuma pieņemšanā. Praktiski tas nozīmē iespēju uzdot jautājumus, izteikt savu izvēli un saņemt saprotamu atbildi par nākamajiem soļiem.
Maksa un līdzmaksājums
Dažādiem sociālajiem pakalpojumiem var būt atšķirīga samaksas kārtība. Izvērtējumā jānoskaidro, vai pakalpojumu pilnībā sedz pašvaldība, vai cilvēkam paredzēts līdzmaksājums un kā tas tiek aprēķināts. Rakstiskajā lēmumā vai līgumā jābūt saprotamai informācijai par maksājumu un tā periodu.
Ja cilvēka vai mājsaimniecības finansiālā situācija ietekmē samaksu, Sociālais dienests izskaidro nepieciešamos dokumentus un aprēķina principu. Cilvēkam jāzina arī tas, kam ziņot par ienākumu vai ģimenes sastāva izmaiņām.
Pakalpojumu pārskatīšana
Cilvēka vajadzības var mainīties veselības, dzīvesvietas, ģimenes atbalsta vai izglītības un darba situācijas dēļ. Tāpēc pakalpojuma apjoms periodiski jāpārskata. Ja piešķirtais risinājums vairs nesasniedz mērķi, klientam vai ģimenei jālūdz atkārtots izvērtējums.
Pārskatīšanai noder īss pieraksts par to, kuri uzdevumi ar pakalpojuma palīdzību izdodas un kuros joprojām vajadzīgs atbalsts. Var norādīt arī neizmantotās stundas un iemeslus, transporta grūtības vai neatbilstošu darba laiku. Konkrēti piemēri palīdz pielāgot pakalpojumu reālajai ikdienai.
Atbalsta personas loma
Atbalsta persona vai ģimenes loceklis var palīdzēt sagatavot dokumentus, piedalīties sarunā un pierakstīt lēmuma detaļas. Galvenie jautājumi jāuzdod pašam klientam viņam pieejamā saziņas veidā. Cilvēka vēlmes nosaka pakalpojuma mērķi un pieņemamo atbalsta formu.
Ja cilvēks izmanto alternatīvo komunikāciju, zīmju valodu vai vienkāršo valodu, par to jāinformē Sociālais dienests pirms tikšanās. Pieejama saziņa ļauj cilvēkam saprast izvēles, izteikt savu viedokli un pieņemt lēmumu.
Labi izveidots pakalpojumu komplekts savieno praktisko palīdzību ar cilvēka paša mērķiem: drošāk dzīvot mājās, piedalīties nodarbībās, apgūt prasmes, atslogot ģimeni un būt aktīvam savā kopienā.
