Skolēni vienu un to pašu uzdevumu uztver atšķirīgi. Vienam pietiek ar īsu mutisku norādi, citam vajadzīgs piemērs, attēls vai vairāki secīgi soļi. Iekļaujoša mācīšana palīdz skolotājam jau stundas plānošanas laikā paredzēt dažādus informācijas uztveres un mācīšanās veidus. Šāda pieeja padara mācību saturu saprotamāku visai klasei un ļauj mērķtiecīgāk izmantot individuālo atbalstu.
Apvienotās Karalistes Izglītības departaments 25. septembrī sāka plašu profesionālās pilnveides programmu pedagogiem, kuri strādā ar bērniem un jauniešiem ar speciālām izglītības vajadzībām. Programmas materiāli un apmācības ir bez maksas, un to praktiskie principi ir izmantojami arī Latvijas klasēs: sadalīt norādes saprotamos soļos, iepriekš izskaidrot būtiskos jēdzienus, dot pietiekamu laiku vingrinājumiem un regulāri pārbaudīt skolēna izpratni.
Skaidra struktūra palīdz visai klasei
Iekļaujošas stundas sākums ir paredzams. Skolotājs īsi pasaka, ko klase apgūs, kādi būs darba posmi un pēc kā varēs saprast, ka uzdevums paveikts. Redzams stundas plāns uz tāfeles vai ekrāna samazina nepieciešamību paturēt visu informāciju atmiņā. Tas īpaši palīdz skolēniem, kuriem grūti apstrādāt garas mutiskas norādes, taču ieguvumu saņem visa klase.
Sarežģītu uzdevumu var sadalīt trīs līdz piecos konkrētos soļos. Piemēram, norādi “izpēti tekstu un sagatavo atbildi” var pārveidot šādi:
1. Izlasi pirmo rindkopu. 2. Pasvītro divus galvenos jēdzienus. 3. Pieraksti vienu teikumu par rindkopas galveno domu. 4. Salīdzini pierakstu ar paraugu. 5. Sagatavo atbildi saviem vārdiem.
Šāds sadalījums ļauj skolēnam koncentrēties uz vienu darbību un dod skolotājam iespēju laikus pamanīt, kurā posmā vajadzīgs papildu skaidrojums. Soļus var izdrukāt, attēlot ar simboliem vai atzīmēt darba lapā.
Jēdzienus izskaidro pirms jaunās tēmas
Jaunā mācību vielā bieži vienlaikus jāapgūst gan saturs, gan nepazīstami vārdi. Skolēnam, kuram vajadzīgs ilgāks valodas apstrādes laiks, tas rada lielu slodzi. Svarīgāko jēdzienu iepriekšēja mācīšana palīdz sagatavot pamatu jaunajai tēmai.
Skolotājs pirms stundas var izvēlēties trīs līdz piecus vārdus, bez kuriem jaunais saturs būtu grūti saprotams. Katram vārdam noder īss skaidrojums, piemērs un vizuāls atbalsts. Pēc tam skolēni vārdu izmanto teikumā vai sasaista ar jau zināmu pieredzi. Kad jēdziens parādās stundas pamatdaļā, skolēnam atliek vairāk uzmanības pašam mācību saturam.
Šo paņēmienu var izmantot dabaszinībās, matemātikā, valodās, sociālajās zinībās un profesionālajos priekšmetos. Vecākiem skolēniem vizuālu piemēru var papildināt ar jēdzienu karti, bet jaunākiem bērniem noder priekšmets, attēls vai īsa praktiska darbība.
Izpratni pārbauda ar skolēna skaidrojumu
Jautājums “Vai viss ir saprotams?” bieži dod maz informācijas, jo skolēns var justies nedroši vai vēl nezināt, kura uzdevuma daļa sagādās grūtības. Precīzāka pārbaude ir lūgums saviem vārdiem atkārtot pirmo soli, parādīt piemēru vai paskaidrot uzdevumu klasesbiedram.
Skolotājs var izmantot īsas pārbaudes:
- skolēns nosauc nākamo darbību;
- izvēlas pareizo piemēru no diviem variantiem;
- ar vienu teikumu apkopo apgūto;
- parāda, kur darba lapā sāks rakstīt;
- atzīmē, kurā solī vajadzīgs paskaidrojums.
Šādas pārbaudes palīdz pielāgot stundas tempu. Ja vairāki skolēni apjūk vienā vietā, skolotājs var atkārtoti izskaidrot konkrēto soli visai klasei. Ja atbalsts vajadzīgs vienam skolēnam, to iespējams sniegt individuāli, saglabājot kopīgo mācību mērķi.
Prasmju nostiprināšanai vajadzīgs laiks
Jauna prasme kļūst droša ar mērķtiecīgu vingrināšanos. Skolēniem noder vairāki īsi mēģinājumi ar pakāpeniski mazāku skolotāja palīdzību. Sākumā pedagogs parāda darbību un skaļi izskaidro savu domāšanas gaitu. Nākamajā reizē uzdevumu veic kopā ar klasi, pēc tam skolēni strādā pārī un beigās mēģina patstāvīgi.
Atkārtojums var mainīt formu, saglabājot vienu prasmi. Piemēram, teksta galvenās domas noteikšanu var vingrināt ar īsu ziņu, attēla aprakstu un mācību grāmatas rindkopu. Dažādi piemēri palīdz skolēnam saprast, kā prasmi izmantot jaunā situācijā.
Svarīga ir arī iespēja atgriezties pie iepriekš apgūtā. Stundas sākumā var iekļaut divu minūšu atgādinājumu, bet beigās — vienu īsu uzdevumu, kas parāda nākamo vingrināšanās vajadzību. Tādējādi skolotājs iegūst informāciju nākamās stundas plānam.
Kopīgs klases plāns un individuāls atbalsts
Universāli mācīšanas paņēmieni veido pieejamu pamatu, savukārt individuālie pielāgojumi atbild uz konkrēta skolēna vajadzībām. Vienam skolēnam var būt nepieciešams ilgāks darba laiks, citam — alternatīvs atbildes veids, atbalsta personas palīdzība vai īpaši pielāgots mācību materiāls.
SEND prakses kodekss bērniem un jauniešiem no dzimšanas līdz 25 gadu vecumam uzsver koordinētu sadarbību starp izglītības iestādi, ģimeni, bērnu vai jaunieti un atbalsta speciālistiem. Latvijas skolā šo principu var īstenot ar īsu kopīgu plānu, kurā pierakstīts mācību mērķis, nepieciešamais atbalsts, atbildīgais cilvēks un pārskatīšanas laiks.
Skolēna iesaiste palīdz izvēlēties piemērotāko risinājumu. Sarunā var noskaidrot, kurš skaidrojuma veids palīdz, kas traucē koncentrēties un kā skolēns vēlas parādīt apgūto. Regulāra atgriezeniskā saite ļauj saglabāt tos pielāgojumus, kuri dod rezultātu, un mainīt tos, kuri skolēnam palīdz mazāk.
Ko skolotājs var izmēģināt jau nākamajā stundā
Pirmajam mēģinājumam pietiek ar vienu konkrētu izmaiņu. Skolotājs var izvēlēties uzdevumu, kurā skolēni bieži prasa papildu skaidrojumu, un sadalīt to īsos soļos. Otrs variants ir pirms jaunas tēmas izcelt trīs būtiskus jēdzienus un katram sagatavot vienu piemēru.
Pēc stundas noder trīs jautājumi: vai skolēni ātrāk sāka darbu, kurā solī radās jautājumi un kurš atbalsta veids palīdzēja turpināt. Atbildes dod pamatu nākamajam uzlabojumam. Šāda pakāpeniska pieeja ļauj iekļaujošas metodes ieviest ikdienas darbā, saglabājot skolotājam pārskatāmu slodzi.
Skolas līmenī pedagogi var vienoties par dažiem kopīgiem principiem: vienotu norāžu struktūru, vizuālu stundas plānu, būtisko jēdzienu izcelšanu un īsu izpratnes pārbaudi. Skolēns tad līdzīgu darba kārtību sastop vairākos mācību priekšmetos, un enerģiju var veltīt saturam.
Arī atbalsta personālam šāda vienošanās dod skaidru pamatu darbam. Speciālais pedagogs, logopēds, psihologs un pedagoga palīgs var sniegt skolotājam konkrētus ieteikumus un kopīgi izvērtēt, kā tie darbojas stundā. Regulāra, īsa pieredzes apmaiņa palīdz skolai veidot saskaņotu pieeju, kurā skolēnam saprotami noteikumi un atbalsta veidi turpinās no vienas stundas uz nākamo.
Iekļaujoša mācīšana apvieno skaidru valodu, paredzamu struktūru, pietiekamu vingrināšanos un mērķētu individuālo palīdzību. Tā palīdz dažādiem skolēniem piedalīties kopīgā mācību procesā un dod pedagogam konkrētus veidus, kā pamanīt un novērst šķēršļus mācībām.
