Pēc katastrofas, plaša negadījuma vai citas veselības ārkārtas situācijas pirmā uzmanība pievērsta dzīvības glābšanai un akūtu traumu ārstēšanai. Tajā pašā laikā cilvēkiem ar amputācijām, muguras vai galvas traumām, apdegumiem un sarežģītiem lūzumiem rehabilitācija ir vajadzīga jau ārstēšanas sākumā. Savlaicīga palīdzība mazina komplikāciju risku, palīdz saglabāt kustības un sagatavo cilvēku turpmākajai dzīvei.
Pasaules Veselības organizācija 28. septembrī iepazīstināja ar rīku, kas palīdz valstīm rehabilitāciju iekļaut ārkārtas gatavības plānos. To izmēģināja 23 speciālisti no 12 valstīm. Rīks pievērš uzmanību ne tikai darbam krīzes laikā, bet arī sagatavošanās posmam: speciālistiem, aprīkojumam, nosūtījumu kārtībai un pakalpojumu nepārtrauktībai.
Kāpēc rehabilitācija sākas agrīni
Smaga trauma ietekmē vairāk nekā vienu ķermeņa funkciju. Ilgstoša gulēšana var samazināt muskuļu spēku un locītavu kustīgumu. Cilvēkam var būt grūtības elpot, norīt, sazināties, pārvietoties vai veikt ikdienas darbības. Agrīns rehabilitācijas speciālista novērtējums palīdz pamanīt šos riskus un plānot drošus nākamos soļus.
Fizioterapeits var palīdzēt ar elpošanu, ķermeņa pozicionēšanu, kustību atjaunošanu un drošu pārvietošanos. Ergoterapeits izvērtē ikdienas darbības un vajadzīgos pielāgojumus. Rehabilitācijas ārsts koordinē ārstēšanas mērķus, bet protezēšanas, ortozēšanas, runas un citi speciālisti iesaistās atbilstoši cilvēka vajadzībām.
Darbs sākas ar konkrētu mērķi: droši mainīt ķermeņa stāvokli, apsēsties, paēst, sazināties vai izmantot palīglīdzekli. Šie soļi palīdz cilvēkam piedalīties savā aprūpē un sagatavo nākamajam ārstēšanas posmam.
Ārkārtas plānā vajadzīga rehabilitācijas komanda
PVO skatījumā rehabilitācija ir būtisks veselības pakalpojums ārkārtas situācijā. Slimnīcai un veselības sistēmai iepriekš jāzina, kā piesaistīt speciālistus, kur glabājas nepieciešamais aprīkojums un kā pacientu nosūtīt uz turpmāko aprūpi.
Plānā jāparedz arī situācija, kad vienlaikus palīdzība vajadzīga daudziem cilvēkiem. Tad svarīga ir ātra vajadzību novērtēšana un prioritāšu noteikšana. Speciālisti vienojas par vienkāršiem, drošiem darbības principiem, kurus var izmantot akūtās aprūpes nodaļās, pagaidu ārstēšanas vietās un pēc izrakstīšanas.
Komandas darbs ietver informācijas apmaiņu. Ķirurgam, neatliekamās palīdzības speciālistam, rehabilitācijas komandai, māsām un sociālajiem darbiniekiem jāredz kopīgs mērķis. Cilvēkam un viņa ģimenei vajadzīgs saprotams skaidrojums par pašreizējo stāvokli, tuvākajiem uzdevumiem un kontaktpersonu turpmākajiem jautājumiem.
Palīglīdzekļi jāplāno kopā ar lietošanu
Ārkārtas situācijās var strauji pieaugt vajadzība pēc kruķiem, staigāšanas rāmjiem, riteņkrēsliem, pretizgulējumu risinājumiem, ortozēm un citiem palīglīdzekļiem. Pietiekams krājums ir tikai viena daļa no gatavības. Palīglīdzeklis jāizvēlas atbilstoši cilvēka ķermenim, funkcionēšanai un videi, kurā viņš to izmantos.
Nepiemērots izmērs vai nepietiekama apmācība var radīt papildu grūtības. Tādēļ palīglīdzekļa izsniegšanai jāpievieno pielāgošana, lietošanas apmācība un iespēja saņemt remontu vai nomaiņu. Cilvēkam jāzina, kā droši pārsēsties, pārvietoties pa mājokli un kopt ierīci.
Plānotājiem jāņem vērā arī piekļūstamība. Evakuācijas vietās, pagaidu mājokļos, sanitārajās telpās un transportā jāparedz vieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem un viņu palīglīdzekļiem. Skaidra informācija vairākos uztveres veidos palīdz cilvēkam savlaicīgi saprast, kur un kā saņemt palīdzību.
Izrakstīšana ir pāreja uz nākamo palīdzības posmu
Pēc akūtās ārstēšanas cilvēka vajadzības turpinās. Izrakstīšanas plānam jāapvieno medicīniskie norādījumi, rehabilitācijas mērķi, medikamenti, palīglīdzekļi un turpmākās vizītes. Ģimenei vajadzīga informācija par drošu palīdzēšanu, savukārt cilvēkam jābūt iespējai uzdot jautājumus un piedalīties lēmumos.
Pāreja var vest uz stacionāru rehabilitāciju, ambulatoru pakalpojumu, aprūpi mājās vai vairāku risinājumu kombināciju. Izvēli nosaka veselības stāvoklis, dzīvesvieta, atbalsta tīkls un pieejamie pakalpojumi. Īpaša uzmanība vajadzīga cilvēkiem, kuri jau pirms krīzes izmantoja rehabilitāciju, asistenta pakalpojumu vai tehniskos palīglīdzekļus.
Latvijā nepārtraukts palīdzības ceļš nozīmē savlaicīgu sadarbību starp slimnīcu, ģimenes ārstu, rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju, pašvaldības sociālo dienestu un tehnisko palīglīdzekļu sistēmu. Katram posmam jāzina, ko izdarījis iepriekšējais speciālists un kāds ir nākamais mērķis.
Palīdzība turpinās pēc akūtās krīzes
Atveseļošanās pēc smagas traumas var būt ilga. Mainās cilvēka spējas, mājokļa vajadzības, darba iespējas un ģimenes pienākumi. Rehabilitācijas plāns regulāri jāpārskata, lai mērķi atbilstu pašreizējai situācijai.
Ilgtermiņā svarīga ir arī līdzdalība sabiedrībā. Cilvēkam var būt vajadzīga piekļūstama dzīvesvieta, transports, profesionālā rehabilitācija, psiholoģisks atbalsts vai palīdzība izglītības turpināšanai. Veselības aprūpes rezultāts kļūst pilnvērtīgs, kad cilvēks var atgriezties sev svarīgās lomās un ikdienas darbībās.
Ārkārtas gatavības plānam jāaptver šis ilgākais periods. Ja visi resursi tiek plānoti tikai pirmajām dienām, vēlāk rodas pārtraukumi un cilvēks zaudē jau sasniegto. Rehabilitācijas kontaktu, nosūtījumu un palīglīdzekļu piegādes kārtība palīdz saglabāt pakalpojumu arī pēc akūtās reaģēšanas beigām.
Praktisks kontrolsaraksts gatavībai
Slimnīcas, pašvaldības un civilās aizsardzības plānotāji var pārbaudīt dažus būtiskus jautājumus:
1. Kuri rehabilitācijas speciālisti iesaistīsies pirmajās reaģēšanas dienās? 2. Kā ātri novērtēs cilvēka funkcionēšanu un rehabilitācijas vajadzības? 3. Kur pieejami piemēroti palīglīdzekļi, un kas tos pielāgos? 4. Kā informāciju nodos starp akūto aprūpi, rehabilitāciju un pašvaldības atbalstu? 5. Kā cilvēks pēc izrakstīšanas saņems saprotamu plānu un kontaktinformāciju? 6. Kā pakalpojumu turpinās, ja ierastā ārstniecības vieta īslaicīgi strādā ierobežoti?
Arī cilvēks un ģimene var sagatavot svarīgāko informāciju: lietotos medikamentus, palīglīdzekļu aprakstu, speciālistu kontaktus un ikdienā nepieciešamo palīdzību. Šāds saraksts atvieglo vajadzību izskaidrošanu saspringtā situācijā.
Pieejama saziņa stiprina drošību
Ārkārtas situācijā norādījumiem jābūt īsiem, konkrētiem un pieejamiem dažādos veidos. Mutisku skaidrojumu var papildināt ar rakstisku plānu, attēliem vai demonstrējumu. Cilvēkam ar dzirdes, redzes, kognitīviem vai runas traucējumiem var būt vajadzīgs saziņas atbalsts un vairāk laika jautājumu uzdošanai.
Rehabilitācijas komanda var palīdzēt noteikt, kā cilvēks vislabāk uztver informāciju un kā viņš var paust sāpes, nogurumu vai vajadzību mainīt ķermeņa stāvokli. Šī informācija jānodod arī nākamajai aprūpes vietai. Vienots saziņas apraksts samazina pārpratumus un ļauj cilvēkam aktīvi piedalīties aprūpē.
Ģimenei vai atbalsta personai jāsaņem tikai tie uzdevumi, kurus iespējams veikt droši. Speciālists parāda darbību, ļauj to izmēģināt un pārbauda izpratni. Skaidra saziņa palīdz novērst kļūdas un stiprina pārliecību brīdī, kad ikdienas apstākļi strauji mainījušies.
Rehabilitācijas iekļaušana ārkārtas gatavībā savieno dzīvības glābšanu ar ilgtermiņa atveseļošanos. Tā palīdz ārstniecības komandai savlaicīgi rīkoties, bet cilvēkam — saglabāt funkcionēšanu, patstāvību un iespēju atgriezties sev nozīmīgā dzīvē.
