Rīgas sociālās rehabilitācijas pabalsts palīdz trūcīgai vai maznodrošinātai personai īstenot individuālu plānu, kas uzlabo sociālo situāciju un līdzdalību sabiedrībā. Atbalstu var izmantot konkrētu rehabilitācijas mērķu sasniegšanai, ja vajadzību pamato sociālā darba speciālista izvērtējums.
Pabalsts var būt nozīmīgs cilvēkam ar invaliditāti, darbnespēju vai veselības traucējumiem, kuram vajadzīgs praktisks resurss ceļā uz lielāku patstāvību. Tā apmēru un izmantošanas veidu nosaka atbilstoši individuālajām vajadzībām un sociālās rehabilitācijas plānam.
Kas var saņemt pabalstu
Rīgas pakalpojuma aprakstā noteikts, ka personai jābūt deklarētai Rīgas valstspilsētas administratīvajā teritorijā un jādzīvo iesniegumā norādītajā adresē. Mājsaimniecībai ar Rīgas Sociālā dienesta lēmumu jābūt piešķirtam trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam.
Vēl viens būtisks nosacījums ir sociālā darbinieka izstrādāts sociālās rehabilitācijas plāns vai profesionāls atzinums par cilvēka individuālajām vajadzībām. Tas sasaista materiālo palīdzību ar konkrētu rezultātu. Mērķis var būt ikdienas prasmju atjaunošana, drošāka dzīves vide, līdzdalība mācībās vai kopienā, kā arī cits solis, kas palīdz mazināt sociālās grūtības.
Rīgas saistošie noteikumi īpaši min invaliditātes, darbnespējas un veselības traucējumu radītās sociālās sekas. Vienlaikus atbalsta pamats ir cilvēka faktiskā situācija, nevis tikai viena diagnoze vai statuss.
Ko nozīmē individuāls rehabilitācijas plāns
Individuālais plāns ir vienošanās par sasniedzamu mērķi, nepieciešamajām darbībām un atbalstu. Sociālais darbinieks kopā ar cilvēku noskaidro, kas ikdienā rada lielāko šķērsli, kādu rezultātu cilvēks vēlas panākt un kāds resurss tam vajadzīgs.
Labs mērķis ir konkrēts un pārbaudāms. Piemēram, cilvēkam var būt vajadzīgs risinājums, kas palīdz regulāri apmeklēt rehabilitācijas nodarbības, apgūt ikdienas prasmes vai atgriezties sabiedriskajās aktivitātēs. Plānā var noteikt secīgus soļus, atbildīgās personas un termiņu, kurā progress tiks pārrunāts.
Paša cilvēka līdzdalība ir plāna centrā. Viņš apraksta savas prioritātes, izvēlas sev piemērotāko ceļu un kopā ar speciālistu vienojas par izmantojamo atbalstu. Šāda pieeja palīdz pabalstu sasaistīt ar reālu ikdienas ieguvumu.
Kā pieteikties
Persona vēršas Rīgas Sociālajā dienestā, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz iesniegumu. Parakstot iesniegumu, mājsaimniecības pilngadīgās personas dod sociālajam dienestam atļauju izmantot valsts un pašvaldības datu reģistros pieejamo informāciju, kas vajadzīga situācijas izvērtēšanai.
Pieteikumu var iesniegt vairākos veidos:
- klātienē Rīgas Sociālā dienesta Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu centrā;
- nosūtot pašrocīgi parakstītu iesniegumu pa pastu;
- nosūtot ar drošu elektronisko parakstu parakstītu dokumentu;
- izmantojot pašvaldības norādīto elektronisko saziņas kanālu.
Lai noskaidrotu savu teritoriālo centru, var zvanīt uz Rīgas informatīvo tālruni 1201. Pirms vizītes ieteicams vienoties par laiku un pajautāt, kuri ienākumu, izdevumu un vajadzību dokumenti jāņem līdzi.
Kādi dokumenti palīdz pamatot vajadzību
Precīzs dokumentu komplekts ir atkarīgs no rehabilitācijas mērķa. Noderīgi var būt rēķini, cenu piedāvājumi, pakalpojuma sniedzēja informācija, veselības speciālista atzinums vai citi dokumenti, kas parāda izdevuma saistību ar plānu.
Dokumentos jābūt skaidram pakalpojumam vai precei, cenai, saņēmējam un apmaksas nosacījumiem. Ja izvēle vēl jāizdara, sociālais darbinieks var palīdzēt saprast, kādu informāciju vajag salīdzināšanai. Pirkumu ieteicams veikt pēc vienošanās ar sociālo dienestu, lai izdevums atbilstu apstiprinātajam plānam.
Arī trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam vajadzīgi ienākumu un materiālās situācijas dati. Ja statuss jau piešķirts, svarīgi pārbaudīt tā derīguma termiņu. Ja to pieprasa vienlaikus, dokumentu sagatavošana var aizņemt vairāk laika.
Kā tiek pieņemts lēmums
Rīgas Sociālais dienests lēmumu pieņem, pamatojoties uz sociālā darba speciālista atzinumu par cilvēka situāciju un individuālā rehabilitācijas plāna uzdevumiem. Pakalpojuma lapā norādīts 22 darba dienu izpildes termiņš.
Pabalstu var pārskaitīt uz personas norādīto kontu vai tieši sociālā pakalpojuma sniedzējam atbilstoši plānam. Šī izvēle palīdz nodrošināt, ka līdzekļi sasniedz paredzēto mērķi. Cilvēkam pirms lēmuma pieņemšanas jāpārrunā, kurš izmaksas veids konkrētajā situācijā būs ērtāks.
Ja sociālais dienests lūdz papildu informāciju, to ieteicams iesniegt pēc iespējas drīz. Dokumentu kopijas un sarakstes saglabāšana palīdz sekot procesa gaitai.
Piemēri sarunai ar sociālo darbinieku
Pirmajā sarunā var izmantot četrus jautājumus:
1. Kuru ikdienas darbību es vēlos veikt patstāvīgāk? 2. Kāds konkrēts šķērslis pašlaik to apgrūtina? 3. Kāds pakalpojums, aprīkojums vai cits resurss palīdzētu? 4. Kā mēs pēc noteikta laika novērtēsim rezultātu?
Atbildes palīdz pārvērst vispārīgu vajadzību saprotamā plānā. Piemēram, vēlmi “vairāk iziet no mājām” var konkretizēt kā regulāru nodarbību apmeklēšanu, prasmju treniņu vai iesaisti dienas centra aktivitātēs. Tad iespējams noteikt transporta, pavadoņa, aprīkojuma vai cita atbalsta lomu.
Ko darīt pēc pabalsta piešķiršanas
Pēc lēmuma saņemšanas jāievēro plānā noteiktā kārtība un jāsaglabā izdevumu apliecinājumi. Ja pakalpojumu nodrošina cita organizācija, cilvēkam jāzina kontaktpersona, apmeklējumu grafiks un rīcība gadījumā, ja nepieciešamas izmaiņas.
Plāna gaitā noder īsas piezīmes par rezultātu: kuras darbības kļuvušas vieglākas, cik regulāri atbalsts izmantots un ko vēl vajadzētu pielāgot. Šī informācija palīdz nākamajā sarunā ar sociālo darbinieku un ļauj izvērtēt turpmākos soļus.
Ja cilvēka veselība, ienākumi vai dzīvesvieta mainās, par to savlaicīgi jāpaziņo sociālajam dienestam. Atjaunots situācijas izvērtējums palīdz saglabāt plāna atbilstību cilvēka vajadzībām.
Pabalsts kā daļa no plašāka atbalsta
Sociālās rehabilitācijas pabalsts var papildināt citus valsts un pašvaldības pakalpojumus. Cilvēkam ar invaliditāti vienlaikus var būt pieejams asistenta vai pavadoņa pakalpojums, tehniskie palīglīdzekļi, aprūpe mājās, transporta atbalsts vai dienas centra pakalpojums.
Visus resursus vērts aplūkot vienā plānā. Tas palīdz novērst situāciju, kurā atsevišķs pabalsts sedz vienu izdevumu, bet cilvēkam joprojām trūkst atbalsta nokļūšanai, saziņai vai pakalpojuma regulārai izmantošanai. Sociālā darbinieka uzdevums ir palīdzēt izveidot savstarpēji papildinošu atbalsta kopumu.
Pieteikšanās sākas ar sarunu par cilvēkam svarīgo rezultātu. Skaidri definēts mērķis, sagatavoti dokumenti un regulāra saziņa ar sociālo darbinieku palīdz materiālo atbalstu pārvērst praktiskā ieguvumā un lielākā ikdienas patstāvībā.
