Latvijā līdz 2027. gada 22. martam darbojas pilotprojekts, kas noteiktām iedzīvotāju grupām piedāvā valsts apmaksātu mediāciju civiltiesisku strīdu risināšanai. Palīdzība aptver ģimenes, mantojuma, darba, īpašuma un parādu jautājumus. Atbalstu var saņemt arī situācijā, kad pilotprojekta kritērijam atbilst tikai viena no strīdā iesaistītajām pusēm.
Mediācijā sarunu vada neitrāls mediators. Procesa mērķis ir palīdzēt pusēm izprast domstarpības, nosaukt savas intereses un meklēt abām pieņemamu risinājumu. Vienošanās ceļš var būt īpaši noderīgs cilvēkam ar ierobežotiem ienākumiem, jo valsts apmaksātais atbalsts mazina finansiālo slogu un dod iespēju risināt strīdu strukturētā sarunā.
Kam pieejams valsts apmaksātais pakalpojums
Tiesu administrācijas informācija par mediācijas pilotprojektu nosaka piecus atbilstības pamatus. Pakalpojumam var pieteikties, ja vismaz viena strīda puse ir:
- persona ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu;
- persona, kuras mājsaimniecības ienākumi uz vienu locekli nepārsniedz valstī noteikto minimālo algu;
- persona, kura neparedzētu ārkārtas apstākļu dēļ nonākusi situācijā, kas apgrūtina pilnvērtīgu savu tiesību aizstāvību;
- persona pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā;
- persona, kuras ģimenes strīds skar nepilngadīga bērna intereses un atbilst programmas “Mediācija ģimenes strīdos” kritērijiem.
Cilvēkam ar invaliditāti atbilstību nosaka pēc šiem pašiem kritērijiem. Praktiski tas nozīmē, ka nozīmīgs var būt trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, ienākumu līmenis, pilna valsts vai pašvaldības apgādība vai konkrētā ārkārtas situācija. Pirmajā saziņā ieteicams īsi izstāstīt savu situāciju un pajautāt, ar kādu dokumentu atbilstību apliecināt.
Kādus strīdus var risināt
Pilotprojekts aptver piecas bieži sastopamas civiltiesisku domstarpību grupas. Ģimenes strīdā mediācija var palīdzēt sarunāt bērna aprūpi, aizgādību, tikšanās kārtību, uzturlīdzekļus vai laulības šķiršanas jautājumus. Ja situācija skar bērnu, sarunas centrā ir bērna intereses un praktiska, izpildāma vienošanās.
Mantojuma strīdā puses var pārrunāt mantojuma sadali un katras personas intereses. Īpašuma strīdā mediācija var palīdzēt vienoties par īpašuma lietošanu vai sadali. Parādu jautājumos saruna var būt par samaksas kārtību vai citu saistību izpildi. Darba strīdā mediators palīdz darbiniekam un darba devējam strukturēti pārrunāt domstarpības.
Pirmajai konsultācijai pietiek sagatavot īsu un skaidru strīda aprakstu. Gala juridisko vērtējumu vai piemērotāko procesa veidu palīdzēs noskaidrot pakalpojuma speciālisti. Tiesu administrācijas juridiskās palīdzības sadaļā pieejama arī plašāka informācija par valsts atbalstu juridisku jautājumu risināšanā.
Kā pieteikties mediācijai
Informāciju par valsts apmaksāto mediāciju var saņemt pa bezmaksas tālruni 80700018 vai e-pastā [email protected]. Sazinoties ieteicams norādīt savu vārdu, ērtāko atbildes veidu un dažos teikumos aprakstīt strīda jomu. Sensitīvus dokumentus drošāk sūtīt pēc tam, kad speciālists izskaidrojis nepieciešamo dokumentu sarakstu un iesniegšanas kārtību.
Sagatavošanās sarunai var notikt piecos soļos:
1. Nosauciet strīda veidu: ģimenes, mantojuma, darba, īpašuma vai parādu jautājums. 2. Pierakstiet, kuras personas vai organizācijas ir iesaistītas. 3. Pārbaudiet, kuram atbilstības kritērijam atbilstat jūs vai otra puse. 4. Vienā vai divos teikumos formulējiet vēlamo praktisko rezultātu. 5. Apkopojiet svarīgākos dokumentus un datumus, saglabājot oriģinālus pie sevis.
Šāds kopsavilkums palīdz speciālistam ātri saprast situāciju. Ja runāt pa tālruni ir grūti, var izmantot e-pastu un lūgt turpmāko saziņu pieejamā formā. Cilvēks var arī laikus pastāstīt par vajadzību pēc atbalsta personas, attālinātas sarunas, ilgāka laika informācijas uztveršanai vai cita pielāgojuma.
Ko sagatavot pirmajai sarunai ar mediatoru
Mediatoram svarīgs ir strīda kopskats, pušu vajadzības un iespējamie risinājumi. Pirms sarunas noder hronoloģija ar galvenajiem notikumiem. Tajā pietiek ierakstīt datumus, vienošanās, maksājumus, saņemtās vēstules vai citus būtiskus soļus. Pārskatāma secība palīdz izvairīties no sajukuma un atstāj vairāk laika risinājuma apspriešanai.
Atsevišķi var sagatavot trīs sarakstus:
- jautājumi, kuros vienošanās jau ir iespējama;
- jautājumi, kuros pušu viedokļi atšķiras;
- praktiskie risinājumi, kurus cilvēks būtu gatavs apsvērt.
Vēlamo rezultātu ieteicams formulēt konkrēti. Piemēram, parāda strīdā tas var būt izpildāms maksājumu grafiks, īpašuma strīdā — skaidra lietošanas kārtība, bet ģimenes strīdā — bērna ikdienai saprotams aprūpes un tikšanās plāns. Konkrēts priekšlikums dod sarunai sākumpunktu, vienlaikus saglabājot vietu otras puses interesēm.
Kā norit mediācijas saruna
Mediators palīdz pusēm runāt secīgi un cieņpilni. Sākumā parasti precizē sarunas kārtību, galvenos jautājumus un katras puses skatījumu. Pēc tam puses kopā meklē risinājumus. Mediators vada procesu un palīdz skaidri formulēt vienošanos, bet lēmumu par pieņemamu rezultātu izdara pašas puses.
Sarunai vajadzīga gatavība uzklausīt un apsvērt vairāk nekā vienu risinājumu. Cilvēks var lūgt pārtraukumu, precizējumu vai vienkāršāk izskaidrotu informāciju. Ja funkcionālu traucējumu dēļ nepieciešams pieejams saziņas veids, par to ieteicams paziņot jau pieteikšanās laikā.
Vienošanās projektā būtiski pārbaudīt termiņus, summas, pienākumus un rīcību gadījumā, ja apstākļi mainās. Katram punktam jābūt saprotamam. Pirms parakstīšanas cilvēks var uzdot jautājumus un pārliecināties, ka teksts atspoguļo panākto risinājumu.
Piekļūstama saziņa palīdz pilnvērtīgi piedalīties
Pieteikšanās brīdī cilvēks var izskaidrot, kāds saziņas veids viņam ir piemērots. Tas var būt rakstisks jautājumu kopsavilkums pirms sarunas, attālināta dalība, biežāki pārtraukumi, lēnāks sarunas temps vai iespēja piedalīties kopā ar atbalsta personu. Savlaicīga vienošanās par formātu palīdz koncentrēties uz strīda būtību.
Arī dokumentiem jābūt viegli pārskatāmiem. Noder skaidri nosaukti faili, secīgi datumi un īss paskaidrojums par katra dokumenta nozīmi. Ja informācijas apjoms ir liels, svarīgākos faktus var apkopot vienā lapā. Šāda sagatavošanās palīdz gan pašam cilvēkam, gan mediatoram sarunā ātri atrast vajadzīgo informāciju un saglabāt vienotu izpratni par apspriežamajiem jautājumiem.
Mediācija un citi juridiskās palīdzības veidi
Mediācija koncentrējas uz pušu dialogu un savstarpēji pieņemamu vienošanos. Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība savukārt aptver juridisku konsultāciju un citus likumā paredzētus atbalsta veidus cilvēkiem, kuriem ir tiesības to saņemt. Konkrētā situācijā šie ceļi var pildīt atšķirīgus uzdevumus.
Ja cilvēkam vajadzīgs skaidrojums par tiesībām, dokumenta sagatavošanu vai pārstāvību, par iespējām var jautāt Tiesu administrācijai. Juridiskās palīdzības un valsts kompensācijas jautājumiem pieejams tālrunis 80001801. Savukārt pilotprojekta mediācijas jautājumiem paredzēts bezmaksas tālrunis 80700018.
Svarīgākais ir laikus nosaukt situāciju un noskaidrot piemērotāko atbalsta ceļu. Pilotprojekts darbojas no 2026. gada 23. septembra līdz 2027. gada 22. martam, tāpēc pieteikšanos vērts sākt savlaicīgi. Sakārtots faktu kopsavilkums, atbilstības apliecinājums un skaidrs vēlamais rezultāts palīdzēs pirmo sarunu izmantot lietderīgi.
