Ar Ryanair uz Īriju
Lai nopirktu superlētās biļetes, ir mazliet jāsaspringst - tās nav uz katru nedēļas nogali. Ja var braukt darba dienā, tad, protams, vienkāršāk.
Tehnoloģija abos gadījumos vienāda - ieejam www.ryanair.com, spiežam Latvijas karodziņu lapas augšmalā, nemulstam no ķiņķēziņiem, kas atrodami to burtu vietā, kam latviski garumzīmes vai mīkstinājuma zīmes, spiežam "zemāko cenu meklēšana" lapas augšmalā dzeltenajā joslā. Kad atveras jauna lapa, tad tajā sarakstām visu, kas rakstāms: no kurienes, uz kurieni, kuros datumos, cik cilvēku gribam lidot. Ja gribam braukt, piem., 10.-12. datumā vai 17.-19., vai 24.-26., tad ierakstām: izlidošana 10.datumā, ielidošana 26.datumā. Meklētājs parādīs cenas izlidošanai 10.-30.datumā un ielidošanai 6.-26.datumā.
Ja mums ir paveicies un esam ieraudzījuši cenu 0.01 (vai nav vienalga, kādās vienībās? ) mums derīgos datumos, tad pērkam biļetītes nost. Kā to izdarīt, bija rakstīts kaut kur iepriekš.
Tad sākas tas grūtākais. Ja mēs esam ratiņnieki, tad mums droši vien vajadzēs palīdzību tikšanai lidmašīnā. Šim nolūkam mums ir jāzvana uz Ryanair kantori. Sarunas cena - kā tālsaruna uz Īriju. Man "paveicās" - sazvanīju norādītajā darba laikā meitenīti, viņa atbild angliski. Es prasu, du ju spīk Latvian? Viņa - anfortunatlī tudei ir džast ingliš servis...
Es neko, rūdījums ir, varu arī ingliš. Tikai brīdinājums citiem ar Ryanair lidot gribētājiem - var gadīties, ka būs jāspīk ingliš. Vai jāzvana citā dienā (varbūt, ka tā arī var).
Tātad meitenei vajag izstāstīt, kas mums būs vajadzīgs. Man konkrēti ir 1) manuālie rati (nevis ar akumulatoru), 2) pati tieku galā lidostā, varu tikt līdz "geitam", vajag tikai, lai dabū mani uz, tā sacīt, klāja, 3) teorētiski salokāmi rati svarā ap 10 kg. Tās ir tās lietas, ko viņi grib zināt (tāpat kā jebkura cita aviosabiedrība).
Tālāk viss noritēja kā parasti.
Lidmašīna bija miiiillllzīga. Ērti ir tas, ka ratiņniekus sēdina 2.rindā. Lidojot ar "nelētajām" aviosabiedrībām, mistiskā kārtā biļetes izsniedz kā pagadās, un nabaga ratiņnieku, kā likums, aizsēdina kaut kur tālu-tālu...
Baroties var, bet samērā dārgi.
Ir visādas exclusīvās mantas par tax-free cenām.
Lidojums apaļas 3 stundas. Kā ar autobusu uz Liepāju...
Nebiju pamanījusi, ka lidostā tas specratiņu serviss tāds štruntīgāks palicis. Dublinā, piemēram, šie iepirkuši ūberkrutos ratus, kas "paši" pa trapu kāpj. Nu tad nu lai mugura saturas... Bļin, 10 mikrotraumas garantētas!!! To kretīnu inženieri iesēdināt tais ratos un novest no 9.stāva, bļin!!! Labi, ka man ar muguru - tfu,tfu,tfu - nekādu sāpju! Bet taču daudziem IR! Un vispār - mums visas tās osteoporozes utml.mēsli... Nu kā tā var! Inženieri ziepēs!
Rīgas lidostā atkal bija tā, ka turpceļā puiši gadījās varen runīgi un visādi citādi draiskuļi, un tad viņi mani tāpatās arī uz rokām ienesa. Atpakaļceļā toties es dabūju redzēt vienus ļoti īpatnējus ratus... Kur kāju balstu šie izvilka tādu garu, uzstutēja manas kājas nevis ceļos saliektas (kā jau normāli sēžot), bet taisnas!!! Un tad tā mani stiepa pa trapu lejā. Izklausās jau nevainīgi, bet tā sajūta bij tāda, ka es tūliņ-tūliņ lidošu no ratiem ārā - jo ceļgalu ta` nav, pret ko atspiesties... OK, var jau būt, ka tur viss ir izdomāts un izrēķināts, bet sajūta bija varen draņķīga... Man šķiet, ka tik slikta apkalpošana (no sajūtu viedokļa, kas tūrisma biznesā ir pamatu pamats) man nebija bijusi vēl ne reizi...
Citādi viss bija pilnīgi OK. Dzīvošu ka tagad katru dienu ryanair mājas lapā - tiklīdz parādīsies lētās biļetes uz da jebkurieni, ka tik nedēļas nogalē, tā pirkšu nost! Ir labi :
Hosteļus Dublinā nepārbaudīju, jo dzīvojām 20 km attālajā Ašburnā (tur nu tiešām latviešu un lietuviešu netrūkst...) pie draudzenes draudzenes draudzenes : Māja ratiņniekam galīgi nepiemērota, bet tā nu sanāca... Krogi gan, visu cieņu, bez sliekšņiem. Arī veikali, kurus apmeklējām, bez sliekšņiem (vienā gan bija trepes uz pagrabu ... es arī būtu gribējusi tur ieskatīties, bet nekā). Tā gan bija tikai sagadīšanās, jo Dublinā ir pietiekami gan pieejamu, gan nepieejamu vietu.
Jāiedzer uz mūsu augošajiem ienākumiem un jāaizbrauc uz Dublinu vēlreiz - baudīt kultūru un vēsturi. Šajā reizē notika tikai bezgala sekls šopings 9 (Drēbes, ja pareizā vietā pērk, tiešām ir daudz daudz lētākas, nekā Rīgā. Un stilīgākas arī). Arī to, protams, vajag, tāpat kā bezmēra dzeršanu piektdienā, bet man gribas arī Ķeltu grāmatu un Dublinas pili, parkus un ievērojamās vietas ar neizrunājamajiem nosaukumiem, jūras krastu un pastaigu pa pilsētu... Pilsētu, kuras nosaukumu īsti īri izrunā apmēram kā Balja Oha Klia (raksta Baile Atha Cliath). Dublina.
Anda Ģipsle