Bagāto cilvēku finanšu principi

0 komentāru

Finansiālo situāciju nenosaka ienākumu apjoms vien. Bieži vien cilvēkiem ar pat ļoti augstiem ienākumiem ir regulāras naudas problēmas, un arī viņiem bieži ir jāizmanto tādi pakalpojumi kā, piemēram, patēriņa kredīts vai atrais kredits, lai segtu tekošos maksājumus, savukārt cilvēki ar zemākiem ienākumiem nereti spēj uzkrāt bagātību un nodrošināt stabilu finansiālo pamatu. Tā galvenais iemesls ir vispārējie uzskati par finansēm un finanšu principi. Bagātie ar naudu rīkojas citādi, tāpēc arī viņi ir spējīgi panākt, ka naudas apjoms visu laiku palielinās, nevis sarūk, pat tad, ja netiek ievērota stingra taupība. Šeit būs pamata finanšu principi, pie kuriem pieturas visi bagātnieki.

1.    Bagātie velta laiku tam, lai izglītotos
Pārsvarā cilvēku finanšu principi rodas no tā, ko māca vecāki vai skolotāji, taču šīs zināšanas bieži vien ir nepietiekamas. Bagātie uzskata, ka ienākumi bez zināšanām, kā tos pārvaldīt, nav nekā vērti. Tie ir un jau nākamajā brīdī vairs nav, jo tiek tērēti savu vajadzību nodrošināšanai. Tas, ko māca skolās, pārsvarā arī ietver tikai to, kā efektīvāk šo naudu iztērēt, taču bagātie domā, kā šo naudu likt lietā, lai tā atnes jaunu bagātību. Tieši tāpēc ir tik svarīgi apgūt to, kas ir akcijas, obligācijas, fondi, honorāri no intelektuālā īpašuma, naudu nesoši nekustamie īpašumi utt. To visu apgūstot, ir iespējams sākt pārvaldīt naudu, kas ietver ne vien efektīvu naudas tērēšanu, bet arī pasīvo ienākumu gūšanu.

2.    Bagātie naudu investē
Pats pamats bagātības nodrošināšanai ir investīcijas. Bagātie naudu pelna pamatā ar tām, un ienākumi no darba ir tikai naudas pirmavots, kas kalpo kā pamats investīcijām. Pārsvarā cilvēki vai nu dzīvo no algas līdz algai, pat tad, ja var atļauties iekrāt, vai arī veido tikai skaidras naudas uzkrājumus, taču par investīcijām aizmirst. Protams, nelielu daļu no uzkrājumiem tiešām vajadzētu veidot brīvi pieejamu, taču pēc tam, kad brīvie uzkrājumi ir pietiekami, ir jāsāk naudu likt lietā. Investīcijas principā nozīmē to, ka jūs ar savu naudu varat pelnīt vairāk naudas, aktīvi nestrādājot. Pat tad, ja jūsu ienākumi ir ļoti nelieli, nauda ir jāinvestē. Sākumā summas var būt arī ļoti nelielas, taču, naudai vairojoties, jūs varēsit atļauties arvien vairāk, līdz pasīvie ienākumi kļūs par pamata ienākumu avotu. Nevajag ļaut bailēm atturēt jūs no investēšanas. Tiesa, tas saistās ar zināmu risku, taču, pieņemot pārdomātus lēmumus, jūs, visticamāk, būsit ieguvēji, tāpēc naudas investēšana ir cieši saistīta ar pirmo principu – zināšanu gūšanu.

3.    Bagātie nestrādā citu labā
Strādājot algotu darbu, jūs nepelnāt naudu sev, bet gan citiem. Nauda, ko jūs saņemat par savu darbu jeb darba alga, ir tikai neliela daļa no tā, ko jūs patiesībā nopelnāt, veicot savu darbu, taču atlikusī nauda nonāk jūsu priekšnieku rokās. Tas nozīmē, ka cilvēki ar savu darbu un zināšanām ir spējīgi nopelnīt vairāk nekā saņem. Tieši tāpēc bagātajiem algots darbs nekad nav pamata ienākumu avots. Arī bagātie bieži vien strādā algotu darbu, taču viņi to dara, lai izglītotos un gūtu pieredzi, nevis lai pelnītu naudu. Kad viņu zināšanas un pieredze ir pietiekoša, viņi sāk strādāt tikai sev, un visa nauda, ko viņi nopelna, nonāk viņu pārvaldījumā.

4.    Bagātie iet savu ceļu, nevis seko citiem
Lai kļūtu bagāts, ir jābeidz sevi salīdzināt ar citiem un sekot citu piemēram. Tas nenozīmē, ka nedrīkst mācīties no citiem, taču ir jāsaprot, ka katra situācija ir atšķirīga, un no citiem piemēru drīkst ņemt tikai tad, ja konkrētā situācija var tikt attiecināta uz jums. Proti, cilvēku finansiālās situācijas ir ļoti atšķirīgas. Ja jūsu kaimiņam ir izdevies nopelnīt kaudzi naudas viena veiksmīga darījuma dēļ, nav teikts, ka šāds pats darījums arī jums atnesīs milzu bagātību. Ir jāvērtē sava finansiālā situācija un jāpieņem savi lēmumi, nevis jākopē kāda cita rīcība. Bagātie nekad neseko citiem, bet veido paši savu ceļu, pa kuru iet.

5.    Bagātie naudu prot ne vien pelnīt, bet arī tērēt
Kaut arī no malas varbūt šķiet, ka bagātie naudu netaupa un tērē, kur vien var, tā nav patiesība. Bagātie bieži vien taupa vairāk nekā nabagie. Viņu grandiozās izklaides un dārgās luksusa preces noteikti par to neliecina, taču viņu naudas tērēšana ir pārdomāta un pamatota. Pateicoties iepriekš minētajiem bagātības gūšanas veidiem, viņi var atļauties vairāk, un tiešā veidā viņu izdevumi patiešām ir lielāki nekā citiem, taču proporcionāli tie ir mazāki, turklāt, preces, ko pērk bagātie, bieži vien ir investīcijas pašas par sevi. Piemēram, nekustamais īpašums, mākslas darbi, rotas lietas, retro automašīnas utt. savu vērtību nezaudē, līdz ar to tās var būt sava veida investīcijas, kas nes tūlītēju labumu.
Ja jūs domājat, ka pie visām jūsu finansiālajām problēmām ir vainojams ienākumu trūkums, un jūs nekļūstat bagāti tikai tāpēc, ka jūs nevarat atrast labāk atmaksātu darbu un tāpēc, ka jums visu laiku ir jāņem sms krediti, jūs arī nekad nekļūsit bagāti. Bagātajiem ir citi finanšu principi, tādēļ ir jāsaprot, ka jums ir izredzes kļūt par bagātniekiem tikai tādā gadījumā, ja jūs sāksit rīkoties ar naudu pēc bagāto principiem.
Atgriezties uz augšu