Vislielākās finanšu kļūdas, ko iespējams pieļaut

0 komentāru

To, cik laba ir mūsu finansiālā situācija, pamatā nosaka mūsu veiktās izvēles un pieņemtie finanšu lēmumi, nevis ienākumu apjoms. Nereti cilvēki ar zemiem ienākumiem ir finansiāli veiksmīgi, kamēr cilvēki ar augstiem ienākumiem nespēj izdzīvot un ņem ātros kredītus jeb pikalaina. Visbēdīgākais ir tas, ka cilvēki, kas neprot plānot savas finanses un pieļauj kļūdas, īsti nemaz neapzinās, ka kaut ko ir izdarījuši nepareizi. Šeit būs dažas no vissliktākajām finanšu izvēlēm, ko dzīvē iespējams pieļaut.

1.    Naudas taupīšana uz apdrošināšanas rēķina
Taupīt ir labi un tāpēc vairums uzskata, ka ir jātaupa uz itin visu, jo īpaši uz lietām, kas nedod tūlītēju taustāmu labumu. Viena no šādām lietām ir apdrošināšana. Par to ir jāmaksā, neatkarīgi no tā, vai būs iespēja to izmantot vai nē. Apdrošināšanas veidi ir ļoti dažādi un visi no tiem noteikti nav jāizmanto, tomēr liela daļa no tiem var izrādīties ļoti noderīgi un cena, kāda par tiem jāmaksā, ir ļoti zema, salīdzinot ar potenciālo ieguvumu. Apdrošināšana var dot sirdsmieru, jo zināsiet, ka nelaimes gadījumā, jums nebūs ar finansiālajām problēmām jātiek galā vienam. Piemēram, veselības apdrošināšanai vajadzētu būt ikviena cilvēka prioritāšu saraksta augšgalā, jo veselības aprūpes pakalpojumus izmantot nākas visai bieži, turklāt neparedzēti izdevumi par medicīnas pakalpojumiem var radīt nopietnas finansiālas problēmas.

2.    Budžeta neplānošana
Visur un vienmēr tiek runāts par to, cik ļoti nozīmīga ir budžeta plānošana finansiālajai izaugsmei, tomēr daudzi tik un tā to uzskata par nevajadzīgu. Vēlreiz atgādināsim, ka bez budžeta plāna, vai vismaz regulāras sekošanas līdzi saviem tēriņiem, nav iespējams racionāli izmantot savu naudu. Bez tā jūsu nauda regulāri aizplūdīs dažādiem nevajadzīgiem tēriņiem un principā tiks izniekota. Neatkarīgi no tā, cik nopelnīsiet, jūs nevarēsiet izveidot uzkrājumus, vai arī uzkrājumu veidošana būs lēna un neefektīva. Noteikti nepieļaujiet tik rupju kļūdu un sāciet plānot savu budžetu pēc iespējas ātrāk.

3.    Naudas nekrāšana privātajā pensiju fondā
Cilvēki par savām vecumdienām nereti nedomā un paļaujas uz to, ka, veicot sociālās iemaksas, viņi savu vecuma pensiju ir nodrošinājuši. Tā ir milzīga kļūda, jo īpaši šajā ekonomiskajā periodā. Pirmkārt, valsts fondētās pensijas pašas par sevi ir ļoti mazas. Ja paļausieties vien uz tām, jārēķinās, ka vecumdienās būs ievērojami jāsavelk josta, lai varētu izdzīvot. Otrkārt, pašreizējā situācija liecina par to, ka nākotnē valsts fondēto pensiju varētu nebūt vispār, vai arī tās varētu būt vēl daudz mazākas. Sliktās demogrāfiskās situācijas dēļ, paaudžu solidaritātes princips vairs nedarbojas. Ja dzimstība strauji nepalielināsies un cilvēki turpinās aizbraukt no valsts, nākotnē vienkārši nebūs cilvēku, kas ar savu darbu un sociālajām iemaksām varēs nodrošināt pensijas tā laika pensionāriem. Lai vecumdienās nebūtu jāknapinās un jāskaita katrs centa, veidojiet uzkrājumus savā privātajā pensiju fondā.

4.    Paļaušanās uz ātrajiem kredītiem
Mūsdienās visai ierasta prakse ir risināt finansiālās problēmas ar ātrajiem kredītiem. Proti, cilvēki vairs neveido uzkrājumus neparedzētām situācijām, bet gan paļaujas uz to, ka jebkurā brīdī varēs paņemt ātro kredītu un atrisināt jebkuru finanšu krīzi. Tiesa, ātrie kredīti ir visai viegli pieejami, taču tas neizslēdz vajadzību pēc uzkrājumu fonda neparedzētiem tēriņiem. Pirmkārt, kredīti ļoti dārgi izmaksā, jo to procentu likmes ir ļoti augstas. Otrkārt, arī tie ne vienmēr ir pieejami. Piemēram, pat tāds šķietami viegli pieejams aizdevums kā kredītlīnija jeb joustoluotto ne vienmēr ir pieejams. Finanšu problēmas ir jārisina, izmantojot savu, nevis aizdevēju naudu.

Protams, šīs ir tikai dažas no kļūdām, ko cilvēki ik dienas pieļauj, plānojot savas finanses un veidot finanšu darījumus. Neprasme rīkoties ar savām finansēm ir visai izplatīta problēma. Ja vēlaties, lai jūsu finansiālā situācija vienmēr ir veiksmīga un varat dzīvot, neraizējoties par savu naudu, nepieļaujiet šīs kļūdas un vienmēr piedomājiet pie katra finanšu lēmuma.
Atgriezties uz augšu