Disability:IN EMEA samits 5. un 6. novembrī Londonā pulcē uzņēmumu un invaliditātes iekļaušanas speciālistus, lai apspriestu neiroiekļaušanu, piekļūstamību, mākslīgo intelektu un datu izmantošanu. Šīs tēmas arvien ciešāk savienojas ikdienas darbā: digitāls atlases rīks ietekmē kandidāta iespējas, sapulces formāts — darbinieka līdzdalību, bet darba organizācija — spēju izmantot savas prasmes.
Neiroiekļaujoša vide respektē atšķirīgus informācijas uztveres, uzmanības, saziņas un darba ritma veidus. Tā palīdz cilvēkiem ar autismu, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, disleksiju, dispraksiju, Tureta sindromu un citām neiroloģiskām atšķirībām. Daudzi uzlabojumi vienlaikus palīdz visai komandai.
Skaidra atlase sākas ar darba sludinājumu
Iekļaujošs atlases process sākas ar konkrētu amata aprakstu. Sludinājumā skaidri jānodala galvenie darba pienākumi, obligātās prasmes un prasmes, kuras iespējams apgūt darbā. Precīzs formulējums palīdz kandidātam novērtēt savu piemērotību un sagatavot atbilstošus piemērus.
Pieteikšanās sistēmai jābūt tehniski piekļūstamai un saprotamai. Kandidātam noder informācija par atlases posmiem, paredzamo termiņu, intervijas ilgumu un uzdevuma formātu. Ja uzņēmums piedāvā klātienes un attālinātu interviju, cilvēks var izvēlēties vidi, kurā vislabāk parāda savas zināšanas.
Intervijas jautājumus var veidot tiešus un saistītus ar darba pienākumiem. Kandidātam palīdz īss laiks pārdomām, iespēja saņemt jautājumu rakstiski un skaidrs uzdevuma vērtēšanas kritērijs. Šāda pieeja vērtē prasmes, samazina lieku spriedzi un dod salīdzināmāku rezultātu visiem pretendentiem.
Vairāki saziņas veidi stiprina komandu
Daļa cilvēku vieglāk uztver mutisku skaidrojumu, citi — rakstisku informāciju, shēmu vai konkrētu piemēru. Darba vieta var apvienot šos veidus bez sarežģītiem ieguldījumiem. Pēc sapulces nosūtīts īss lēmumu un uzdevumu kopsavilkums palīdz atcerēties atbildības, termiņus un nākamo soli.
Uzdevumu aprakstā noder trīs elementi: vēlamais rezultāts, izpildes termiņš un persona, pie kuras vērsties ar jautājumiem. Lielu darbu var sadalīt posmos ar starprezultātiem. Tas sniedz paredzamību, ļauj savlaicīgi pamanīt šķērsli un palīdz vadītājam dot konkrētu atgriezenisko saiti.
Arī sapulces kļūst piekļūstamākas ar iepriekš izsūtītu darba kārtību, skaidru sākuma un beigu laiku un vienotu sarunas vadību. Attālinātā formātā vajadzīgi automātiski subtitri vai cits atbilstošs risinājums, piekļūstami dokumenti un iespēja jautājumu uzdot arī rakstiski.
Paredzama vide un individuāli pielāgojumi
Neiroiekļaušana bieži saistīta ar iespēju regulēt darba vidi. Klusāka vieta, austiņas, vienmērīgāks apgaismojums, elastīgs pārtraukuma laiks vai noteikta darba dienu struktūra var būtiski uzlabot koncentrēšanos. Pielāgojumu izvēlas sarunā ar pašu darbinieku, jo cilvēku vajadzības atšķiras.
Vadītājam noder vienkāršs jautājums: “Kas tev palīdz šo darbu paveikt vislabāk?” Tas virza sarunu uz rezultātu un praktisku risinājumu. Vienošanās var ietvert saziņas kanālu, uzdevumu nodošanas veidu, darba vietas aprīkojumu vai darba laika organizāciju.
Pielāgojumu ieteicams fiksēt īsā rakstiskā vienošanās formā un pēc noteikta laika pārskatīt. Ja pienākumi vai komanda mainās, var mainīties arī efektīvākais risinājums. Regulāra saruna palīdz saglabāt abām pusēm saprotamu kārtību.
Pārskatīšanai noder konkrēti jautājumi: vai vienošanās palīdz paveikt galvenos uzdevumus, vai saziņas veids ir ērts un vai darba vidē radušās jaunas vajadzības. Atbildes ļauj koriģēt risinājumu, saglabājot uzmanību uz darba rezultātu. Vadītājam šāds ritms palīdz pamanīt arī organizatoriskus šķēršļus, kas ietekmē vairākus kolēģus.
Komandas līmenī svarīga ir izvēles iespēja. Rakstisks kopsavilkums, skaidri termiņi un paredzams sapulču ritms var kļūt par kopējo darba standartu, savukārt individuāli pielāgojumi papildina šo pamatu. Tādējādi darbiniekam retāk jāatkārto savas vajadzības katrā jaunā projektā, bet kolēģiem ir vienota un saprotama sadarbības kārtība.
Mākslīgais intelekts atlases un darba procesos
Disability:IN EMEA samita uzmanības lokā ir arī mākslīgais intelekts un dati. Uzņēmumi izmanto MI darba sludinājumu sagatavošanā, CV atlasē, interviju organizēšanā, mācībās un ikdienas produktivitātes rīkos. Katram lietojumam vajadzīgs skaidrs mērķis un cilvēka atbildība par gala lēmumu.
Automatizēta kandidātu vērtēšana var atkārtot datos ietvertus aizspriedumus. Piemēram, sistēma var dot priekšroku noteiktam karjeras ceļam, runas stilam vai atbildes ātrumam, lai gan šie rādītāji maz saistīti ar konkrētā darba kvalitāti. Tādēļ uzņēmumam jāpārbauda, kādi dati tiek izmantoti, ko sistēma mēra un kā cilvēks var lūgt rezultāta pārskatīšanu.
MI rīkam jāiztur arī piekļūstamības pārbaude. Svarīga ir tastatūras vadība, ekrānlasītāja saderība, pietiekams kontrasts, saprotamas kļūdu norādes un vairāki informācijas ievades veidi. Darbiniekam jāzina, kādi dati tiek apstrādāti, cik ilgi tos glabā un kam tie ir pieejami.
Privātums un droša pielāgojumu saruna
Darbiniekam pielāgojuma saņemšanai jāspēj aprakstīt vajadzīgo risinājumu drošā un cieņpilnā procesā. Informāciju par veselību un invaliditāti apstrādā tikai konkrētam mērķim un ierobežotā apjomā. Komandai parasti pietiek zināt praktisko darba kārtību, nevis cilvēka medicīnisko informāciju.
Uzņēmumā jābūt skaidram kontaktam, pie kura vērsties par piekļūstamību vai pielāgojumu. Tas var būt personāla speciālists, tiešais vadītājs vai noteikta atbalsta persona. Darbiniekam jāzina arī process domstarpību risināšanai un vienošanās pārskatīšanai.
Uzticēšanos veido paredzama rīcība. Ja uzņēmums sola konfidencialitāti, tam jānosaka piekļuves tiesības dokumentiem, jāapmāca atbildīgie darbinieki un jāizskaidro, kā informācija tiek izmantota.
Pieci soļi Latvijas uzņēmumam
Pirmais solis ir pārskatīt vienu aktuālu darba sludinājumu un nodalīt būtiskās prasības no ieraduma pēc pievienotām prasībām. Otrais — izmēģināt pieteikšanās procesu ar tastatūru un piekļūstamības rīkiem. Trešais — izveidot vienotu intervijas informācijas lapu ar posmiem, laiku un pielāgojumu pieprasīšanas iespēju.
Ceturtais solis ir ieviest īsu sapulču kopsavilkumu un skaidru uzdevumu formu. Piektais — noteikt atbildīgo personu pielāgojumu jautājumiem un regulāru vienošanos pārskatīšanu. Šie soļi ir izmērāmi, un tos iespējams sākt vienā nodaļā pirms plašākas ieviešanas.
Izmēģinājuma periodam var noteikt četras līdz sešas nedēļas un iepriekš izvēlēties vienkāršus vērtēšanas jautājumus. Piemēram, vai kandidātiem bija saprotami atlases posmi, vai darbinieki pēc sapulces zināja nākamos uzdevumus un vai pielāgojuma pieprasījums saņēma atbildi noteiktajā laikā. Komandas atsauksmes palīdz izlemt, kuru praksi ieviest visā uzņēmumā un kurai vajadzīgs precīzāks process.
Starptautiskās Darba organizācijas resursi par invaliditāti un darbu uzsver iekļaujošas nodarbinātības nozīmi. Latvijas uzņēmumiem praktiskais ieguvums ir plašāks kandidātu loks, labāka darbinieku pieredze un darba procesi, kuros uzdevumi un atbildība kļūst skaidrāki visai komandai.
Neiroiekļaujoša darba vide veidojas no daudziem konkrētiem lēmumiem. Skaidra atlase, elastīga saziņa, individuāli pielāgojumi, atbildīga MI izmantošana un privātuma aizsardzība palīdz cilvēkiem izmantot savas prasmes un komandai sasniegt kopīgu rezultātu.
