Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā 28. oktobrī atklāta renovētā Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļa. Aptuveni 1000 kvadrātmetru plašajās telpās izveidotas sešas individuālas palātas, kā arī telpas dvīņu un trīnīšu aprūpei. Jaunais plānojums ļauj vecākiem atrasties kopā ar bērnu un iesaistīties aprūpē arī ļoti sarežģītā ārstēšanas posmā.
Nodaļas pārbūvē ieguldīti 2,36 miljoni eiro, no tiem 2,01 miljons eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums. Ieguldījums apvieno medicīniskās drošības prasības ar ģimenes privātumu, atpūtas iespējām un ciešu sadarbību ar ārstniecības komandu.
Ko nozīmē ģimenei centrēta aprūpe
Jaundzimušo intensīvajā terapijā bērnam vajadzīga nepārtraukta profesionāla uzraudzība, īpaša aparatūra un rūpīgi plānota ārstēšana. Ģimenei centrēta pieeja šajā procesā paredz vecākus kā bērna aprūpes komandas dalībniekus. Ārsti un māsas sniedz medicīnisko palīdzību, savukārt vecāki pakāpeniski apgūst bērna signālus, ikdienas aprūpes darbības un drošu saskarsmi.
Vecāku līdzdalība var sākties ar klātbūtni, mierīgu balsi un pieskārienu. Atbilstoši bērna veselības stāvoklim komanda var aicināt piedalīties pozicionēšanā, ādas kopšanā, barošanā vai citās ikdienas darbībās. Katru soli pielāgo bērna medicīniskajām vajadzībām un vecāku gatavībai.
Individuāla palāta palīdz veidot mierīgāku vidi. Tajā ģimene var saņemt informāciju privāti, atpūsties un mācīties bērna aprūpi sev piemērotā tempā. Telpas daudzaugļu ģimenēm ļauj dvīņiem vai trīnīšiem un viņu vecākiem palikt vienotā aprūpes vidē.
Kā vecākiem iesaistīties ikdienā
Pirmās dienas intensīvās terapijas nodaļā var būt emocionāli piesātinātas. Saprotams dienas plāns palīdz atgūt orientieri. Vecāki var vienoties ar komandu par laiku, kad saņemt jaunāko informāciju, un pierakstīt jautājumus pirms sarunas ar ārstu.
Noderīgi ir lūgt speciālistam parādīt vienu darbību un pēc tam to atkārtot kopā. Šāda secība dod iespēju uzreiz precizēt roku novietojumu, higiēnas prasības un bērna reakcijas. Vecāks var arī pajautāt, kuras darbības konkrētajā dienā ir piemērotas un kādas pazīmes liecina, ka bērnam vajadzīga atpūta.
Īss ikdienas pieraksts var ietvert bērna miega un nomoda brīžus, barošanas norisi, svarīgākās sarunas un nākamos uzdevumus. Tas atvieglo informācijas apmaiņu starp abiem vecākiem vai citām atbalsta personām un palīdz pamanīt pakāpenisku progresu.
Saprotama informācija un kopīgi lēmumi
Medicīniskie termini intensīvajā terapijā var skanēt sarežģīti. Vecākiem ir vērtīgi lūgt skaidrojumu ikdienas valodā: kāds ir procedūras mērķis, ko tā palīdz panākt, kā bērnu sagatavo un ko ģimene var darīt pēc procedūras. Atkārtots skaidrojums ir normāla aprūpes daļa, īpaši noguruma un satraukuma apstākļos.
Sarunas beigās vecāks var saviem vārdiem atkārtot saprasto. Šis paņēmiens palīdz komandai pamanīt, kur vajadzīgs papildu skaidrojums. Ja ģimenei ērtāka rakstiska informācija, lielāks burtu izmērs vai mierīgāka sarunu vieta, vajadzību vērts pateikt tieši.
Kopīgs lēmums balstās bērna veselības stāvoklī, ārstēšanas iespējās un ģimenes izpratnē. Vecāki var jautāt par tuvākās diennakts mērķiem, iespējamām pārmaiņām un pazīmēm, pēc kurām komanda vērtēs ārstēšanas rezultātu.
Privātums un atpūta palīdz saglabāt spēkus
Ilgstoša atrašanās slimnīcā prasa lielu fizisku un emocionālu izturību. Individuālas telpas dod ģimenei vairāk privātuma sarunām, atpūtai un tuvībai ar bērnu. Atpūta palīdz vecākam saglabāt uzmanību, apgūt jaunas prasmes un piedalīties lēmumos.
Praktisks pašaprūpes plāns var būt pavisam vienkāršs: regulāra maltīte, ūdens, īsa pastaiga, miega laiks un viena uzticama persona, kurai paziņot jaunumus. Ja ģimenē ir vēl citi bērni, noder iepriekš sadalīt pienākumus un vienoties par saziņas ritmu.
Vecāki var jautāt arī par psiholoģisko, sociālo vai garīgo atbalstu slimnīcā. Palīdzība var būt vajadzīga gan krīzes brīdī, gan vēlāk, kad sākas gatavošanās dzīvei mājās.
Atbalsta personas un ģimenes saziņas plāns
Ģimenei palīdz iepriekš vienoties, kurš saņem detalizēto medicīnisko informāciju un kurš informē pārējos tuviniekus. Viena kontaktpersona samazina atkārtotu zvanu skaitu un ļauj vecākiem vairāk laika veltīt bērnam un atpūtai. Īsu jaunumu var nosūtīt kopīgā ģimenes sarakstē, ievērojot vecāku izvēlēto privātuma līmeni.
Ja viens no vecākiem palātā pavada vairāk laika, otram vajadzīga tikpat skaidra iespēja saņemt informāciju un apgūt aprūpes prasmes. Abi var lūgt komandai atkārtot praktisku demonstrāciju un vienoties par piemērotu mācīšanās laiku. Arī vecvecāku vai citas uzticamas personas iesaisti saskaņo ar nodaļas kārtību un bērna vajadzībām.
Darba devējam var lūgt elastīgu darba grafiku, savukārt sociālajam darbiniekam — skaidrojumu par ģimenei pieejamo atbalstu. Praktiskus jautājumus ir vieglāk risināt pa vienam: transports, citu bērnu pieskatīšana, ēdināšana un nepieciešamās mantas. Konkrēts pienākumu sadalījums mazina ikdienas slodzi.
Gatavošanās pārejai uz mājām
Izrakstīšanās plāns veidojas pakāpeniski. Vecāki nodaļā apgūst barošanu, higiēnu, zāļu lietošanu, drošu bērna pozicionēšanu un veselības pazīmju novērošanu atbilstoši bērna vajadzībām. Pirms došanās mājās ir svarīgi praktiski izmēģināt katru darbību un saņemt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem.
Ģimenei noder rakstisks plāns ar zāļu devām, barošanas kārtību, turpmāko vizīšu laikiem un kontaktinformāciju steidzamiem jautājumiem. Ja vajadzīgs īpašs aprīkojums, tā lietošanu apgūst vēl nodaļā. Plānā var iekļaut arī ģimenes ārsta, pediatra, rehabilitācijas vai citu speciālistu turpmāko iesaisti.
Pirms izrakstīšanās vecāki var izmantot šādu kontrolsarakstu:
1. Praktiski izpildīt visas ikdienas aprūpes darbības. 2. Pierakstīt zāļu, barošanas un miega plānu. 3. Noskaidrot pazīmes, kuru gadījumā jāsazinās ar mediķi. 4. Saglabāt nodaļas un turpmāko speciālistu kontaktus. 5. Vienoties, kurš tuvinieks pirmajās dienās palīdzēs mājās.
Ko ģimene var pajautāt ārstniecības komandai
Īsi un konkrēti jautājumi palīdz saņemt praktisku informāciju. Vecāki var jautāt: ko bērns šodien spēj paveikt pats, kāds ir tuvākais aprūpes mērķis, kā ģimene var palīdzēt un kuru prasmi apgūt nākamo. Vērts noskaidrot arī dienas ritmu, sarunu laiku ar ārstu un iespējas būt kopā ar bērnu.
Bērnu slimnīcas renovētā nodaļa rada vidi, kur medicīniskā aprūpe, ģimenes klātbūtne un mācīšanās notiek vienuviet. Sešas individuālās palātas un daudzaugļu ģimenēm paredzētās telpas dod iespēju ārstēšanas procesu veidot personiskāku. Vecāku līdzdalība, saprotama informācija un savlaicīgs mājas aprūpes plāns palīdz ģimenei soli pa solim sagatavoties nākamajam posmam.
Pirmajā sarunā ģimene var vienoties arī par informācijas pieejamību. Kādam noder rakstisks kopsavilkums, citam — lēnāks skaidrojums vai iespēja sarunā piedalīties kopā ar uzticamu personu. Ja vecākam ir dzirdes, redzes, kustību vai kognitīva rakstura vajadzības, tās ir vērts nosaukt iespējami agri. Tas palīdz komandai pielāgot saziņu un praktisko apmācību.
