Veselības komunikācijas pase: skaidrāka ārsta vizīte cilvēkam ar autismu vai intelektuālās attīstības traucējumiem

Jaunietis kopā ar atbalsta personu un mediķi izmanto attēlu saziņas karti

Ārsta vizīte kļūst paredzamāka, ja ārstniecības komanda jau iepriekš zina pacienta vēlamo saziņas veidu, jutību pret apkārtējās vides kairinājumiem un nepieciešamo atbalstu. Veselības komunikācijas pase ir īss, pacienta kontrolēts dokuments, kurā svarīgākā informācija apkopota vienā lapā.

Singapūra plāno šādas pases izmēģinājumu poliklīnikās kopā ar personāla apmācību saziņai ar cilvēkiem ar invaliditāti. Praktisko ideju var izmantot arī Latvijā: pacients, ģimene vai atbalsta persona sagatavo pārskatāmu lapu un pirms vizītes vienojas, kam to nodot.

Ko komunikācijas pase dod pacientam

Pase palīdz cilvēkam izteikt savas vajadzības arī saspringtā situācijā. Tajā var norādīt, kā uzdot jautājumus, cik daudz laika vajadzīgs atbildei, vai cilvēks izmanto attēlus, žestus, saziņas ierīci vai vienkāršu valodu. Ārstniecības darbinieks var pielāgot sarunas tempu un pārliecināties, ka pacients ir sapratis būtisko.

Dokuments palīdz saglabāt pacienta patstāvību. Atbalsta persona sarunā iesaistās tik daudz, cik cilvēks pats vēlas un cik nepieciešams drošai aprūpei. Jautājumi vispirms jāadresē pacientam, izmantojot viņam saprotamu formu.

Pase var samazināt vajadzību katrā vizītē atkārtoti skaidrot vienu un to pašu. Tā dod kopīgu sākumpunktu reģistratūras darbiniekam, māsai, ārstam un diagnostikas speciālistam.

Ko ierakstīt vienā lapā

Pirmajā daļā ieteicams norādīt cilvēka vārdu un vēlamo uzrunu. Tālāk īsi apraksta saziņu: piemēram, “dodiet man laiku atbildēt”, “uzdodiet vienu jautājumu vienlaikus”, “izmantojiet konkrētus vārdus” vai “parādiet darbību pirms pieskāriena”. Tekstam jābūt īsam un praktiski izmantojamam.

Otrajā daļā var norādīt vides vajadzības. Dažiem cilvēkiem palīdz klusāka uzgaidāmā vieta, mazāk spilgta gaisma, paredzams vizītes laiks vai iespēja gaidīt ārpus kopējās rindas. Citiem svarīgi iepriekš zināt izmeklējuma secību un aptuveno ilgumu.

Trešajā daļā apkopo informāciju par atbalstu: vai cilvēks vēlas atbalsta personas klātbūtni, kā sazināties ar šo personu un kādos brīžos vajadzīga palīdzība. Var pievienot arī nomierinošas stratēģijas, piemēram, austiņas, īsu pauzi, iecienītu priekšmetu vai skaidru laika atskaiti.

Medicīniskā informācija jāiekļauj tikai tik daudz, cik nepieciešams konkrētās aprūpes drošībai. Zāļu sarakstu, alerģijas un neatliekamus riskus var norādīt atsevišķā skaidri marķētā sadaļā. Sarežģīta slimības vēsture paliek ārstniecības dokumentos.

Pacienta piekrišana un privātums

Komunikācijas pase pieder pacientam. Cilvēks izvēlas, ko tajā ierakstīt, kam to parādīt un kad informāciju atjaunot. Ja dokumentu sagatavo ģimene vai atbalsta persona, saturs jāpārrunā ar pacientu viņam saprotamā veidā.

Pirms pases nosūtīšanas pa e-pastu jānoskaidro ārstniecības iestādes drošais informācijas saņemšanas kanāls. Papīra eksemplāru var paņemt līdzi un reģistratūrā lūgt to nodot konkrētajam speciālistam. Pēc vizītes pacients pasi paņem atpakaļ vai vienojas par glabāšanu medicīniskajā dokumentācijā.

Dokumentā ieteicams ierakstīt sagatavošanas vai atjaunošanas datumu. Vajadzības, saziņas prasmes un atbalsta veids laika gaitā var mainīties, tādēļ regulāra pārskatīšana saglabā informāciju aktuālu.

Kā sagatavoties vizītei

Dažas dienas pirms vizītes pacients vai atbalsta persona var sazināties ar ārstniecības iestādi un informēt par nepieciešamajiem pielāgojumiem. Jānosauc konkrēts risinājums: ilgāks vizītes laiks, klusāka gaidīšanas vieta, vienkāršā valoda vai iespēja saņemt procedūras aprakstu iepriekš.

Pases kopiju var pievienot pieraksta informācijai, ja iestāde to pieņem drošā veidā. Vizītes sākumā pacientam jāpasaka, ka dokumentā apkopotas saziņas vajadzības. Ārstniecības darbinieks var īsi pārjautāt, kuri punkti konkrētajā dienā ir svarīgākie.

Pēc vizītes noder pārrunāt, kas palīdzēja un ko nākamreiz vajadzētu mainīt. Viena vai divas īsas piezīmes padara pasi arvien precīzāku.

Ieteicamais vienas lapas paraugs

Praktiskā pasē var būt šādas sadaļas:

  • kā mani uzrunāt;
  • kā es vislabāk saprotu informāciju;
  • kā es atbildu un cik daudz laika man vajag;
  • kas vidē var radīt pārslodzi;
  • kas palīdz justies mierīgāk;
  • kā izskaidrot pieskārienu vai procedūru;
  • kādu atbalstu sniedz pavadošā persona;
  • svarīgas alerģijas, zāles un drošības informācija;
  • kontaktpersona ar pacienta piekrišanu;
  • dokumenta atjaunošanas datums.

Teikumus var rakstīt pirmajā personā: “Man palīdz, ja runā lēni” vai “Pirms procedūras parādiet izmantotos priekšmetus”. Šāda forma ārstniecības komandai atgādina, ka dokumenta centrā ir pats pacients.

Ko var darīt ārstniecības iestāde

Pase vislabāk darbojas kopā ar darbinieku apmācību un skaidru iekšējo kārtību. Reģistratūrai jāzina, kā atzīmēt pielāgojumu vajadzību, māsai — kur dokumentu atrast, bet ārstam — kā informāciju izmantot sarunā. Vienots process novērš situāciju, kurā pacients savu vajadzību atkārto katrā posmā.

Iestāde var sagatavot vienkāršu pases veidni pieejamā elektroniskā un drukātā formātā. Veidnei jāatstāj vieta individuālām vajadzībām, jo diviem cilvēkiem ar vienādu diagnozi saziņas veids var būt ļoti atšķirīgs.

Pasaules Veselības organizācija uzsver cilvēkcentrētas un piekļūstamas veselības aprūpes nozīmi cilvēkiem ar invaliditāti. Komunikācijas pase pārvērš šo principu konkrētā ikdienas rīkā: pacients skaidri nosauc vajadzības, bet ārstniecības komanda tās izmanto drošākai un saprotamākai aprūpei.

Pases izmantošana dažādās veselības situācijās

Ģimenes ārsta vizītē pase var palīdzēt strukturēt sarunu un sagatavot pacientu apskatei. Laboratorijā īpaši noder informācija par pieskārienu, skaņām un darbību secību. Zobārstniecībā var norādīt, vai cilvēkam palīdz instrumentu parādīšana, īsas pauzes vai iepriekš saskaņots signāls procedūras apturēšanai.

Neatliekamā situācijā dokumentam jābūt ļoti īsam. Augšdaļā var izcelt informāciju, kas ietekmē tūlītēju saziņu un drošību. Garāki skaidrojumi jāatstāj zemāk. Pacients vai atbalsta persona var glabāt kopiju telefonā un papīra formātā viegli sasniedzamā vietā.

Stacionārā pase palīdz vairāku maiņu darbiniekiem ievērot vienotu saziņas pieeju. Tajā var norādīt miega paradumus, ēšanas atbalstu un veidu, kā cilvēks parāda sāpes. Šie novērojumi papildina medicīnisko izvērtējumu un palīdz personālam pamanīt izmaiņas cilvēka pašsajūtā.

Vienkārša valoda un sapratnes pārbaude

Ārstniecības darbiniekam informācija jāsniedz īsos posmos, izmantojot konkrētus vārdus. Pēc skaidrojuma pacientu var aicināt saviem vārdiem parādīt vai izstāstīt nākamo soli. Šāda sapratnes pārbaude ir cieņpilnāka par jautājumu “vai viss skaidrs”, uz kuru cilvēks satraukumā var automātiski atbildēt apstiprinoši.

Attēli, ķermeņa shēma, procedūras priekšmetu parādīšana un vizuāls dienas plāns var papildināt mutisku skaidrojumu. Jāizvēlas tas formāts, kuru konkrētais cilvēks pazīst un lieto ikdienā. Komunikācijas pase palīdz ārstniecības komandai šo izvēli uzzināt pirms sarežģītas sarunas.

Pases mērķis ir nodrošināt sadarbību, kurā pacientam ir iespēja saprast, uzdot jautājumus un pieņemt informētu lēmumu. Neliels sagatavošanās darbs pirms vizītes var ievērojami uzlabot gan pacienta pieredzi, gan ārstniecības komandas darbu.

Avoti un papildu informācija