Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām palīdzēs iekļūt vilcienos

BBI, ES regulas projekts paredz, ka dzelzceļa operatoriem būs jāsniedz visa nepieciešamā palīdzība, lai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nodrošinātu iekāpšanu un izkāpšanu no vilcieniem. Par to Saeimas Eiropas lietu komisiju (ELK) šodien informēja satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par starptautisko dzelzceļa pārvadājumu pasažieru tiesībām un pienākumiem būs viens no 5.decembra ES Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomē izskatāmajiem jautājumiem.

Regulas projekts nosaka, ka dzelzceļa staciju operatoriem būs jāpavada personas ar ierobežotām pārvietošanās iespējām un jāpalīdz iekāpt un izkāpt no vilcieniem, kā arī saņemt citus pakalpojumus, par ko tie samaksājuši. Par šādas palīdzības nepieciešamību dzelzceļa operatoru būs jāinformē 48 stundas pirms plānotā brauciena. Eiropas Komisija uzsver, ka stingri vērsīsies pret iespēju, ka šāda palīdzība personām ar īpašām vajadzībām varētu tikt atteikta kādu komerciālu apsvērumu dēļ.

Ainārs Šlesers informēja, ka Latvija pilnībā atbalsta regulas projektā deklarētos mērķus, tomēr atzina, ka to izpildīšana mūsu valstij varētu radīt zināmas grūtības. Regulas prasību izpildīšana radīs papildus finansiālus izdevumus. Viena vagona aprīkošana ar pacēlēju izmaksātu aptuveni 50 tūkstošus latu. Savukārt, palīdzību sniedzot tikai ar dzelzceļa personāla spēkiem, būtu nepieciešami vismaz divi cilvēki.

Satiksmes ministrs atzina, ka pat ar atsevišķu pacēlāju uzstādīšanu problēma netiktu atrisināta, jo nepieciešama visaptveroša vilcienu un staciju peronu piemērošana ES prasībām. Latvijā staciju peroni ir pārāk zemi un ir apgrūtināta cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās iespējām iekļūšana un izkļūšana no vilcieniem.

Lai pašreizējo situāciju mainītu, Satiksmes ministrija plāno līdz 2013.gadam pārbūvēt dzelzceļa peronus, kā arī pilnībā nomainīt pasažieru dzelzceļa ritošo sastāvu, informēja Ainārs Šlesers. Pašlaik vilcienu vidējais vecums ir 30 gadi un ir pēdējais laiks veikt to nomaiņu, uzsvēra ministrs.

Viņš arī informēja par Satiksmes ministrijas lēmumu nākamajā gadā no jauna atsākt iepriekš pārtrauktos pasažieru pārvadājumus līnijā Rīga - Liepāja. Paredzēts, ka vilciena vidējais ātrums būs 90 kilometri stundā un Liepājā pasažieri varēs nokļūt trīs stundās.

ELK priekšsēdētājs Oskars Kastēns un deputāte Liene Liepiņa vērsa uzmanību uz iespējamību, ka pēc regulas stāšanās spēkā nebūs iespējams pilnībā nodrošināt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām brīvu iekļūšanu vilcienos. Tādā gadījumā Latvija nespēs izpildīt šīs ES regulas prasības.

Oskars Kastēns ierosināja pieprasīt pārejas periodu līdz 2013.gadam, līdz kuram plānota peronu un vilcienu renovācija. ELK nolēma Latvijas nacionālo pozīciju par šo jautājumu apstiprināt ar atrunu, ka tiek prasīts nepieciešamais pārejas periods.

ELK apstiprināja arī nacionālās pozīcijas par citiem transporta ministru padomē izskatāmajiem jautājumiem - par nodarbinātības perspektīvu stiprināšanu Kopienas jūrniecības sektorā; par globālās navigācijas satelītu sistēmu; par dzelzceļa trešo paketi; par vilcienu brigāžu sertificēšanu; par vadītāju apliecībām; par ES-ASV sarunām par gaisa transporta līgumu; par sarunām ar Ķīnas Tautas Republiku par gaisa transportu.

Tāpat ELK sēdē tika izskatītas un apstiprinātas nacionālās pozīcijas par 6.decembra ES Ekonomikas un finanšu ministru padomē izskatāmajiem jautājumiem - par reakciju uz globalizācijas izaicinājumiem; par nacionālajām Lisabonas reformu programmām; par labākas likumdošanas iniciatīvas prioritātēm un īstenošanas plāniem; par pievienotās vērtības nodokļa samazinātajām likmēm; par rīcības kodeksu uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem; par finanšu pakalpojumiem: pārrobežu konsolidāciju ES finanšu sektorā; par ES Pretterorisma stratēģiju; par naudas pārvedumiem pievienoto informāciju par maksātāju; par naftas un enerģijas tirgiem.

Saeimas ES informācijas centrs