Zīmju valoda publiskajos pakalpojumos: no laba nodoma līdz saprotamai informācijai

23. septembrī atzīmē Starptautisko zīmju valodu dienu. Apvienoto Nāciju Organizācija uzsver, ka zīmju valodu tiesības ir būtiskas nedzirdīgu cilvēku cilvēktiesību īstenošanai un lingvistiskās identitātes saglabāšanai. Šī diena nav tikai iespēja publicēt apsveikumu sociālajos tīklos. Tā ir praktisks atgādinājums pārbaudīt, vai cilvēks var saņemt, saprast un izmantot svarīgu informāciju.

Latvijā pamats ir ierakstīts arī likumā. Valsts valodas likuma 3. panta trešā daļa nosaka, ka valsts nodrošina latviešu zīmju valodas attīstīšanu un lietošanu saziņai ar nedzirdīgajiem cilvēkiem. Taču juridisks formulējums pats par sevi vēl nepasaka, vai ārstniecības iestādes pieraksts, pašvaldības sapulce, ārkārtas paziņojums vai video skaidrojums konkrētam cilvēkam būs pieejams.

Zīmju valoda nav runātās valodas vizuāla kopija

ANO skaidro, ka zīmju valodas ir pilnvērtīgas dabiskas valodas ar savu struktūru, kas atšķiras no runāto valodu struktūras. Pasaulē vairāk nekā 70 miljoni nedzirdīgu cilvēku izmanto vairāk nekā 300 zīmju valodas. Tas nozīmē, ka viena starptautiska zīmju sistēma nevar automātiski aizstāt nacionālo zīmju valodu ikdienas pakalpojumos.

Arī subtitri un zīmju valodas tulkojums nav viens un tas pats. Subtitri pārvērš dzirdamo informāciju rakstītā tekstā un var būt ļoti noderīgi vājdzirdīgiem cilvēkiem, cilvēkiem, kuri zīmju valodu nelieto, un ikvienam trokšņainā vidē. Savukārt cilvēkam, kura pirmā vai ērtākā valoda ir latviešu zīmju valoda, tulkojums var būt saprotamāks par sarežģītu rakstītu tekstu.

Tāpēc piekļūstamības risinājumu nevajag izvēlēties pēc principa “viens formāts visiem”. Drošāka pieeja ir kombinēt skaidru rakstītu tekstu, kvalitatīvus subtitrus, zīmju valodas tulkojumu un iespēju sazināties sev piemērotā kanālā.

Pirmais tests: vai cilvēks var saņemt pakalpojumu bez telefona zvana

Daudzu pakalpojumu neredzamā barjera ir obligāta balss saruna. Ja pierakstīties, pārbaudīt iesnieguma statusu vai saņemt steidzamu skaidrojumu iespējams tikai pa telefonu, nedzirdīgs cilvēks kļūst atkarīgs no citas personas palīdzības.

Iestādei jāpārbauda, vai katrai būtiskai darbībai ir līdzvērtīgs teksta kanāls: e-pasts, tīmekļa veidlapa, īsziņa vai pieejama tiešsaistes sarakste. Nepietiek publicēt vispārēju e-pasta adresi, ja atbilde pienāk pēc nedēļas, bet pa telefonu jautājumu atrisina tajā pašā dienā. Līdzvērtība nozīmē arī salīdzināmu atbildes laiku un iespēju saņemt to pašu informāciju.

Ja saziņai vajadzīgs zīmju valodas tulks, jābūt skaidram procesam: kā pakalpojumu pieteikt, cik laicīgi tas jādara, kas sedz izmaksas un kas notiek steidzamā situācijā. Darbiniekam nav jāmin atbildes; informācijai jābūt iepriekš sagatavotai un atrodamai.

Otrais tests: vai video var saprast bez skaņas

Publiskās iestādes un mediji arvien biežāk skaidro izmaiņas video. Vienkāršākais pārbaudes jautājums ir: vai visu būtisko saturu var saprast, izslēdzot skaņu? Ja atbilde ir “nē”, nepieciešami vismaz pilnvērtīgi subtitri.

Automātiski subtitri ir labs sākums, bet tie var kļūdīties personvārdos, adresēs, skaitļos un nozares terminoloģijā. Tieši šīs detaļas bieži ir svarīgākās. Pirms publicēšanas subtitri jāpārskata cilvēkam, jāsaskaņo ar runu un jāpapildina ar nozīmīgām skaņas norādēm, piemēram, par trauksmes signālu vai runātāja maiņu.

Ja pievienots zīmju valodas tulks, tulka logs nedrīkst būt tik mazs, ka nav saskatāmas roku kustības un sejas izteiksme. To nedrīkst aizsegt platformas pogas vai subtitru josla. Tulkojumam jāaptver ne tikai ievads, bet viss būtiskais saturs, tostarp jautājumi, atbildes un steidzami precizējumi.

Tiesībsarga pētījums par mediju satura piekļūstamību 2024.–2025. gadā subtitrus un zīmju valodas tulkojumu aplūko kā galvenos piekļūstamības formātus un vienlaikus rāda, ka kvalitāte, lietojums un lietotāju vajadzības prasa sistemātisku uzmanību. Formāta esamība nav tas pats, kas saprotams rezultāts.

Trešais tests: vai klātienes pasākums ir pieejams no sākuma līdz beigām

Pasākuma piekļūstamība sākas jau pieteikšanās brīdī. Informācijā jānorāda, vai būs latviešu zīmju valodas tulkojums, subtitrēšana reāllaikā vai indukcijas cilpa, kā arī kam paziņot par individuālu vajadzību. Frāze “pasākums pieejams ikvienam” bez konkrētiem risinājumiem nepalīdz pieņemt lēmumu.

Zālē jāparedz vieta, no kuras labi redzams gan runātājs, gan tulks, gan ekrāns. Apgaismojumam jāļauj saskatīt sejas un roku kustības arī prezentācijas laikā. Ja telpa tiek aptumšota, tulkam nepieciešams atsevišķs apgaismojums. Jautājumu un atbilžu daļā jānodrošina, lai tulks saņemtu mikrofonā teikto un nedzirdīga dalībnieka jautājums būtu saprotams pārējai auditorijai.

Pēc pasākuma ieraksta publicēšanas piekļūstamības darbs turpinās. Arī ierakstam vajadzīgi pārbaudīti subtitri, tulkojuma logs un skaidrs materiālu apraksts.

Ceturtā pārbaude: ārkārtas un veselības informācija

Jo augstāks risks, jo mazāk drīkst paļauties uz vienu kanālu. Brīdinājums tikai sirēnas, audio paziņojuma vai telefona zvana veidā nedod līdzvērtīgu informāciju nedzirdīgam cilvēkam. Nepieciešams vizuāls vai teksta risinājums: ekrāna paziņojums, gaismas signāls, īsziņa, lietotnes paziņojums vai tiešs skaidrojums pieejamā formātā.

Ārstniecības iestādē privātums ir tikpat svarīgs kā piekļūstamība. Nav pieņemami automātiski izmantot ģimenes locekli sensitīvas sarunas tulkošanai, ja cilvēkam vajadzīgs profesionāls tulks. Pieteikšanās procesā jābūt iespējai konfidenciāli norādīt saziņas vajadzību, bet personālam — zināt, kā rīkoties.

Piecu punktu kontrolsaraksts organizācijai

Pirmkārt, noskaidrojiet lietotāju vajadzības, iesaistot nedzirdīgus un vājdzirdīgus cilvēkus, nevis izvēloties risinājumu tikai iekšējā sapulcē. Otrkārt, katram balss kanālam nodrošiniet līdzvērtīgu teksta vai zīmju valodas alternatīvu. Treškārt, pārbaudiet subtitrus, tulkojumu un tehnisko izvietojumu pirms publicēšanas vai pasākuma. Ceturtkārt, publiski aprakstiet, ko tieši nodrošināt un kā to pieteikt. Piektkārt, izveidojiet viegli atrodamu atgriezeniskās saites kanālu un nosakiet atbildīgo par uzlabojumiem.

Pārbaudi vēlams veikt ar reālu uzdevumu, nevis tikai atzīmēm tabulā. Lūdziet testētājam pieteikt vizīti, atrast steidzamu paziņojumu, noskatīties video un uzdot jautājumu. Pierakstiet, kurā solī vajadzīga dzirdīgas personas palīdzība vai pazūd būtiska informācija. Šādi atklājas barjeras, ko tehniska formāta pārbaude viena pati nepamana.

Starptautiskā zīmju valodu diena ir vērtīga tad, ja pēc 23. septembra paliek izmainīts process: vēl viens līdzvērtīgs saziņas kanāls, labāki subtitri, savlaicīgi pieteikts tulks vai pārbaudīts ārkārtas paziņojums. Redzama kampaņa ir sākums; pieejams ikdienas pakalpojums ir rezultāts.