Latvijas Paralimpiskās komitejas Ģenerālā asambleja 30. augustā ievēlēs vadību nākamajiem četriem gadiem. Uz prezidenta amatu izvirzīti divi kandidāti — līdzšinējā LPK ģenerālsekretāre Liene Apine un Jūrmalas valstspilsētas izpilddirektors, Latvijas Olimpiskās komitejas Finanšu komisijas vadītājs Edgars Stobovs. Taču cilvēkiem, kuri ikdienā trenējas, meklē piemērotu sporta veidu vai palīdz sportistam nokļūt līdz sacensībām, svarīgāks par pašu balsojumu ir jautājums: kas pēc vēlēšanām mainīsies praksē?
Jaunā vadība darbu sāks brīdī, kad Latvijā tikko stājies spēkā jauns Sporta likums, bet līdz Losandželosas 2028. gada paralimpiskajām spēlēm atlikuši nepilni divi gadi. Tādēļ nākamajam četru gadu posmam vajadzīgs ne tikai vispārīgs redzējums, bet arī publiski saprotami mērķi, termiņi un veids, kā izmērīt paveikto.
Ko ievēlēs 30. augustā
LPK informē, ka Ģenerālā asambleja notiks 30. augustā no pulksten 12.00 Rīgā. Tajā paredzēts ievēlēt prezidentu vai prezidenti, divus viceprezidentus, Ētikas komisijas locekļus un revidentu. Prezidenta amatam izvirzīti divi kandidāti, savukārt uz divām viceprezidentu vietām — astoņi kandidāti.
Jaunās valdes pilnvaru termiņš būs četri gadi. Tas aptvers gan 2028. gada vasaras paralimpiskās spēles Losandželosā, kas notiks no 15. līdz 27. augustam, gan 2030. gada ziemas paralimpiskās spēles Francijas Alpos no 1. līdz 10. martam. LPK pašas paziņojumā kā jaunās valdes uzdevumi minēta parasporta sistēmas stiprināšana, kustības attīstība un Latvijas interešu pārstāvība nacionālā un starptautiskā līmenī.
Šie formulējumi iezīmē virzienu, taču vēlētājiem, sportistiem un sabiedrībai būtu vajadzīgas daudz konkrētākas atbildes. Lūk, pieci jautājumu bloki, pēc kuriem vērtēt jaunās vadības darbu.
1. Kādi būs izmērāmi mērķi līdz 2028. un 2030. gadam?
Medaļu skaits ir viegli saprotams rādītājs, tomēr tas nevar būt vienīgais. Augstu sasniegumu rezultāti veidojas ilgā laikā: vajadzīgi sportisti, treneri, klasifikācija, medicīniskais atbalsts, treniņnometnes, inventārs un starptautisku sacensību pieredze. Tāpēc jaunajai vadībai būtu jānosauc ne tikai cerētais rezultāts spēlēs, bet arī starpposma mērķi.
Piemēram: cik sportistu ir reālā kvalifikācijas ceļā; cik disciplīnās Latvija mērķtiecīgi veido pārstāvniecību; cik treneriem būs pieejama profesionālā pilnveide; kā tiks nodrošināta starptautiskā klasifikācija; kāds finansējums vajadzīgs katram sagatavošanās posmam? Ja šie rādītāji tiek publiskoti regulāri, sabiedrība var redzēt progresu vēl pirms lielajām sacensībām.
Svarīgi nošķirt mērķi no solījuma. Ne visu iespējams garantēt, jo sportā rezultātu ietekmē veselība, konkurence un kvalifikācijas sistēma. Toties var garantēt skaidru plānu, savlaicīgus lēmumus un atklātu skaidrojumu, ja situācija mainās.
2. Kā finansējums nonāks līdz sportistam un sporta attīstībai?
Jaunais Sporta likums, kas stājās spēkā 2026. gada 1. augustā, sporta virzienus iedala augstu sasniegumu sportā, bērnu un jauniešu sportā, parasportā, adaptīvajā sportā un tautas sportā. Likums parasportu saista ar paralimpiskajā programmā iekļautajiem sporta veidiem, bet adaptīvo sportu — ar citiem cilvēkiem ar invaliditāti pielāgotiem sporta veidiem un sportu personām ar garīgās attīstības traucējumiem.
Šis nošķīrums var palīdzēt precīzāk plānot politiku, taču pats par sevi neatbild, cik naudas saņems sportists, klubs vai attīstības programma. Jaunajai LPK vadībai vajadzētu skaidri parādīt, pēc kādiem principiem tiek sadalīti līdzekļi un kā tiek līdzsvarotas elites sporta un plašākas līdzdalības vajadzības.
Sabiedrībai noderētu vienkāršs gada pārskats: ieņēmumu avoti, finansējuma sadalījums pa sporta veidiem un mērķiem, administratīvās izmaksas, sasniegtie rezultāti un nākamā gada prioritātes. Atklātība nav tikai finanšu kontroles jautājums. Tā palīdz sportistam saprast, uz kādu atbalstu var pretendēt, bet potenciālajam partnerim — kur ieguldījums dos lielāko ieguvumu.
3. Kā cilvēks reģionā varēs sākt sportot?
Latvijas parasporta panākumus nevar ilgstoši balstīt tikai uz dažiem pieredzējušiem atlētiem. Nepieciešams saprotams ceļš no pirmās intereses līdz regulāriem treniņiem. Cilvēkam ar invaliditāti vai viņa ģimenei būtu jāspēj vienuviet noskaidrot, kādi sporta veidi pieejami, kur notiek nodarbības, ar ko sazināties, vai ir izmēģinājuma treniņš un kāds inventārs vajadzīgs.
Īpaši būtiska ir situācija ārpus Rīgas. Treniņu grupa var būt tālu, piemērots transports — dārgs vai nepieejams, bet pašvaldības sporta infrastruktūra ne vienmēr ir izmantojama konkrētām funkcionālajām vajadzībām. Jaunās vadības plānā vajadzētu būt reģionālo kontaktpunktu tīklam, sadarbībai ar pašvaldībām un regulārām sporta iepazīšanas dienām.
Ar vienu pasākumu gadā nepietiek. Cilvēkam, kurš sportu izmēģina, uzreiz jāpiedāvā nākamais solis: kontakts ar treneri, tuvākā nodarbība un risinājums inventāram vai transportam. Tieši šeit redzams, vai publiska kampaņa pārtop ilgtermiņa līdzdalībā.
4. Kā tiks stiprināti treneri, klasifikatori un citi speciālisti?
Sportists nevar attīstīties viens. Parasportā īpaši nozīmīgi ir treneri, kuri izprot konkrētās disciplīnas pielāgojumus, klasifikācijas prasības un drošu slodzes plānošanu. Vajadzīgi arī fizioterapeiti, ārsti, mehāniķi, psiholoģiskā atbalsta speciālisti un cilvēki, kuri palīdz organizēt sacensību braucienus.
Tāpēc jaunajai vadībai jāatbild, cik speciālistu sistēmā trūkst un kā viņus piesaistīs. Vai būs regulāras apmācības? Vai trenerim reģionā būs iespēja konsultēties ar pieredzējušu kolēģi? Vai jaunam sportistam klasifikācija tiks organizēta savlaicīgi, nevis tikai īsi pirms svarīgām sacensībām?
Labs rādītājs būtu ne vien semināru skaits, bet praktiskais rezultāts: vairāk sportistu ar sakārtotu klasifikāciju, mazāk atceltu treniņu speciālistu trūkuma dēļ un stabilākas komandas ap prioritārajiem atlētiem.
5. Kā lielo spēļu gatavošanās uzlabos ikdienas iespējas Latvijā?
Losandželosa 2028 un Francijas Alpi 2030 ir skaidri atskaites punkti. Tomēr lielo spēļu mantojumam nevajadzētu beigties ar izlases rezultātu tabulu. Sagatavošanās cikls var dot arī jaunas treniņu grupas, zinošākus trenerus, pieejamāku infrastruktūru un plašāku sabiedrības izpratni par parasportu.
Ja tiek iegādāts inventārs, jābūt skaidram, kas to izmantos pēc sacensību cikla. Ja tiek apmācīts treneris, zināšanas jāpārnes arī uz jaunajiem sportistiem. Ja pašvaldība pielāgo sporta bāzi, uzlabojumam jābūt pieejamam ikdienā, ne tikai vienā pasākumā. Šādi izcils atlēta starts kļūst par ieguvumu daudz plašākam cilvēku lokam.
Ko gaidīt pēc vēlēšanām
Pirmais pārbaudījums jaunajai vadībai būs nevis skaļš paziņojums, bet spēja drīz pēc vēlēšanām publicēt saprotamu darba plānu. Tajā būtu jānosauc atbildīgie, termiņi, finansējuma principi un rādītāji vismaz pirmajam gadam. Noderīgs būtu arī regulārs publisks progresa pārskats un iespēja sportistiem, klubiem un ģimenēm uzdot jautājumus.
30. augusta balsojums noteiks cilvēkus amatos, bet Latvijas parasporta nākamos četrus gadus noteiks viņu pieņemtie lēmumi. Vislabākais vēlēšanu rezultāts būs tāda sistēma, kurā augstu sasniegumu sportists var gatavoties pasaules līmenim, bet iesācējs jebkurā Latvijas reģionā skaidri zina, kur sākt.
Avoti
- Latvijas Paralimpiskā komiteja, “Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidenta amatam pieteikušies divi kandidāti”, 25.08.2026: https://www.lpkomiteja.lv/jaunumi/latvijas-paralimpiskas-komitejas-prezidenta-amatam-pieteikusies-divi-kandidati/
- Latvijas Vēstnesis, “Sporta likums”, publicēts 30.06.2026., spēkā no 01.08.2026: https://www.vestnesis.lv/op/2026/122A.1
- International Paralympic Committee, “LA28 Paralympic Games”, skatīts 28.08.2026: https://www.paralympic.org/la-2028
- International Paralympic Committee, “Alpes 2030”, skatīts 28.08.2026: https://www.paralympic.org/alpes-2030
- International Paralympic Committee, “IPC approves Alpes 2030 venue masterplan”, 10.07.2026: https://www.paralympic.org/news/ipc-approves-alpes-2030-venue-masterplan
