Publiskais iepirkums nosaka, kādas ēkas, transportu, digitālos rīkus un pakalpojumus sabiedrība izmantos daudzus gadus. Eiropas Komisijas 9. septembrī publicētais Publiskā iepirkuma akta priekšlikums piedāvā skaidru virzienu: cilvēkiem paredzētā iepirkumā piekļūstamība kļūst par sākotnēju prasību, nevis vēlāk pievienojamu uzlabojumu.
Šāda pieeja ir īpaši svarīga cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes, intelektuāliem vai kognitīviem traucējumiem. Kvalitatīvi sagatavota prasība var nodrošināt izmantojamu pašvaldības ēku, saprotamu e-pakalpojumu, piekļūstamu sabiedrisko transportu vai veselības aprūpes pakalpojumu jau no pirmās lietošanas dienas.
Ko paredz 56. pants
Priekšlikuma 56. pants attiecas uz precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem, kurus izmantos cilvēki. Publiskajam pircējam būs jānosaka piekļūstamības prasības cilvēkiem ar invaliditāti un jāņem vērā universālā dizaina principi. Atkāpei paredzēts pienācīgs pamatojums, tādēļ piekļūstamība kļūst par parasto iepirkuma sākumpunktu.
Praktiski tas nozīmē daudz vairāk par vienu teikumu tehniskajā specifikācijā. Iepirkuma dokumentos jāapraksta, ko lietotājs varēs paveikt, kā pasūtītājs pārbaudīs rezultātu un kāds sniegums būs pietiekams. Piemēram, digitāla pakalpojuma prasība var aptvert navigāciju ar tastatūru, saderību ar ekrānlasītāju un saprotamus kļūdu paziņojumus. Ēkas iepirkumā var vērtēt nepārtrauktu ceļu no ieejas līdz pakalpojuma saņemšanas vietai, liftam un pieejamai tualetei.
Universālais dizains palīdz risinājumu veidot pēc iespējas plašākam cilvēku lokam. Vienlaikus konkrētās situācijās var būt vajadzīgi individuāli pielāgojumi. Abu pieeju savienojums dod gan kopēju pieejamību, gan iespēju reaģēt uz cilvēka īpašajām vajadzībām.
Kvalitāte līdzās cenai
Publiskie iepirkumi Eiropas Savienībā veido aptuveni 2,5 triljonus eiro gadā jeb ap 15 procentiem no ES iekšzemes kopprodukta, liecina Eiropas Invaliditātes foruma vērtējums. Šis mērogs publisko naudu padara par spēcīgu instrumentu piekļūstamas vides un iekļaujoša darba tirgus attīstībai.
Priekšlikums sociāli atbildīga iepirkuma rezultātos iekļauj cilvēku ar invaliditāti sociālo iekļaušanu, nodarbinātību un tādu piekļūstamību, kas pārsniedz juridisko minimumu. Tādējādi piedāvājumu var vērtēt pēc ilgtermiņa lietojamības, kvalitātes un sabiedriskā ieguvuma līdzās sākotnējai cenai.
Īpaša nozīme ir sociālajiem, veselības un izglītības pakalpojumiem. Tajos paredzēts vērtēt kvalitāti, nepārtrauktību, piekļūstamību, pieejamu cenu, pakalpojuma pilnīgumu un lietotāju iesaisti. Cilvēka pieredze šajās jomās veido būtisku kvalitātes mēru: pakalpojumam jābūt sasniedzamam, saprotamam un lietojamam visā tā saņemšanas gaitā.
Kā uzrakstīt pārbaudāmu prasību
Vispārīgs formulējums “risinājumam jābūt piekļūstamam” piegādātājam dod pārāk maz norāžu un pasūtītājam — pārāk maz iespēju pārbaudīt rezultātu. Spēcīgāka prasība ietver trīs daļas:
- konkrētu lietotāja darbību, piemēram, pieteikuma aizpildīšanu vai nokļūšanu līdz klientu apkalpošanas vietai;
- pārbaudes metodi, piemēram, tehnisku testu, dokumentētu apskati un lietotāju izmēģinājumu;
- pieņemšanas kritēriju, kas skaidri nosaka vajadzīgo rezultātu.
Šo struktūru vērts izmantot arī līguma izpildes nosacījumos. Līgumā var paredzēt pārbaudes laiku, atklāto trūkumu novēršanas termiņu, atkārtotu pārbaudi un atbildību par neatbilstošu izpildi. Piekļūstamība tad kļūst par kontrolējamu piegādes kvalitātes daļu.
Svarīgs ir arī dzīves cikls. Digitāls pakalpojums regulāri mainās, ēkā tiek veikti remonti, bet transportlīdzeklim nepieciešama apkope. Iepirkuma prasībās var iekļaut piekļūstamības saglabāšanu atjauninājumos, personāla apmācību, problēmu pieteikšanas kanālu un noteiktu reaģēšanas laiku.
Lietotāju iesaiste pirms un pēc iepirkuma
Cilvēku ar invaliditāti organizācijas var palīdzēt atrast praktiskos šķēršļus jau pirms specifikācijas apstiprināšanas. Dažādu lietotāju pieredze parāda, vai prasības aptver visu ceļu līdz pakalpojumam. Riteņkrēsla lietotājs, cilvēks ar redzes invaliditāti un cilvēks, kuram vajadzīga viegli saprotama informācija, vienā risinājumā pārbaudīs atšķirīgas darbības.
Iesaisti var organizēt vairākos posmos:
1. vajadzību apzināšanā pirms iepirkuma izsludināšanas; 2. prasību un vērtēšanas kritēriju apspriešanā; 3. prototipa vai parauga izmēģināšanā; 4. gala risinājuma pieņemšanas pārbaudē; 5. lietošanas pieredzes izvērtēšanā pēc ieviešanas.
Dalībniekiem vajadzīga piekļūstama informācija, saprotams uzdevums, pietiekams laiks un skaidrojums, kā viņu ieteikumi izmantoti. Organizāciju zināšanas un cilvēku laiks ir vērtīgs ieguldījums, tādēļ iesaistes budžetu ieteicams paredzēt jau iepirkuma plānā.
Piemērs digitāla pakalpojuma iepirkumam
Iedomāsimies pašvaldības pieteikumu sistēmu sociālajam pakalpojumam. Specifikācijā vispirms apraksta cilvēka ceļu: atrast pakalpojumu, saprast nosacījumus, ievadīt datus, pievienot dokumentu, nosūtīt pieteikumu un saņemt apstiprinājumu. Katram solim pievieno pārbaudāmu piekļūstamības prasību.
Piegādātājs demonstrē prototipu ar tastatūras vadību, ekrānlasītāju un palielinājumu. Lietotāji ar dažādām vajadzībām izmēģina galvenās darbības un dokumentē šķēršļus. Pasūtītājs apkopo tehniskā testa un lietotāju pārbaudes rezultātus vienotā pieņemšanas protokolā. Atklātajiem trūkumiem līgumā jau noteikts novēršanas termiņš.
Pēc sistēmas ieviešanas vajadzīgs piekļūstams palīdzības kanāls. Ja cilvēks sastop šķērsli, viņš var paziņot par konkrēto darbību, saņemt alternatīvu pieteikšanās iespēju un uzzināt labojuma termiņu. Arī turpmākajiem atjauninājumiem piemēro tās pašas pārbaudes.
Šāds process dod skaidru atbildību visām pusēm. Iestāde formulē sasniedzamo rezultātu, piegādātājs zina pārbaudes kārtību, bet lietotāji piedalās kvalitātes izvērtēšanā. Piekļūstamība kļūst par nepārtrauktu pakalpojuma īpašību visā līguma dzīves ciklā.
Ko Latvijā darīt jau tagad
Eiropas Komisijas priekšlikums vēl izies ES likumdošanas procesu, taču Latvijas iestādēm ir lietderīgi pilnveidot praksi jau priekšlikuma apspriešanas laikā. Pirmais solis ir pārskatīt iepirkumu veidnes un noteikt, kur piekļūstamība aprakstīta izmērāmi un kur nepieciešami precīzāki kritēriji.
Pašvaldības un valsts iestādes var izveidot piekļūstamības ekspertu un lietotāju kontaktu loku, sagatavot pārbaudes kontrolsarakstus un vienoties par atbildību katrā iepirkuma posmā. Uzņēmumiem savukārt ir iespēja savlaicīgi attīstīt kompetenci, dokumentēt produktu piekļūstamību un piedāvāt risinājumus, kuru kvalitāti var pierādīt.
Iestādes iekšējā darba sadalījumā ieteicams norīkot atbildīgo par prasību sagatavošanu, tirgus apspriedi, piedāvājumu vērtēšanu un gala pārbaudi. Jurists, iepirkumu speciālists, nozares eksperts un piekļūstamības lietotājs katrs redz citu riska daļu. Kopīgs pārbaudes protokols palīdz saglabāt vienādu izpratni līdz līguma pabeigšanai.
Arī tirgus apspriede var būt praktisks sagatavošanās posms. Tajā piegādātāji skaidro pieejamos risinājumus un pierādījumu veidus, bet pasūtītājs precizē sagaidāmo lietotāja rezultātu. Apspriedes secinājumi palīdz veidot prasības, kuras ir ambiciozas, saprotamas un pārbaudāmas.
Cilvēku ar invaliditāti organizācijām vērts prasīt skaidru prasību formulēšanu, lietotāju līdzdalību un publiski saprotamu izpildes novērtējumu. Labi izstrādāts iepirkums pārvērš tiesību principu konkrētā pieredzē: cilvēks var patstāvīgi izmantot ēku, pakalpojumu vai tehnoloģiju, kas iegādāta par sabiedrības līdzekļiem.
