Prakse Hamburgā
Kā jau visi ratiņnieki, 3 gadus atpakaļ es iestājos(bez alternatīvas), toreiz vēl sauktajā koledžā RRC, bet tagad pārdēvēto "Sociālās integrācijas centrs", atvainojos, ka novirzos no šīs neuzsāktās tēmas, bet rēciens nāk izdzirdot šādu nosaukumu... Kāda sociālā integrācija??? Es tur mācījos, nevis integrējos, bet skatoties pēc pasniedzēju štata, tur dominē psiholoģi un socioloģi, kuriem tevi jāintegrē :)) Tas man atgādina Vāciju, kur katrs dara savu noteikto darbu, tas nozīmē-neko nedara. Tā kā viņu 10 darbinieki strādā, mūsu jaunais Eiropietis 1. tiks galā.
Nu tad par to praksi. Mūsu SIC(Sociālās integrācijas centrs), jau kopš savas dibināšanas sadarbojās ar līdzīgu Hamburgas iestādi, tikai padsmits reižu lielāku, "Berufs Förderungs Werk Hamburg"(BFWH). Un šīs divas iestādes nolēma uztaisīt sekojošu eksperimentu, aizsūtīt SIC audzēkņus uz praksi tajā BFWH un tas jau bija gatavots dažus gadus atpakaļ, bet nez kāpēc mācīt valodu mums sākuši 2 nedēļas pirms brauciena, tā sauktajos "intensīvajos kursos", - pāris stundas pāris reizes nedēļā. Bet tas jau nebija brīnums, jo mūsu SICā viss notiek pēdējā brīdi un čerez žo... (te bija jābūt necenzētiem vārdiem).
Nu tad kaut kādā tur septembrī 2005. gadā sācies mūsu ceļojums uz Hamburgu. Bijām mēs, ja es nekļūdos, 11 mārketinga speciālisti un grāmatvežu speciālist(viens no tiem es) + 2 skolotājas, no tiem 11. bija gan veselie, gan ar invaliditāti. Izlidojām mēs ar Air Baltic, lidojums bija patīkams un ērts priekš manis, kas pārvietojās ar invalīd. ratiem.
Informācijai: tie, kas plāno lidojumu jāpabrīdina aviokompāniju, ka esi ratos sēdošais-nez kāpēc viņiem interesē mūsu ratu izmēri, kaut arī pārsēžoties lidmašīnā mani gan nesa uz rokām, gan spec. šaurajos ratos, un vēl, uz iekāpšanu lidmašīnā jāierodās ātrāk par staigājošajiem.
Ierodoties Hamburgā mūs, protams, neviens nesagaidīja, paņēmām takšus un paši braucām. Informācijai: Vācu taksists Turks vai Arābs, Hamburgu viņš, protams, nepazīst. Mūsu 3. džeku grupai vēl paveicās, aizbraucām pa taisno, bet meitenēm nācās pabraukāt pa Hamburgas ieliņām un samaksāt x2, laipnie taksisti viņas pat aicināja uz pārtiju savā dzīvoklī :) Brrr
BFWH mūs sagaidīja laipni, bija viņu vadības svinīga runa ar mūsu skolotāju tulkojumu(skolotājas pēc nedēļas aizlidoja prom), tad arī mums studentiem vajadzēja pastāstīt par sevi Vācu mēlē, jūs jau varat iedomāties kāda tur bija daiļruna pēc intensīvajiem valodu kursiem. :)
Nākamajā dienā vācieši aizveda mūs uz prakses vietām "atbilstoši mūsu izglītībai".
Spilgtākās prakses vietas: grāmatvedis-instalē datoriem programmatūru un arī tos pašus datorus met miskastē, bet lielāko dienas daļu urbina degunā.
Mārketinga speciālists-strādā virtuvē, griežot dārzeņus vai pasniedzot ēdienus smaidot Vācu laipnā smaidā. Mani pārsteidza un mulsināja tas, ka nepazīstami cilvēki sveicina mani un smaida man pretī, it kā mēs esam pazīstami.
Man vēl ar praksi paveicās, kaut tā arī nebija saistīta ar grāmatvedību, pirmkārt tāpēc, ka mana koordinatore bija emigrante no PSSR, tāpēc es gandrīz neko arī neiemācījos vāciski 2. mēnešu prakses laikā, toties es iepazinos kā Vācijā iekārto darbā cilvēkus ar invaliditāti, jo strādāju invalīdu darba iekārtošanas birojā. Daudz darba tur nebija, savedu kārtība datorā datu bāzi un kārtoju mapes sakarā ar pārvākšanos uz citu ofisu. Ja kādam interesē vairāk mana prakse, ielikšu atsevišķu rakstu no prakses atskaites.
Nu ko vēl pastāstīt, prakse kā visiem, 8 stundas dienā 4 ar pusi dienas nedēļā, jo piektdienās Vācieši gandrīz nestrādā-gatavojās brīvdienām. :)
Bija arī mums brīvdienas, paceļojām pa Hamburgu un citām lielpilsētām, bet par to nākošajā rakstā.
oldx