No 16. līdz 22. septembrim notiks Eiropas Mobilitātes nedēļa. Arī 2026. gadā tās centrālā tēma ir “Mobilitāte ikvienam”, bet īpaša uzmanība pievērsta paaudžu taisnīgumam. Tas nozīmē transporta sistēmu, kas spēj ņemt vērā bērnu, jauniešu, pieaugušo un senioru atšķirīgās vajadzības — arī tad, ja cilvēkam ir kustību, redzes, dzirdes vai kognitīvi traucējumi.
Kampaņas nedēļa Latvijas pilsētām dod iespēju paveikt vairāk par svinīgu pasākumu vai īslaicīgu satiksmes ierobežojumu. Visvērtīgākais rezultāts būtu kopā ar lietotājiem pārbaudīts maršruts, konkrēti fiksēti šķēršļi un publisks plāns to novēršanai.
Pieejamība ir visa brauciena ķēde
Cilvēkam nav lielas nozīmes, ka autobuss ir aprīkots ar pacēlāju, ja līdz pieturai ved ietve ar augstu apmali. Ar pieejamu pieturu nepietiek, ja informācija par reisu nav uztverama ar ekrānlasītāju. Arī veiksmīga iekāpšana neatrisina braucienu, ja galamērķa ēkā nav pieejamas ieejas vai tualetes.
Tāpēc mobilitāte jāvērtē kā savienota ķēde:
- vai informāciju par maršrutu, biļeti un izmaiņām var atrast un saprast;
- vai cilvēks var droši nokļūt līdz pieturai;
- vai pieturā ir pietiekama manevrēšanas vieta un uztverama informācija;
- vai transportlīdzeklī iespējams patstāvīgi vai ar paredzamu palīdzību iekļūt;
- vai pieturu paziņojumi ir gan dzirdami, gan redzami;
- vai pārsēšanās ceļš ir nepārtraukts un saprotams;
- vai no pēdējās pieturas var sasniegt galamērķa ieeju.
Ja pārtrūkst kaut viens posms, teorētiski pieejams transports praksē var kļūt neizmantojams.
Vienu maršrutu var pārbaudīt vienā dienā
Pašvaldībai, skolai vai biedrībai nav jāgaida liels infrastruktūras audits. Eiropas Mobilitātes nedēļā var izvēlēties vienu ikdienā svarīgu braucienu — piemēram, no dzīvojamā rajona līdz poliklīnikai, bibliotēkai, skolai vai klientu apkalpošanas centram — un iziet visu maršrutu kopā ar cilvēkiem, kuriem ir dažādas vajadzības.
Pirms pārbaudes jāvienojas par sākuma punktu, galamērķi, brauciena laiku un vērtēšanas kritērijiem. Nepieciešams pārbaudīt arī reālu digitālo plānošanu: vai maršruta vietne darbojas tikai ar tastatūru, vai tekstu var palielināt, vai pieturu nosaukumi un izmaiņas ir saprotamas un vai lietotājs atrod informāciju par zemās grīdas transportu.
Maršrutā var fiksēt apmales, seguma kvalitāti, slīpumu, brīvo platumu, gājēju pāreju signālus, atpūtas vietas, apgaismojumu un šķēršļus acu un galvas augstumā. Pieturā jāvērtē iekāpšanas zona, nojume, soliņš, kustības saraksts un informācija par kavējumiem. Transportlīdzeklī svarīga ir iekāpšana, riteņkrēsla vieta, rokturi, pieturu paziņojumi un vadītāja vai cita darbinieka rīcība.
Lietotāju pieredze nav bezmaksas dekorācija
Maršruta pārbaude bez cilvēkiem, kuri ikdienā saskaras ar šķēršļiem, parasti pamana tikai daļu problēmu. Riteņkrēsla lietotājs var novērtēt slīpumu, manevrēšanas vietu un iekāpšanu. Cilvēks ar redzes traucējumiem pārbaudīs vadlīnijas, kontrastu, skaņas signālus un digitālās informācijas savietojamību ar ekrānlasītāju. Cilvēkam ar dzirdes traucējumiem īpaši svarīgi būs vizuāli paziņojumi. Savukārt cilvēks ar intelektuālās attīstības vai kognitīviem traucējumiem var atklāt nesaprotamas norādes un pārāk sarežģītu brauciena plānošanu.
Šāda līdzdalība ir ekspertīze. Tās plānošanai jāparedz atlīdzība, pieejams transports, atbalsta persona, nepieciešamais saziņas veids un pietiekams laiks. Dalībniekam jāzina, kā tiks izmantoti viņa novērojumi un kad būs redzams rezultāts.
Svarīgi nepieprasīt vienam cilvēkam pārstāvēt visus cilvēkus ar invaliditāti. Vajadzības atšķiras, tādēļ visdrošākais ir iesaistīt vairākus lietotājus un papildināt praktisko braucienu ar organizāciju konsultācijām.
Ko pierakstīt, lai rezultāts nepazustu
Fotogrāfiju un iespaidu kopums pats par sevi vēl nav uzlabojumu plāns. Katram atrastajam šķērslim nepieciešams īss, salīdzināms ieraksts:
1. precīza vieta un brauciena posms; 2. ko cilvēks nevarēja izdarīt vai kas radīja risku; 3. kuras lietotāju grupas šķērslis var skart; 4. tūlītēji iespējams pagaidu risinājums; 5. ilgtermiņa risinājums; 6. atbildīgā iestāde vai uzņēmums; 7. izpildes un atkārtotas pārbaudes datums.
Dažus trūkumus var novērst ātri: pārvietot reklāmas stendu, salabot nepareizu saiti, papildināt norādi vai izskaidrot palīdzības pieprasīšanas kārtību. Citiem vajadzīgs iepirkums, būvprojekts vai satiksmes organizācijas maiņa. Atšķirīgais darba apjoms nav iemesls visus konstatējumus atlikt vienā nenoteiktā sarakstā.
Paaudžu taisnīgums palīdz ieraudzīt kopīgo
Eiropas Mobilitātes nedēļas 2026. gada tēma uzsver, ka cilvēku mobilitātes vajadzības dzīves laikā mainās. Zemāka apmale un vienmērīgs segums palīdz ne tikai riteņkrēsla lietotājam, bet arī vecākam ar bērnu ratiņiem un cilvēkam pēc traumas. Skaidrs vizuāls pieturu paziņojums palīdz cilvēkam ar dzirdes traucējumiem, tūristam un ikvienam trokšņainā transportlīdzeklī. Vienkārša informācija samazina kļūdas gan cilvēkam ar kognitīviem traucējumiem, gan pasažierim, kurš konkrēto maršrutu izmanto pirmoreiz.
Tomēr kopīgais ieguvums nedrīkst aizstāt specifiskas prasības. Piemēram, pieejamas iekāpšanas ierīces uzturēšana, taktilā informācija vai zīmju valodas saziņa var būt vajadzīga noteiktai cilvēku grupai, un tādēļ tā nav mazāk svarīga.
Iesaistīties var arī skolas, NVO un uzņēmumi
Kampaņa nav paredzēta tikai pašvaldībām. Skolas, biedrības, uzņēmumi un citas organizācijas var reģistrēt savu mobilitātes aktivitāti. Tā var būt viena maršruta pārbaude, darbinieku apmācība, pieejamības pastaiga vai sabiedriskā transporta informācijas tests. Oficiālajā kampaņas vietnē pieejami arī materiāli aktivitāšu sagatavošanai.
Organizācijai pirms pasākuma jāpasaka, ko tā spēj mainīt pati un kur vajadzīga pašvaldības vai operatora iesaiste. Pēc pārbaudes dalībniekiem jāsaņem apkopojums, bet atbildīgajām pusēm — skaidri jautājumi ar termiņiem. Vēl viena pārbaude pēc mēneša vai ceturkšņa parādīs, vai solījums ir pārvērties reālā uzlabojumā.
Labs rezultāts ir atkārtoti izbraucams maršruts
Eiropas Mobilitātes nedēļas laikā 2026. gadam reģistrētas vairāk nekā 1200 pilsētas un vairāk nekā 180 citu organizāciju aktivitātes. Liels dalībnieku skaits palīdz tēmai kļūt redzamai, taču cilvēkam izšķirošs ir vietējais rezultāts.
Latvijas pilsēta var sākt ar vienu maršrutu un vienu publisku tabulu. Ja pēc audita ir redzams, kurš novērsīs šķērsli un kad maršrutu pārbaudīs vēlreiz, “mobilitāte ikvienam” iegūst praktisku nozīmi. Ja paliek tikai pasākuma fotogrāfijas, iespēja uzlabot ikdienas pārvietošanos ir palaista garām.
Atkārtotajā braucienā jāizmanto tie paši kritēriji un, ja iespējams, jāiesaista tie paši lietotāji. Tas ļauj atšķirt patiesu uzlabojumu no vizuālas pārmaiņas, kas šķērsli nav novērsusi. Pašvaldība var publicēt arī neatrisinātos jautājumus, paskaidrojot nepieciešamo finansējumu vai saskaņošanu. Atklāts progresa pārskats palīdz saglabāt uzticēšanos un dod citām apkaimēm gatavu metodi savu maršrutu pārbaudei. Nākamajā gadā mobilitātes nedēļu var sākt ar iepriekšējo solījumu izpildes izvērtējumu.
