Jaunieti ar invaliditāti var uzaicināt uz diskusiju, nofotografēt pasākumā un ierakstīt dalībnieku sarakstā, bet tas vēl nenozīmē jēgpilnu līdzdalību. Patiesa iesaiste sākas agrāk — ar pieejamu informāciju, iespēju ietekmēt darba kārtību un skaidru atbildi par to, kas pēc jaunieša priekšlikuma mainīsies.
22. septembrī Eiropas Invaliditātes forums rīkos tiešsaistes pasākumu par praktiskām pieejām jauniešu ar invaliditāti iesaistei sabiedriskajā dzīvē. Starp projekta partneriem ir arī Latvijas organizācija SUSTENTO. Pasākums balstīts jaunās KEEP DRIVEN vadlīnijās un paredz ne tikai ekspertu stāstījumus, bet arī jauniešu pieredzi un darbu ar reālām situācijām.
Līdzdalība sākas ar pieejamu uzaicinājumu
Ja informācija par pasākumu ir nepieejamā PDF failā, sarežģītā valodā vai izplatīta tikai vienā sociālajā tīklā, daļa jauniešu līdz reģistrācijai nemaz nenonāks. Tāpēc organizatoram jādomā par piekļūstamību jau uzaicinājuma sagatavošanas brīdī.
Uzaicinājumā īsi un skaidri jāpasaka:
- kāds ir pasākuma mērķis un ko dalībnieks tajā darīs;
- kur un cikos tas notiks;
- vai telpa un tiešsaistes platforma ir pieejama;
- kādi atbalsta risinājumi jau paredzēti;
- kam un līdz kuram datumam paziņot individuālās vajadzības;
- vai tiks segti ceļa, asistenta vai citi dalības izdevumi.
Eiropas Invaliditātes foruma pasākumā būs reāllaika subtitri angļu valodā, bet starptautiskās zīmju valodas tulkojums jāpieprasa vismaz septiņas dienas iepriekš. Šis piemērs parāda divas lietas: piekļūstamības informācijai jābūt publiskai, un pieprasījuma termiņam jāatstāj cilvēkam reāls laiks rīkoties.
Pajautāt vajadzības, nevis diagnozi
Reģistrācijas anketā nav nepieciešams vākt detalizētu medicīnisku informāciju. Organizatoram jāzina, kāds atbalsts vajadzīgs dalībai: bezpakāpju piekļuve, zīmju valodas tulkojums, subtitri, klusā telpa, asistenta vieta, materiāli iepriekš, vieglā valoda vai ilgāks laiks uzdevumam.
Labs jautājums ir: “Kas mums jānodrošina, lai jūs varētu pilnvērtīgi piedalīties?” Tam jāpievieno drošs saziņas kanāls un atbildīgās personas kontakts. Nepietiek ar tukšu lauku anketā, ja pēc tam neviens neatbild vai pieprasījums netiek iekļauts budžetā.
Atbalsts nav papildu labvēlība. Tas ir nosacījums vienlīdzīgai līdzdalībai. Ja jaunietim jāmaksā par asistentu vai pielāgotu transportu, lai piedalītos bezmaksas pasākumā, līdzdalība faktiski nav bez maksas.
No klausītāja par līdzautoru
Simboliska iesaiste bieži notiek tad, ja jaunieti aicina tikai pastāstīt personīgu pieredzi, bet neiesaista jautājumu izvēlē, priekšlikumu formulēšanā vai lēmuma pieņemšanā. Personīgs stāsts var būt vērtīgs, taču jaunietis nav tikai ilustrācija citu cilvēku diskusijai.
SUSTENTO KEEP DRIVEN projekta apraksts paredz pētīt līdzdalības šķēršļus, apkopot prakses, rīkot apmācības un pieredzes apmaiņu, kā arī veidot aizstāvības kampaņu. Šāda pieeja ļauj jauniešiem attīstīt prasmes un vienlaikus mainīt vidi, kurā viņi piedalās.
Organizācija var dot reālu lomu vairākos veidos:
- jaunieši kopā ar organizatoriem izvēlas diskusijas jautājumus;
- vismaz viens jaunietis ir darba grupas vai žūrijas pilntiesīgs dalībnieks;
- par sagatavošanās darbu tiek maksāts tāpat kā citiem ekspertiem;
- jaunieši pārbauda materiālu un pasākuma piekļūstamību;
- viņiem ir tiesības komentēt gala secinājumus pirms publiskošanas.
Materiāliem jābūt saprotamiem pirms sanāksmes
Ja 30 lappušu dokuments tiek nosūtīts iepriekšējā vakarā, līdzvērtīga iesaiste nav iespējama. Materiāli jānosūta savlaicīgi, pieejamā formātā un ar īsu kopsavilkumu.
Noder vairāki līmeņi: pilnais dokuments tiem, kuri vēlas detaļas; īss kopsavilkums vienkāršā valodā; galveno jautājumu saraksts; vizuāls dienas plāns. Attēliem vajadzīgs alternatīvais teksts, video — subtitri, bet prezentācijām — pietiekams kontrasts un salasāms burtu izmērs.
Dažiem jauniešiem palīdz iespēja iepriekš pārrunāt darba kārtību ar atbalsta personu. Citiem vajadzīgs pārtraukums, paredzama struktūra vai iespēja atbildi iesniegt rakstiski pēc pasākuma. Elastīgs formāts nepadara diskusiju mazāk kvalitatīvu; tas paplašina veidus, kā dalībnieki var dot savu ieguldījumu.
Deviņi piemēri, nevis viena recepte
SUSTENTO publicētajā jauniešu līdzdalības labo prakšu apkopojumā iekļauti deviņi piemēri no dažādām Eiropas valstīm. Tas ir noderīgs atgādinājums, ka jēgpilnai līdzdalībai nav viena universāla pasākuma formāta.
Vienā situācijā svarīgākais būs pieejams transports, citā — mentora atbalsts vai vieglā valoda. Organizācijai jāizvēlas risinājumi kopā ar konkrēto jauniešu grupu un jāvērtē, vai tie strādā. Pārņemt labās prakses nosaukumu bez tās pamatprincipiem nav pietiekami.
Pēc pasākuma parādi, kas mainījās
Uzticēšanās zūd, ja jaunieši atkārtoti piedalās konsultācijās, bet nesaņem ziņu par rezultātu. Tāpēc katras līdzdalības aktivitātes noslēgumā vajadzīga atgriezeniskā saite.
Vienkārša tabula var parādīt:
1. kāds priekšlikums saņemts; 2. vai tas pieņemts, daļēji pieņemts vai noraidīts; 3. kāds ir pamatojums; 4. kurš atbild par nākamo soli; 5. kad būs redzams rezultāts.
Ja lēmums vēl nav pieņemts, arī tas jāpasaka. Ja priekšlikumu nevar īstenot, jaunietim pienākas saprotams pamatojums, nevis klusums.
Īss kontrolsaraksts Latvijas organizācijām
Pirms nākamās diskusijas, pašpārvaldes sēdes vai jaunatnes projekta pārbaudiet:
- vai uzaicinājums ir pieejams un saprotams;
- vai atbalsta vajadzības tiek noskaidrotas konfidenciāli un savlaicīgi;
- vai piekļūstamībai un dalības izdevumiem ir budžets;
- vai jaunieši ietekmē darba kārtību, ne tikai piedalās;
- vai materiāli saņemami iepriekš vairākos formātos;
- vai ir paredzēti pārtraukumi un vairāki izteikšanās veidi;
- vai pēc pasākuma būs publiska atbilde par priekšlikumu izmantošanu.
Jēgpilna līdzdalība nav dalībnieku skaits. Tā ir iespēja cilvēkam saprast procesu, paust savu viedokli un redzēt, ka viņa ieguldījumam ir sekas.
Arī atlasei jābūt taisnīgai
Atklāts uzaicinājums pats par sevi negarantē dažādu jauniešu iesaisti. Pieteikšanās anketa, motivācijas vēstule un prasība pēc iepriekšējas pieredzes var dot priekšroku tiem, kuri jau prot organizāciju valodu un kuriem ir atbalstošs cilvēku loks.
Ja vietu skaits ir ierobežots, atlases kritērijiem jābūt skaidriem un pieejamiem. Organizatori var piedāvāt pieteikties rakstiski, audio vai video formā, kā arī palīdzību anketas aizpildīšanā. Nav pamatoti vērtēt gramatiku vai publiskās runas prasmi, ja projekta mērķis ir pārstāvēt pieredzes dažādību.
Jāpievērš uzmanība arī tiem jauniešiem, kuri nav lielu organizāciju biedri, dzīvo ārpus Rīgas vai sastopas ar vairākiem šķēršļiem vienlaikus. Tam var būt vajadzīga mērķēta uzrunāšana, sadarbība ar vietējiem dienas centriem un skolām, kā arī attālinātas līdzdalības iespēja. Dažādība nav tikai dalībnieku saraksta īpašība — tā maina jautājumus, kas nonāk darba kārtībā.
