Vai Latvijas pilsētas ir gatavas Access City Award 2027? Praktiska pašpārbaude pašvaldībām

Līdz 2026. gada 4. septembra pulksten 12.00 pēc Centrāleiropas vasaras laika Eiropas Savienības pilsētas var pieteikties konkursam **Access City Award 2027**. Eiropas Komisijas un Eiropas Invaliditātes foruma kopīgi rīkotais konkurss kopš 2010. gada izceļ pilsētas, kuras sistemātiski uzlabo vidi, transportu, informāciju un publiskos pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti.

Pirmajām trim vietām paredzētas attiecīgi 150 000, 120 000 un 80 000 eiro balvas. Tomēr Latvijas pilsētām būtiskākais ieguvums varētu būt nevis pati balva, bet konkursa kritēriji kā praktisks pašnovērtējuma instruments. Tie palīdz paskatīties uz piekļūstamību kā uz vienotu ceļu no mājokļa līdz pieturai, pašvaldības ēkai, tīmekļvietnei un pakalpojumam — nevis kā uz vienu atsevišķi uzbūvētu pandusu.

Kas drīkst pieteikties

Eiropas Komisija norāda, ka konkursā var piedalīties Eiropas Savienības pilsētas ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju. Valstīs, kurās ir mazāk par divām šāda lieluma pilsētām, pieteikties var arī vismaz divu pilsētu veidota urbāna teritorija, ja tās kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 000.

Pieteikumam vajadzīga tiešsaistes anketa un vairāki dokumenti, tostarp mēra deklarācija, godprātības apliecinājums, juridiskās personas un finanšu informācija. Var pievienot arī prezentāciju par būtiskākajiem darbiem. Vispirms kandidātus vērtē valsts līmeņa žūrija, kas Eiropas atlasei var izvirzīt ne vairāk kā divas pilsētas. Finālistus plānots paziņot novembrī, bet uzvarētājus — 4. decembrī Briselē.

Četras jomas, kurām jādarbojas kopā

Konkursā vērtē ne tikai uzbrauktuves un liftus. Galvenās jomas ir apbūvētā vide un publiskā ārtelpa, transports un ar to saistītā infrastruktūra, informācija un saziņa, tostarp digitālie risinājumi, kā arī publiskās iestādes un pakalpojumi. 2027. gada konkursā paredzēta arī īpaša atzinība par piekļūstamiem kopienā balstītiem pakalpojumiem, kas palīdz cilvēkiem dzīvot patstāvīgi un mazina nepieciešamību pēc institucionālas aprūpes.

Tas nozīmē, ka pilsēta nevar sevi uzskatīt par piekļūstamu tikai tāpēc, ka centrālajam laukumam ir līdzens segums. Cilvēkam jāspēj patstāvīgi atrast saprotamu informāciju, nokļūt līdz vietai, iekļūt ēkā, saņemt pakalpojumu un droši atgriezties. Ja kāds no šiem posmiem nav pieejams, visa ķēde pārtrūkst.

Ko rāda 2026. gada uzvarētāji

Pērnā konkursa uzvarētāju pieredze parāda, ka žūrija novērtē pārvaldību, izmērāmus rezultātus un cilvēku ar invaliditāti līdzdalību. Saragosa Spānijā, kas ieguva pirmo vietu, piekļūstamību nostiprinājusi pašvaldības noteikumos un stratēģiskajā plānā 2025.–2030. gadam. Darbus koordinē īpašs piekļūstamības birojs, bet rezultātus vērtē ārējos auditos. Pašvaldībā darbojas arī padome, kurā iesaistītas cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošās organizācijas.

Praktiskajā līmenī Eiropas Komisijas apkopojumā minēts, ka Saragosā pieejamas visas tramvaja pieturas un autobusu parks, bet vairāk nekā 80% gājēju pāreju ir aprīkotas ar piekļūstamības elementiem. Pilsēta savieno fiziskās vides uzlabojumus ar pieejamām tīmekļvietnēm, viegli lasāmu informāciju, mājokļu pielāgošanu un atbalstu patstāvīgai dzīvei.

Otrās vietas ieguvēja Valensija cilvēkus ar invaliditāti nodarbina kā piekļūstamības pārbaudītājus jeb validatorus. Viņi vērtē publisko telpu, digitālos rīkus un pakalpojumus pirms to ieviešanas. Savukārt Rennā iedzīvotāji var ziņot par šķēršļiem lietotnē, un pašvaldība seko uzlabojumiem pēc konkrēta plāna. Kopīgais princips ir skaidrs: cilvēki ar invaliditāti nav tikai aptaujas respondenti pēc projekta pabeigšanas, bet partneri plānošanā, izmēģināšanā un uzraudzībā.

Piecu jautājumu pašpārbaude Latvijas pilsētai

Pirmais jautājums: **vai pilsētai ir viens atbildīgais un publiski pārbaudāms plāns?** Atsevišķi remontdarbi ir vajadzīgi, taču bez termiņiem, budžeta, atbildīgajām personām un progresa rādītājiem nav iespējams saprast, vai situācija kopumā uzlabojas.

Otrais: **vai piekļūstamība tiek pārbaudīta kā nepārtraukts maršruts?** Vērtējumam jāsākas pie mājokļa vai transporta mezgla un jāturpinās līdz ēkai, labierīcībām, informācijai un pakalpojuma saņemšanai. Jāpārbauda ne tikai ratiņkrēsla lietotāja iespējas, bet arī orientēšanās cilvēkiem ar redzes traucējumiem, skaņas informācijas alternatīvas, viegli saprotama valoda un iespēja sazināties dažādos veidos.

Trešais: **vai iepirkumos un būvniecībā piekļūstamība ir prasība jau sākumā?** Kļūdu labošana pēc objekta nodošanas parasti ir dārgāka un reizēm rada tikai formālu risinājumu. Universālais dizains jāparedz uzdevumā, budžetā un kvalitātes kontrolē.

Ceturtais: **vai pašvaldība iesaista cilvēkus ar dažādām invaliditātēm un par darbu samaksā?** Viena cilvēka pieredze nevar pārstāvēt visas vajadzības. Pārbaudē vajadzīgi cilvēki ar kustību, redzes, dzirdes, intelektuāliem un citiem funkcionāliem traucējumiem. Viņu ekspertīze ir darba ieguldījums, nevis bezmaksas pieklājības pakalpojums.

Piektais: **vai iedzīvotājs redz rezultātu?** Pilsētai vajadzīga vienkārša vieta, kur ziņot par šķērsli, saņemt atbildi un sekot tā novēršanai. Publisks progresa pārskats palīdz izvairīties no situācijas, kurā viena un tā pati problēma gadiem tiek pieteikta no jauna.

Ko var darīt arī pilsēta, kura šogad nepiesakās

Termiņš ir tuvu, tāpēc nekvalitatīvi sagatavots pieteikums tikai balvas dēļ nebūtu labs mērķis. Pašvaldība var izmantot konkursa jomas 90 dienu pašnovērtējumam: izvēlēties vienu ikdienā nozīmīgu maršrutu, pārbaudīt to kopā ar dažādu invaliditātes grupu pārstāvjiem, publicēt konstatētos šķēršļus un noteikt pirmos labojumus ar termiņiem.

Nākamais solis var būt piekļūstamības darba grupa ar reālām pilnvarām, regulārs audits un prasība katram jaunam projektam parādīt, kā tas uzlabo patstāvīgu pārvietošanos un pakalpojumu saņemšanu. Šāda pieeja dod vērtību iedzīvotājiem neatkarīgi no konkursa rezultāta — un veido daudz pārliecinošāku pamatu nākamajam pieteikumam.

Latvijai ir arī sava pieredze: Jūrmala 2017. gada konkursā ieguva trešo vietu. Tas apliecina, ka Latvijas pilsēta var būt pamanāma Eiropas mērogā. Nākamais izaicinājums ir pārvērst atsevišķus sasniegumus par ilgstošu sistēmu, kur piekļūstamība tiek plānota, finansēta, pārbaudīta un uzlabota kopā ar cilvēkiem, kuri to lieto ikdienā.