Jelgavas novadā darbojas trīs sociālo pakalpojumu centri: dienas aprūpes centrs “Upe” Lielplatonē, daudzfunkcionālais centrs “Zīle” Ānē un daudzfunkcionālais centrs “LAIPA” Kalnciemā. Tie piedāvā sociālo aprūpi, rehabilitāciju, prasmju attīstīšanu un speciālistu atbalstu. Pakalpojumi palīdz cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem dzīvot iespējami patstāvīgi un iesaistīties sabiedrībā.
Kalnciema centrā “LAIPA” darbojas grupu dzīvoklis, dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas. Centrā pieejama arī sensorā istaba, kuru var izmantot dažādu vecumu cilvēki atbilstoši savām vajadzībām un speciālista ieteikumiem. Ģimenei vai likumiskajam pārstāvim pirmais solis ir saruna ar sociālo darbinieku par cilvēka ikdienu, stiprajām pusēm un vajadzīgo atbalstu.
Ko nodrošina dienas aprūpes centrs
Dienas aprūpes centra pakalpojums apvieno drošu dienas vidi, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju. Cilvēks var piedalīties nodarbībās, mācīties ikdienas prasmes, komunicēt ar citiem un saņemt profesionāļu atbalstu.
Prasmju attīstīšana var ietvert ēdiena gatavošanu, telpu kopšanu, personīgo higiēnu, naudas lietošanu, laika plānošanu, saziņu un pārvietošanos sabiedrībā. Konkrēto nodarbību saturs ir atkarīgs no centra programmas un cilvēka individuālā atbalsta plāna.
Regulārs dienas ritms palīdz nostiprināt prasmes pakāpeniski. Ģimenei tas sniedz pārskatāmu atbalsta sistēmu un iespēju sadarboties ar speciālistiem. Cilvēkam centrs dod vietu, kur izmēģināt jaunas darbības un saņemt iedrošinājumu sev piemērotā tempā.
Centra “LAIPA” trīs pakalpojumu virzieni
Daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “LAIPA” mērķis ir nodrošināt sabiedrībā balstītus pakalpojumus pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Centrs atrodas Draudzības ielā 3, Kalnciemā.
Centrs piedāvā trīs galvenos pakalpojumu virzienus:
- grupu dzīvoklī cilvēks saņem mājokli, sociālo aprūpi, individuālu atbalstu un palīdzību patstāvīgas dzīves prasmju attīstīšanā;
- dienas aprūpes centrā sociālā aprūpe un rehabilitācija ir pieejama dienas laikā;
- specializētajās darbnīcās cilvēks piedalās prasmju veicinošās aktivitātēs un sociālajā rehabilitācijā.
Šie virzieni ļauj pielāgot atbalsta intensitāti. Vienam cilvēkam piemērotākais būs dienas centra apmeklējums dažas dienas nedēļā, bet citam vajadzīgs grupu dzīvoklis ar ikdienas atbalstu. Lēmumu veido kopā ar sociālo darbinieku, vērtējot cilvēka spējas, vēlmes un drošību.
Sensorā istaba kā strukturēta atbalsta vide
Sensorā istaba ir īpaši veidota telpa ar gaismas, skaņas, taustes un kustību elementiem. Tās izmantošanas mērķi var būt nomierināšanās, uzmanības koncentrēšana, ķermeņa sajūtu apzināšanās vai droša maņu pieredze. Nodarbības saturu un ilgumu pielāgo konkrētajam cilvēkam.
Pirms pirmās nodarbības ģimene var pastāstīt speciālistam, kuri stimuli cilvēkam patīk, kuri rada satraukumu un kā viņš parasti parāda nogurumu vai diskomfortu. Noderīga ir arī informācija par saziņas veidu, kustību iespējām, palīglīdzekļiem un veselības apstākļiem, kas jāņem vērā.
Sensorās istabas apmeklējums kļūst vērtīgāks, ja speciālists nosaka saprotamu mērķi un pēc nodarbības pārrunā novēroto. Ģimene var izmantot piemērotas nomierināšanās vai aktivizēšanas metodes arī mājās, saglabājot cilvēkam pazīstamu pieeju.
Kā sākas pieteikšanās
Pakalpojuma saņemšana sākas ar iesniegumu un sociālā darbinieka izvērtējumu. Sociālais darbinieks noskaidro cilvēka vajadzības, ikdienas funkcionēšanu, ģimenes atbalstu un piemērotāko pakalpojuma veidu. Izvērtējuma laikā ir svarīgi aprakstīt gan grūtības, gan prasmes, kuras cilvēks vēlas attīstīt.
Pieteikumam var būt jāpievieno ārsta vai cita speciālista atzinums, invaliditāti apliecinoša informācija un dokumenti, kas nepieciešami konkrētajam pakalpojumam. Precīzu sarakstu drošāk noskaidrot izvēlētajā centrā vai Jelgavas novada sociālajā dienestā, jo dokumentu apjoms var atšķirties pēc pakalpojuma un cilvēka situācijas.
Sagatavošanās saraksts sarunai ar sociālo darbinieku:
1. Pierakstiet, kurās ikdienas darbībās cilvēks ir patstāvīgs un kur vajadzīga palīdzība. 2. Apkopojiet informāciju par saziņas veidu, uzvedības signāliem un drošības vajadzībām. 3. Sagatavojiet aktuālos ārstu vai speciālistu dokumentus. 4. Norādiet izmantotos palīglīdzekļus, zāļu lietošanas režīmu un pārvietošanās iespējas. 5. Pārrunājiet vēlamo apmeklējuma biežumu un transporta risinājumu. 6. Formulējiet divus vai trīs sasniedzamus mērķus, piemēram, ēdiena gatavošanu, saziņu vai maršruta apgūšanu.
Kā veidot individuālus un izmērāmus mērķus
Labs atbalsta mērķis apraksta konkrētu darbību, kuru cilvēks vēlas apgūt vai veikt ar mazāku palīdzību. Plašu formulējumu “kļūt patstāvīgākam” var sadalīt mazākos soļos: sagatavot vienkāršu maltīti, sakārtot savu darba vietu, izmantot vizuālu dienas plānu vai aiziet līdz tuvākajai pieturai kopā ar atbalsta personu.
Mērķim jāatbilst cilvēka interesēm un ikdienai. Ja cilvēkam patīk darboties virtuvē, gatavošana var vienlaikus attīstīt secīgu darbību izpildi, drošību un sadarbību. Ja svarīga ir saziņa, mērķis var būt izvēles izteikšana ar vārdiem, attēliem vai saziņas ierīci.
Ģimene un centra speciālisti var vienoties, kā pamanīs progresu. Piemēram, var vērtēt, cik darbības cilvēks veic patstāvīgi, kādu atgādinājumu viņš izmanto un cik bieži prasmi izdodas lietot citā vidē. Regulāra mērķu pārskatīšana palīdz pielāgot atbalstu un atzīmēt sasniegumus.
Kur sazināties
Dienas aprūpes centrs “Upe” atrodas Lielplatones skolā. Ar centru var sazināties pa tālruni 26470546 vai e-pastā [email protected].
Daudzfunkcionālais centrs “Zīle” atrodas Celtnieku ielā 12, Ānē. Centra tālrunis ir 28337818, e-pasts — [email protected].
Centra “LAIPA” adrese ir Draudzības iela 3, Kalnciemā. Vadītājas kontakttālrunis ir 29345720, dežurējošā darbinieka tālrunis — 26110632, e-pasts — [email protected]. Pašvaldības centru kontaktu apkopojums palīdz izvēlēties dzīvesvietai un vajadzībām piemērotāko vietu.
Jautājumi, ko uzdot pirms pakalpojuma sākuma
Pirms vienošanās par pakalpojumu ģimene var noskaidrot dienas režīmu, nodarbību saturu, ēdināšanu, transportu, piekļūstamību un saziņu ar tuviniekiem. Vērtīgi ir pajautāt, kā tiek veidots individuālais atbalsta plāns un cik bieži tā mērķus pārskata.
Ja cilvēks izmanto alternatīvu saziņu, pārvietošanās palīglīdzekli vai viņam ir noteikts zāļu režīms, centra komandai šī informācija jāsaņem pirms pakalpojuma sākuma. Skaidra vienošanās par ikdienas atbildību palīdz veidot drošu un paredzamu pieredzi.
Pirmajās nedēļās noder īsa, regulāra saziņa starp centru un ģimeni. Tajā var pārrunāt cilvēka noskaņojumu, līdzdalību, nogurumu un veiksmīgākās aktivitātes. Ja cilvēkam vajadzīgs ilgāks pielāgošanās laiks, apmeklējuma ilgumu un dienu skaitu var apspriest ar sociālo darbinieku un centra komandu.
Jelgavas novada centru tīkls piedāvā vairākus atbalsta veidus vienā pašvaldībā. Dienas aprūpe, specializētās darbnīcas, grupu dzīvoklis un sensorā istaba var kļūt par savstarpēji papildinošiem posmiem cilvēka patstāvības attīstībā.