Neskaidru redzi bieži var koriģēt ar piemērotām brillēm, taču ceļš līdz tām nav tikai recepte un briļļu ietvara izvēle. Cilvēkam vispirms jānonāk līdz kvalitatīvai redzes pārbaudei, jāsaņem precīzs mērījums, jāspēj atļauties izgatavotās brilles un vajadzības gadījumā jāatgriežas uz atkārtotu izvērtēšanu.
Pasaules Veselības organizācijas jaunais politikas ceļvedis refrakcijas aprūpes pieejamībai šo ķēdi sadala piecās jomās: pakalpojumu integrācija, speciālistu kapacitāte, sabiedrības informētība, izmaksu mazināšana un kvalitātes datu stiprināšana. Tas dod arī Latvijai noderīgu pārbaudes sarakstu — nevis tikai par to, cik briļļu pāru izsniegts, bet vai cilvēks ar tiem tiešām redz labāk un var mācīties, strādāt un pārvietoties droši.
Kas ir refrakcijas kļūda
Refrakcijas kļūda rodas, ja acs optiskā sistēma gaismu nefokusē precīzi uz tīklenes. Tuvredzības gadījumā tālumā esošais kļūst neskaidrs, tālredzības gadījumā var būt grūtības redzēt tuvumā vai pie noteiktas slodzes, bet astigmātisms var radīt izplūdušu vai izkropļotu redzi dažādos attālumos. Ar vecumu bieži attīstās presbiopija — spēja fokusēt skatienu tuvumā samazinās.
Šos stāvokļus daudzos gadījumos koriģē ar brillēm vai citiem individuāli piemērotiem risinājumiem. Tomēr neskaidra redze nav automātiski tikai briļļu jautājums. Acu slimībām un citiem veselības stāvokļiem var būt līdzīgi simptomi, tāpēc vajadzīga pilnvērtīga pārbaude, nevis tikai gatavu briļļu pašizvēle.
PVO redzes faktu lapā lēsts, ka vismaz 2,2 miljardiem cilvēku pasaulē ir tuvuma vai tāluma redzes traucējumi. Vismaz vienā miljardā gadījumu tos būtu bijis iespējams novērst vai tie vēl nav pienācīgi aprūpēti. Nekoriģēta refrakcijas kļūda ir viens no galvenajiem redzes traucējumu cēloņiem gan bērniem, gan pieaugušajiem.
1. Redzes aprūpi integrēt ikdienas pakalpojumos
Pirmais solis ir veidot saprotamu ceļu no problēmas pamanīšanas līdz korekcijai. Skrīnings skolā, ģimenes ārsta kabinetā vai kopienā ir vērtīgs tikai tad, ja cilvēkam pēc pozitīva rezultāta ir pieejama pilna refrakcijas pārbaude un vajadzības gadījumā acu ārsta izvērtējums.
Latvijā tas nozīmē uzdot praktiskus jautājumus: kur cilvēks tiek nosūtīts pēc skrīninga, cik ilgi jāgaida, vai vieta ir fiziski pieejama, kā tiek nodota informācija un kas palīdz cilvēkam ar redzes vai citiem funkcionāliem ierobežojumiem. Pakalpojums nav pabeigts brīdī, kad konstatēta neskaidra redze; tas ir pabeigts, kad ir saņemts piemērots risinājums un pārbaudīts rezultāts.
2. Nodrošināt pietiekamas speciālistu prasmes
Precīzai refrakcijas noteikšanai vajadzīgs apmācīts speciālists un atbilstošs aprīkojums. Svarīgs ir ne tikai darbinieku skaits, bet arī kompetence pamanīt situācijas, kad cilvēkam vajadzīga padziļināta medicīniska pārbaude.
Pakalpojuma kvalitāti ietekmē arī komunikācija. Bērnam, senioram vai cilvēkam ar intelektuālās attīstības traucējumiem var būt vajadzīgs vairāk laika, vienkāršāki norādījumi vai alternatīvs veids, kā parādīt, ko viņš redz. Fiziski pieejama telpa un pielāgojams pārbaudes aprīkojums ir būtiski cilvēkam, kurš izmanto riteņkrēslu vai nevar ieņemt standarta pozīciju pie ierīces.
3. Palīdzēt cilvēkiem laikus pamanīt problēmu
Redzes pasliktināšanās var attīstīties pakāpeniski, un cilvēks tai pielāgojas. Bērns ne vienmēr pasaka, ka neredz uz tāfeles; viņš var izvairīties no lasīšanas vai sēdēt tuvāk ekrānam. Pieaugušais var palielināt teksta izmēru, biežāk just acu nogurumu vai atteikties no darbībām, kur vajadzīga precīza redze.
Sabiedrības informēšanai jābūt saprotamai un pieejamai. Nepietiek ar aicinājumu “pārbaudiet redzi”, ja nav norādīts, kam pārbaude vajadzīga, kur to saņemt, cik tā maksā un ko darīt pēc rezultāta. Informācijai jābūt pieejamai arī cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai uztveres grūtībām.
4. Mazināt pilnās izmaksas, ne tikai pārbaudes cenu
Pat ja redzes pārbaude ir pieejama, cilvēks var neiegādāties brilles to cenas dēļ. Pilnās izmaksas veido pārbaude, recepte, lēcas, ietvars, ceļš līdz pakalpojuma vietai un iespējamā atkārtotā vizīte. Bērniem briļļu maiņa var būt vajadzīga augšanas un redzes izmaiņu dēļ, bet cilvēkam ar maziem ienākumiem arī viena neplānota iegāde var būt būtisks šķērslis.
Tāpēc atbalsta sistēmai jāmēra ne tikai izsniegto recepšu skaits. Jānoskaidro, cik cilvēku pēc receptes saņem brilles, vai tās ir piemērotas ikdienas vajadzībām un vai izmaksu dēļ korekcija netiek atlikta. Ģeogrāfiska pieejamība arī ir izmaksu jautājums: tāls brauciens prasa naudu, laiku un dažkārt pavadoņa palīdzību.
5. Mērīt kvalitāti un reālo rezultātu
Sistēmai vajadzīgi dati par to, kuras sabiedrības grupas paliek bez korekcijas, cik ilgs ir ceļš līdz pakalpojumam un vai brilles uzlabo redzi paredzētajā apjomā. Tikai apmeklējumu skaits neatklāj, vai recepte bijusi precīza, brilles izgatavotas pareizi un cilvēks tās var lietot.
PVO iniciatīvas SPECS 2030 mērķis ir līdz 2030. gadam par 40 procentpunktiem palielināt efektīvo refrakcijas korekcijas aptveri. Vārds “efektīvo” ir svarīgs: runa nav tikai par briļļu esamību, bet par piemērotu korekciju, kas sniedz vajadzīgo redzes uzlabojumu. Vairāk nekā 800 miljoniem cilvēku tuvuma redzes traucējumus rada presbiopija, tādēļ problēmas mērogs aptver ne tikai bērnus, bet arī darbspējīgus cilvēkus un seniorus.
Pirmais globālais acu aprūpes statusa ziņojums vēl tiek veidots. PVO padomdevēju grupas darbs pievēršas pakalpojumu nepilnībām, jaunām tendencēm un valstu rīcībai. Latvijai tas ir atgādinājums vākt datus tā, lai redzētu atšķirības starp reģioniem, vecuma grupām un cilvēkiem ar dažādām funkcionālajām vajadzībām.
Ko cilvēks var pārbaudīt pats
Pierakstoties uz redzes pārbaudi, vērts noskaidrot, kas tieši tiks pārbaudīts, vai pakalpojuma vieta un aprīkojums ir pieejams un vai vajadzības gadījumā iespējama acu ārsta konsultācija. Pēc briļļu saņemšanas jāvienojas, ko darīt, ja redze joprojām ir neskaidra, rodas galvassāpes vai brilles nevar ērti lietot.
Pēkšņa redzes pasliktināšanās, sāpes acī, jauni gaismas uzplaiksnījumi vai redzes lauka zudums nav jāatliek līdz plānveida briļļu maiņai. Šādās situācijās nepieciešama steidzama medicīniska izvērtēšana.
Pieejama refrakcijas aprūpe sākas ar iespēju laikus pamanīt problēmu, bet beidzas tikai ar kvalitatīvu un lietojamu korekciju. PVO pieci soļi palīdz vērtēt visu ceļu: pakalpojumu, speciālistus, informāciju, cenu un rezultātu. Brilles ir vienkāršs tehnisks risinājums tikai tad, ja cilvēkam ir reāla iespēja tās saņemt un izmantot.
