Psihiskās veselības pakalpojumu kvalitāti būtiski ietekmē tas, cik lielā mērā to veidošanā piedalās cilvēki, kuri paši izmantojuši palīdzību, saskārušies ar krīzi vai dzīvo ar psihiskās veselības traucējumiem. Viņu zināšanas rodas ikdienā: gaidot konsultāciju, meklējot saprotamu informāciju, vienojoties par ārstēšanu, atgriežoties darbā un veidojot dzīvi kopienā.
Pasaules Veselības organizācijas 2026. gada Pasaules psihiskās veselības dienas tēma ir “Personīgā pieredze sadzirdēta: īstas balsis, īstas pārmaiņas”. Tā aicina pāriet no stāstu uzklausīšanas uz līdzvērtīgu sadarbību. Cilvēks ar personīgu pieredzi kļūst par partneri, kurš piedalās lēmumos no pirmās idejas līdz rezultātu izvērtēšanai.
Ko nozīmē personīgās pieredzes ekspertīze
Personīgās pieredzes eksperts pārzina pakalpojumu no lietotāja skatpunkta. Viņš var pamanīt šķēršļus, kurus profesionāls apraksts vai statistika atklāj tikai daļēji. Tie var būt sarežģīti pieteikšanās noteikumi, grūti sasniedzama palīdzības vieta, nesaprotama valoda, bailes no nosodījuma vai pārāk īss laiks sarunai.
Šāda ekspertīze papildina ārstu, psihologu, sociālo darbinieku, pētnieku un politikas veidotāju zināšanas. Katra puse redz citu sistēmas daļu. Līdzvērtīga sadarbība savieno šos skatpunktus vienā pakalpojumā, kas ir profesionāli pamatots un cilvēkam lietojams.
Personīgā pieredze ir daudzveidīga. Viena cilvēka stāsts pārstāv konkrētu dzīves gājumu, tāpēc darba grupā vajadzīgi dažādi dalībnieki: cilvēki no pilsētām un reģioniem, dažāda vecuma un dzimuma pārstāvji, cilvēki ar atšķirīgiem traucējumiem un atbalsta pieredzi. Plašāks loks palīdz veidot risinājumus, kas sasniedz vairāk cilvēku.
Uzklausīšana un līdzdalība ir divi atšķirīgi posmi
Aptauja, intervija vai pieredzes stāsts dod svarīgu informāciju. Līdzdalība sākas brīdī, kad cilvēkam ir skaidra ietekme uz lēmumu. Dalībnieks zina, kāpēc viņš ir uzaicināts, par ko iespējams lemt, kurš pieņems gala lēmumu un kā tiks izmantoti priekšlikumi.
Jēgpilnā procesā cilvēki ar personīgu pieredzi piedalās vairākos posmos:
- nosauc risināmo problēmu un prioritātes;
- palīdz formulēt pakalpojuma mērķi;
- kopā ar speciālistiem izstrādā risinājumu;
- izmēģina pakalpojumu reālā lietotāja situācijā;
- vērtē rezultātus un iesaka uzlabojumus;
- saņem skaidrojumu par pieņemtajiem lēmumiem.
Šāda secība rada uzticēšanos. Tā arī samazina risku ieguldīt līdzekļus pakalpojumā, kuru cilvēkiem ir grūti atrast, saprast vai izmantot.
Seši soļi līdzvērtīgai sadarbībai
PVO Eiropas ceļa karte personīgās pieredzes integrēšanai piedāvā strukturētu pieeju, kuru var pielāgot arī Latvijas pašvaldība, slimnīca, dienas centrs vai nevalstiskā organizācija.
Pirmais solis ir skaidrs uzdevums. Organizācija formulē jautājumu, kurā dalībnieku pieredze tiešām var ietekmēt rezultātu. Piemēram, kā padarīt pieteikšanos psihologa konsultācijai saprotamāku vai kā uzlabot atbalstu pēc izrakstīšanās no slimnīcas.
Otrais solis ir pieejama atlase. Uzaicinājumā vajadzīga vienkārša valoda, konkrēts laika ieguldījums, pieejamības informācija un kontaktpersona. Dalībai jābūt iespējamai klātienē vai attālināti, ja to pieļauj darba formāts.
Trešais solis ir droša vide. Sarunas noteikumi palīdz uzturēt cieņu, konfidencialitāti un brīvprātīgu dalīšanos. Cilvēks pats izvēlas, cik daudz no savas pieredzes atklāt.
Ceturtais solis ir taisnīga atlīdzība. PVO jēgpilnas iesaistes ietvars personīgās pieredzes zināšanas pielīdzina citai tehniskai ekspertīzei. Budžetā jāparedz samaksa, ceļa izdevumi, asistenta vai tulka izmaksas un citi dalībai vajadzīgie pielāgojumi.
Piektais solis ir reāla lēmumu ietekme. Darba grupas vadītājs regulāri parāda, kuri priekšlikumi iekļauti un kādi apsvērumi noteikuši pārējos lēmumus.
Sestais solis ir rezultātu pārbaude. Dalībnieki saņem gala materiālu saprotamā formā un piedalās izvērtēšanā. Viņu iesaiste turpinās arī pēc pakalpojuma sākšanas.
Ko var darīt Latvijas organizācija
Sākumam pietiek ar vienu konkrētu procesu. Pašvaldība var izvērtēt ceļu līdz psihosociālam pakalpojumam, ārstniecības iestāde — informāciju pēc konsultācijas, bet biedrība — atbalsta grupas pieteikšanos.
Darba plānu iespējams veidot piecos jautājumos:
1. Kuru lēmumu cilvēki ar personīgu pieredzi palīdzēs pieņemt? 2. Kā tiks pārstāvētas dažādas pieredzes? 3. Kādi pielāgojumi un atlīdzība paredzēti? 4. Kurā brīdī dalībnieki redzēs un komentēs risinājuma projektu? 5. Kā organizācija parādīs priekšlikumu ietekmi uz gala rezultātu?
Svarīga ir arī valoda. Sarunā cilvēku raksturo kā personu ar pieredzi, vajadzībām, prasmēm un mērķiem. Diagnoze ir tikai viena informācijas daļa. Cieņpilna valoda palīdz veidot vidi, kurā cilvēks var droši paust viedokli un nepiekrist.
Kopienā balstīts atbalsts sākas ar izvēli
2026. gada kampaņa īpaši izceļ pāreju uz kopienā balstītu, cilvēka tiesībās balstītu aprūpi. Šāds atbalsts palīdz cilvēkam dzīvot savā vidē, saglabāt attiecības, pieņemt lēmumus un saņemt palīdzību atbilstoši individuālajām vajadzībām.
Personīgās pieredzes eksperti var precīzi parādīt, kā pakalpojumi savienojas ikdienā. Viņi redz robežas starp veselības aprūpi, sociālo palīdzību, mājokli, darbu un izglītību. Tieši šajās robežās cilvēks bieži sastop visvairāk neskaidrību.
Līdzvērtīga iesaiste dod praktisku rezultātu: saprotamākus pakalpojumus, savlaicīgāku palīdzību un lielāku uzticēšanos. Organizācijai tā palīdz pieņemt lēmumus, balstoties gan profesionālās zināšanās, gan cilvēka ikdienas pieredzē.
Kā novērtēt līdzdalības kvalitāti
Dalībnieku skaits vien pats vēl neparāda sadarbības kvalitāti. Noderīgāks ir īss izvērtējums pēc katra darba posma. Organizācija var jautāt, vai cilvēki saņēma materiālus savlaicīgi un saprotamā formā, vai sarunā bija pietiekami daudz laika, vai pielāgojumi darbojās un vai dalībnieki redzēja savu ietekmi uz lēmumu.
Arī cilvēkiem ar personīgu pieredzi jābūt iespējai novērtēt procesu drošā veidā. Atsauksmi var sniegt sarunā, anonīmā anketā vai ar izvēlētu atbalsta personu. Jautājumiem jāaptver gan praktiskie apstākļi, gan cieņa un lēmumu ietekme.
Organizācija var sekot četriem vienkāršiem rādītājiem: cik priekšlikumu nonāca gala risinājumā, cik dalībnieku turpināja sadarbību, kā mainījās pakalpojuma lietojamība un kādi šķēršļi tika novērsti. Šie dati palīdz pilnveidot nākamo iesaistes ciklu.
Īpaši vērtīga ir regulāra sadarbība, kurā cilvēki iepazīst organizācijas darbu un profesionāļi labāk saprot dažādās dzīves situācijas. Ilgāks sadarbības laiks ļauj veidot prasmes abās pusēs un palīdz personīgās pieredzes ekspertīzi iekļaut ikdienas lēmumos.
