Latvijā no 2026. gada ceturtā ceturkšņa līdz 2027. gada otrajam ceturksnim plānots pilotēt jaunu pilngadīgu personu invaliditātes un īpašas kopšanas vajadzības novērtēšanu. Piedāvātā pieeja vairāk uzmanības pievērš cilvēka funkcionēšanai ikdienā, pašnovērtējumam un faktiskajai aprūpes intensitātei.
Labklājības ministrijas iecere paredz izmēģinājuma laikā pārbaudīt instrumentu darbību, meklēt algoritmiskas kļūdas un pilnveidot metodiku kopā ar ekspertiem un cilvēku ar invaliditāti organizācijām. Pilots ir iespēja praksē noskaidrot, vai jaunais modelis cilvēka situāciju apraksta precīzi un saprotami.
Ko maina funkcionēšanas skatījums
Medicīniskā informācija raksturo veselības stāvokli, bet funkcionēšanas izvērtējums palīdz saprast tā ietekmi uz cilvēka ikdienas darbībām. Diviem cilvēkiem ar līdzīgu diagnozi var būt atšķirīga pārvietošanās, saziņas, pašaprūpes, darba vai līdzdalības pieredze. Tādēļ novērtējumā svarīgs kļūst jautājums par to, ko cilvēks spēj paveikt savā reālajā vidē un kāds atbalsts tam vajadzīgs.
Pašnovērtējums dod cilvēkam strukturētu iespēju aprakstīt savu pieredzi. Tas var aptvert ikdienas darbību grūtības, vajadzīgo palīdzību, vides ietekmi un situācijas, kurās funkcionēšana mainās. Precīzam aprakstam palīdz konkrēti piemēri: cik bieži vajadzīga palīdzība, cik ilgi darbība aizņem, kādi palīglīdzekļi tiek lietoti un kas notiek dienās ar lielāku slodzi.
Svarīgi vērtēt cilvēka darbības kopā ar pieejamo atbalstu. Ja darbība izdodas ar palīglīdzekli, asistenta palīdzību vai pielāgotu vidi, šis atbalsts ir būtiska funkcionēšanas daļa. Pilota metodikai jāspēj šo saikni atspoguļot konsekventi.
Kādi instrumenti tiks pārbaudīti
Tiesību aktu projektu portālā publicēts informatīvais ziņojums un 12 pielikumi. Tajos ietilpst WHODAS-12 anketa, funkcionēšanas izvērtēšanas protokoli un aprūpes intensitātes skala.
WHODAS-12 ir īsa strukturēta anketa par funkcionēšanu dažādās dzīves jomās. Pilotā būtiski pārbaudīt, vai jautājumi ir saprotami, vai atbildes atspoguļo cilvēka situāciju un kā tās savienojas ar pārējo informāciju. Anketas rezultāts ir viena daļa no plašāka izvērtējuma procesa.
Tematiskie protokoli palīdz vērtēt konkrētas funkcionēšanas jomas pēc vienotas pieejas. To izmēģinājumā jāvēro, vai dažādi speciālisti līdzīgu situāciju apraksta salīdzināmi un vai cilvēks var saprast, kā iegūts vērtējums.
Aprūpes intensitātes skala paredzēta faktiskās palīdzības apjoma raksturošanai. Mērķis ir precīzāk sasaistīt īpašas kopšanas vajadzību ar nepieciešamo finansiālo atbalstu. Šeit nozīmīgi ir gan palīdzības biežums, gan ilgums, gan darbību sarežģītība un drošības prasības.
Ko nozīmē algoritmisku kļūdu meklēšana
Ja vairāku instrumentu rezultāti tiek apvienoti lēmuma sagatavošanā, noteikumiem un aprēķinu secībai jādarbojas paredzami. Algoritmiska kļūda var rasties, ja noteikta atbilžu kombinācija dod cilvēka situācijai neatbilstošu rezultātu vai kāda vajadzība aprēķinā zaudē svaru.
Pilotā šādas situācijas var atklāt, salīdzinot instrumentu rezultātu ar pilno cilvēka lietas aprakstu un ekspertu vērtējumu. Kļūdu analīzei jābūt dokumentētai: kāda situācija radās, kāpēc rezultāts bija neprecīzs, kā metodika labota un kā pārbaudīts labojums.
Cilvēkam svarīga ir iespēja saņemt saprotamu skaidrojumu par izmantotajiem datiem un rezultātu. Pilotprojekta kvalitāti stiprina arī skaidrs ceļš jautājumu uzdošanai un neprecizitātes pieteikšanai.
Kā sagatavoties dalībai pilotā
Ja cilvēkam piedāvā piedalīties izmēģinājumā, pirms piekrišanas vērts noskaidrot:
- kāds ir pilota mērķis un kurš instruments tiks izmantots;
- kādi dati tiks apkopoti un kam tie būs pieejami;
- cik ilga būs saruna vai novērtēšana;
- kā nodrošinās fizisku un saziņas piekļūstamību;
- vai iespējama atbalsta personas klātbūtne;
- kā saņemt rezultāta skaidrojumu un iesniegt atsauksmi;
- kā dalība saistīta ar cilvēka pašreizējo statusu un atbalsta nepārtrauktību.
Pašnovērtējumam palīdz iepriekš sagatavoti ikdienas piemēri. Var aprakstīt pārvietošanos mājās un ārpus tām, personīgo aprūpi, saziņu, darbu vai mācības, mājsaimniecības pienākumus un sabiedrisko līdzdalību. Katrā piemērā noder norādīt vides šķēršļus, izmantotos palīglīdzekļus, citas personas palīdzību un patērēto laiku.
Organizāciju loma metodikas pilnveidē
Cilvēku ar invaliditāti organizācijas var apkopot atkārtojošās neskaidrības, salīdzināt dažādu cilvēku pieredzi un piedāvāt konkrētus labojumus. Iesaistē vērtīgi atšķirt atsevišķu gadījumu no sistēmiskas problēmas. Ja vienu jautājumu dažādi cilvēki regulāri saprot atšķirīgi, metodikai vajadzīgs precīzāks formulējums vai skaidrojums.
Organizācijas var prasīt publisku informāciju par dalībnieku atlasi, izmantotajiem instrumentiem, piekļūstamības nodrošinājumu, kļūdu analīzi un metodikas izmaiņām. Pēc pilota sabiedrībai vajadzīgs rezultātu kopsavilkums un skaidrs pārejas plāns.
Valsts kontrole atbalsta pakāpenisku ieviešanu un uzsver saikni starp novērtējumu un cilvēka faktiskajām atbalsta vajadzībām. Pakāpeniska pieeja dod iespēju pārbaudīt instrumentus, labot nepilnības un uzkrāt speciālistu pieredzi pirms plašākas ieviešanas.
Kā vērtēt pilota rezultātu
Labs pilotprojekts dod pierādījumus par instrumentu precizitāti, saprotamību un lietojamību. Rezultātu izvērtējumā svarīgi jautāt, vai vienādas situācijas vērtētas konsekventi, vai atšķirīgās vajadzības palikušas redzamas un vai cilvēki sapratuši procesu.
Tikpat nozīmīga ir ietekme uz cilvēku. Procesam jābūt piekļūstamam, cieņpilnam un izskaidrojamam. Savukārt gala metodikai jāpalīdz noteikt atbalstu, kas atbilst ikdienas funkcionēšanai un aprūpes intensitātei.
Publiskajā rezultātu pārskatā būtu vērtīgi redzēt dalībnieku skaitu un dažādību, katra instrumenta aizpildīšanas pieredzi, konstatēto kļūdu veidus un veiktos labojumus. Atsevišķi jāparāda, kā pilotā nodrošināta fiziskā, digitālā un saziņas piekļūstamība un kā cilvēku organizāciju ieteikumi ietekmējuši gala metodiku.
Rezultātu kvalitāti palīdz novērtēt arī vairāki praktiski jautājumi. Vai cilvēks varēja aprakstīt mainīgas spējas un atbalsta vajadzības? Vai pašnovērtējums un speciālista protokols veidoja saprotamu kopainu? Vai aprūpes intensitātes skala atspoguļoja palīdzības biežumu, ilgumu un sarežģītību? Vai līdzīgas situācijas deva salīdzināmus secinājumus?
Pārejas plānā vajadzīgs termiņš metodikas pilnveidei, speciālistu sagatavošanai, informācijas sistēmu pielāgošanai un sabiedrības informēšanai. Cilvēkiem jāsaņem skaidrojums par to, kad jaunā pieeja varētu stāties spēkā un kā tiks nodrošināta atbalsta nepārtrauktība. Šāda informācija palīdz ģimenēm un organizācijām sagatavoties pārmaiņām.
Pilotā gūtās mācības ieteicams publicēt piekļūstamā formā un viegli saprotamā valodā. Tas ļautu dalībniekiem atpazīt savu ieguldījumu un plašākai sabiedrībai izvērtēt, kā priekšlikumi pārtapuši metodikas uzlabojumos.
Pilotprojekta vērtība būs atkarīga no tā, cik rūpīgi tiks analizētas kļūdas un izmantota cilvēku pieredze. Strukturēts pašnovērtējums, skaidri protokoli un atklāta rezultātu apspriešana var palīdzēt izveidot precīzāku un saprotamāku invaliditātes novērtēšanas sistēmu Latvijā.
