Tuvinieka aprūpe mājās bieži sākas bez iepriekšējas sagatavošanās. Cilvēkam jāiemācās palīdzēt piecelties, pārvietoties, nomazgāties, lietot palīglīdzekļus un sazināties sarežģītās situācijās, vienlaikus sargājot arī savu veselību. Nepareiza celšana var traumēt gan aprūpējamo, gan aprūpētāju, bet ilgstoša pārslodze palielina izdegšanas risku.
Jūrmalā 27. augustā atklātais Sociālās integrācijas valsts aģentūras Kompetenču attīstības centrs paredzēts šādu praktisku prasmju apguvei. SIVA ēkā Slokas ielā 61 izveidots demonstrāciju dzīvoklis, kurā neformālie aprūpētāji varēs izmēģināt aprūpes paņēmienus un tehniskos risinājumus dzīves videi pietuvinātos apstākļos.
Kam centrs paredzēts
Neformālais aprūpētājs parasti ir ģimenes loceklis, draugs vai cits tuvs cilvēks, kurš regulāri palīdz personai ar funkcionēšanas ierobežojumiem. Viņš var nebūt profesionāli apmācīts aprūpētājs, tomēr ikdienā veic fiziski un emocionāli sarežģītus uzdevumus.
SIVA informācijā par centra atklāšanu jaunā vide raksturota kā vieta praktiskām mācībām un atbalstam. Tā var būt noderīga ģimenēm, kas rūpējas par cilvēku ar kustību vai citiem funkcionēšanas ierobežojumiem, kā arī paliatīvās aprūpes pacientu tuviniekiem.
Centra galvenā priekšrocība ir iespēja ne tikai noklausīties teoriju, bet arī speciālista vadībā izmēģināt darbības. Aprūpētājs var pārbaudīt, kā konkrēts paņēmiens vai ierīce iederas ikdienas situācijā, uzdot jautājumus un kļūdu pamanīt drošā mācību vidē, nevis brīdī, kad mājās jārisina steidzama situācija.
Pieci mācību moduļi
Centra programma veidota piecos tematiskos moduļos. Tie aptver aprūpi, saskarsmi, sadzīvi, vidi un ergonomiku, pašaprūpi, kā arī tiesības un pienākumus. Šāds sadalījums atgādina, ka aprūpe nav tikai fiziska palīdzība.
Aprūpes un ergonomikas daļā būtiski ir drošas pārvietošanas principi: kā palīdzēt cilvēkam mainīt pozu, pārsēsties vai piecelties, nevelkot aiz rokām un nepārslogojot savu muguru. Sadzīves un vides modulī var vērtēt mājokļa iekārtojumu, kustību ceļus un to, vai ikdienas priekšmeti ir sasniedzami.
Saskarsmes prasmes palīdz situācijās, kad cilvēkam ir grūtības runāt, saprast informāciju, pieņemt pārmaiņas vai izteikt savu izvēli. Aprūpētājam jāprot piedāvāt palīdzību, nepārņemot kontroli pār cilvēka dzīvi. Savukārt tiesību un pienākumu tēma palīdz saprast, kur beidzas ģimenes neformālais atbalsts un kad vajadzīgs profesionāls pakalpojums vai cita institūciju palīdzība.
Pašaprūpe nav papildinājums, ko atliek uz vēlāku laiku. Aprūpētāja miegs, fiziskā veselība, atelpa un emocionālais atbalsts ietekmē arī aprūpes drošību. Ja cilvēks ilgstoši strādā pāri savām spējām, pieaug kļūdu, traumu un konflikta risks.
Ko var izmēģināt demonstrāciju dzīvoklī
Centra demonstrāciju dzīvoklī ierīkota griestu sliežu pacēlāju sistēma, regulējamas virtuves virsmas, funkcionālā gulta, attālināti vadāmas žalūzijas un pielāgots sanitārais mezgls. Šie risinājumi ļauj pārrunāt ne tikai ierīces darbību, bet arī telpas plānojumu.
Pacēlājs var samazināt fizisko slodzi, taču tam vajadzīga piemērota telpa, pareiza stiprināšana un apmācība. Funkcionālā gulta var atvieglot pozas maiņu un aprūpes darbības, bet svarīgi izvēlēties augstumu un funkcijas atbilstoši cilvēka vajadzībām. Regulējama virtuve var palielināt patstāvību, ja darba virsmu un skapju risinājumi ir sasniedzami arī sēdus pozīcijā.
Demonstrāciju vide ir īpaši vērtīga pirms pirkuma vai mājokļa pārbūves. Ierīce katalogā var šķist piemērota, bet praksē izrādīties par lielu telpai, grūti vadāma vai nesavietojama ar cilvēka pārvietošanās veidu. Izmēģinājums palīdz formulēt precīzākas prasības ergoterapeitam, rehabilitācijas speciālistam vai piegādātājam.
Droša pārvietošana nav spēka pārbaudījums
Aprūpētājam nevajadzētu paļauties tikai uz fizisku spēku. Pirms pārvietošanas jānovērtē, ko aprūpējamais cilvēks var izdarīt pats, kāds atbalsts vajadzīgs un vai situācijai nepieciešams tehnisks palīglīdzeklis vai otra persona. Cilvēkam jāizskaidro plānotā darbība un jāļauj piedalīties tik daudz, cik iespējams.
Mācībās noder ņemt līdzi konkrētu situāciju aprakstus: pārsēšanās no gultas uz riteņkrēslu, iešana uz vannasistabu, mazgāšanās, apģērbšanās vai pozas maiņa naktī. Jāpastāsta arī par telpas izmēriem, sliekšņiem un jau izmantotajām ierīcēm. Speciālists tad var palīdzēt atšķirt tehnikas problēmu no situācijas, kurā vajadzīga vides pielāgošana vai papildu aprīkojums.
Ja pārvietošanas laikā rodas sāpes, cilvēks slīd, aprūpētājs zaudē līdzsvaru vai ierīce tiek izmantota pretēji instrukcijai, darbība jāpārtrauc un jāmeklē profesionāls padoms. Improvizācija ar nepiemērotām siksnām, mēbelēm vai nestabiliem balstiem var palielināt traumas risku.
Ko precizēt pirms pieteikšanās
SIVA paziņojumā par centra atvēršanu un atbalsta paplašināšanu paredzētas arī izbraukuma mācības reģionos. Tā ir būtiska iecere, jo ne katram aprūpētājam ir iespējams atstāt aprūpējamo cilvēku un doties uz Jūrmalu.
Pirms brauciena vai pieteikuma jāsazinās ar SIVA un jāprecizē:
- kad sākas konkrētās mācības un kā tām pieteikties;
- vai dalība ir bez maksas un kam ir priekšroka;
- cik ilga ir programma un vai moduļus var apgūt atsevišķi;
- vai iespējams piedalīties kopā ar aprūpējamo cilvēku vai asistentu;
- kā nodrošināta telpu un mācību materiālu piekļūstamība;
- kad un kur plānotas izbraukuma nodarbības reģionos.
Šie jautājumi ir svarīgi, jo centra atklāšana vēl nenozīmē, ka visas grupas, grafiki un reģionu izbraukumi jau ir pieejami vienā laikā. Aktuālā informācija jāsaņem tieši no SIVA.
Plašāks atbalsta ietvars
Centrs izveidots RAITI projekta ietvarā. Projekta kopējais finansējums ir 7 755 262 eiro, no kuriem 6,5 miljoni eiro ir Atveseļošanas fonda finansējums. Saistītajā paliatīvās aprūpes pilnveides projektā līdz 2029. gadam plānots sasniegt vismaz 945 pacientus.
Labklājības ministrijas augusta darba kopsavilkums centra atklāšanu izceļ starp nozīmīgākajām aktualitātēm. Praktiskās mācības var kļūt par svarīgu posmu starp profesionāļu ieteikumiem un ģimenes ikdienu, ja informācija par pieteikšanos būs saprotama un atbalsts sasniegs arī reģionus.
Neformālajam aprūpētājam pirms mācībām visvairāk palīdzēs konkrētu grūtību saraksts. Jāpieraksta situācijas, kas rada sāpes, bailes vai pārmērīgu slodzi, jānofotografē telpas izkārtojums, ja tas ir droši un neizpauž sensitīvu informāciju, un jāapkopo jautājumi par palīglīdzekļiem. Tādā veidā mācību laiku var izmantot risinājumiem, kas tieši attiecas uz ģimenes ikdienu.
Pēc nodarbības noder izveidot īsu rīcības plānu: vienu paņēmienu, ko sākt lietot uzreiz, vienu vides šķērsli, kas jānovērš, un vienu jautājumu, par kuru jākonsultējas ar speciālistu. Pārāk daudz pārmaiņu vienlaikus var būt grūti īstenot, tāpēc drošāk ir risinājumus ieviest secīgi un pārbaudīt, vai tie tiešām mazina slodzi.
Aprūpējamā cilvēka līdzdalība šajā plānā ir būtiska. Viņam jāspēj pateikt, vai jaunais paņēmiens ir ērts, drošs un saglabā pēc iespējas lielāku patstāvību. Praktiska mācība ir veiksmīga tad, ja tā uzlabo abu cilvēku ikdienu, nevis tikai padara uzdevumu ātrāk izpildāmu.
