Darba vietas pielāgošanu bieži saista ar jauna darbinieka pieņemšanu vai subsidētu darba vietu. Taču atbalsts var būt vajadzīgs arī cilvēkam, kurš jau strādā: veselības stāvoklis ir mainījies, esošais galds rada sāpes, programmatūru nevar izmantot ar palīgtehnoloģiju vai nokļūšana līdz darba vietai kļuvusi nedroša. Šādā situācijā nav jāgaida, līdz problēma noved pie ilgstošas darbnespējas vai darba zaudēšanas.
Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) ir atsevišķs pasākums darba vietu pielāgošanai bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām ar invaliditāti. Tas nav bezdarbnieka pabalsts un darbiniekam nav jāzaudē darbs, lai par pielāgojumu sāktu runāt. Pieteikumu iesniedz darba devējs, bet vislabākais rezultāts rodas tad, ja risinājumu kopā apspriež darbinieks, vadītājs, ergoterapeits un darba aizsardzības speciālists.
Ko NVA piedāvā
NVA skaidrojumā darba devējiem un darbiniekiem norādīti divi galvenie atbalsta elementi:
- bezmaksas ergoterapeita pakalpojums;
- vienreizēja dotācija līdz 1000 eiro iekārtu, aprīkojuma vai tehnisko palīglīdzekļu iegādei, piegādei un uzstādīšanai.
Dotāciju piešķir atbilstoši ergoterapeita atzinumam un darba vietas pielāgošanas tāmei. Tas nozīmē, ka 1000 eiro nav automātisks maksājums un pirkumus nevajadzētu veikt pirms pieteikuma izvērtēšanas. Vispirms jānosaka funkcionālā vajadzība, tad piemērotākais risinājums un tā izmaksas.
Pakalpojumam var pieteikties komersanti un individuālie uzņēmumi, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti. Aktuālos nosacījumus konkrētam darba devēja veidam un darbinieka situācijai pirms pieteikuma iesniegšanas vērts pārbaudīt NVA.
Pirmais solis ir saruna, nevis diagnozes izklāsts
Darbiniekam nav jāatklāj kolēģiem visa medicīniskā vēsture. Sarunu ar darba devēju var sākt ar konkrēto šķērsli un vajadzīgo darba rezultātu. Piemēram: “Ilgstoši sēžot pie šā galda, nevaru droši strādāt pilnu dienu; vēlos izvērtēt augstumā regulējamu darba vietu,” vai “Esošo sistēmu nevaru lietot ar ekrānlasītāju; vajadzīga piekļūstamības pārbaude un piemērots risinājums.”
Šāda pieeja palīdz nošķirt cilvēka veselības informāciju no darba organizācijas. Darba devējam svarīgi saprast, kura darbība ir apgrūtināta, kāds risks rodas un ko pielāgojums ļautu darbiniekam paveikt droši un patstāvīgi.
Ja mutiska saruna nevedas viegli, darbinieks var nosūtīt īsu rakstisku lūgumu tikties par darba vietas pielāgošanu un pievienot saiti uz NVA programmu. Vēlams paturēt sarakstes kopiju un vienoties par nākamo soli un termiņu.
Kā rīkojas darba devējs
NVA publicētā kārtība paredz trīs pamata darbības: darba devējs aizpilda pieteikuma formu NVA vietnes sadaļā par darba vietas pielāgošanu, paraksta to ar drošu elektronisko parakstu un nosūta uz NVA oficiālo e-adresi.
Pirms iesniegšanas lietderīgi sagatavot:
1. darbinieka piekrišanu un informāciju, kas nepieciešama dalībai pasākumā; 2. īsu pašreizējās darba vietas un pienākumu aprakstu; 3. konkrētos šķēršļus, neierobežojot risinājumu tikai ar vienu iepriekš izvēlētu preci; 4. kontaktpersonu, kura var koordinēt ergoterapeita vizīti; 5. informāciju par telpas īpašnieku, ja pielāgojums var skart būvi vai koplietošanas zonu.
Precīzo dokumentu sarakstu nosaka NVA aktuālā pieteikuma forma. Aģentūras bezmaksas informatīvais tālrunis ir 80200206.
Ko vērtē ergoterapeits
Ergoterapeita uzdevums nav pārbaudīt, vai cilvēks “ir pietiekami invalīds”. Speciālists vērtē, kā darbinieka funkcionālās spējas saskan ar konkrētajiem darba uzdevumiem un vidi. Viņš var analizēt darba virsmas augstumu, sēdpozīciju, aizsniedzamību, pārvietošanās ceļu, apgaismojumu, trokšņus, vadības ierīces, programmatūru un darba ritmu.
Pielāgojums var būt tehnisks — piemēram, piemērots krēsls, galds, ievades ierīce, palīgtehnoloģija vai cits aprīkojums. Taču reizēm tikpat nozīmīgs ir organizatorisks risinājums: citāds uzdevumu sadalījums, elastīgi pārtraukumi, klusāka darba vieta, attālināta darba dienas vai saprotamāk strukturētas instrukcijas. NVA dotācija finansē noteiktus izdevumus saskaņā ar programmas nosacījumiem, bet darba devēja kopējā atbildība nebeidzas ar finansējuma limitu.
NVA atbalsts un darba devēja juridiskais pienākums nav viens un tas pats
Darba likuma 7. panta trešā daļa paredz darba devēja pienākumu veikt apstākļiem atbilstošus pasākumus, lai pielāgotu darba vidi un sekmētu personas ar invaliditāti iespējas strādāt, tikt paaugstinātai vai mācīties, ja vien tas darba devējam nerada nesamērīgu slogu.
NVA finansējums ir instruments, kas var palīdzēt šo pielāgojumu īstenot, nevis atļauja sākt ievērot vienlīdzīgas tiesības tikai pēc dotācijas saņemšanas. Ja nepieciešamais risinājums nav iekļauts programmā vai maksā vairāk par dotācijas apmēru, darba devējam joprojām jāizvērtē citi samērīgi varianti. Arī lēts vai bezmaksas darba organizācijas pielāgojums var būt būtisks.
Ja pusēm rodas domstarpības, vispirms vēlams rakstiski fiksēt pieprasījumu, darba devēja atbildi un apsvērtos risinājumus. Konsultāciju par darba tiesībām var lūgt Valsts darba inspekcijai, bet diskriminācijas jautājumos — Tiesībsarga birojam.
Nejaukt ar atbalstu darba attiecību sākumā
NVA piedāvā arī citus atbalsta veidus cilvēkiem ar invaliditāti. Piemēram, sadaļa “Atbalsts darba attiecību uzsākšanai” attiecas uz NVA klientu, kurš tikko noslēdzis darba līgumu un noteiktā termiņā pieprasa ergoterapeita, zīmju valodas tulka vai atbalsta personas pakalpojumu. NVA lapā 2026. gada 5. februārī bija norādīts, ka konkrētais pasākums tobrīd nenotiek.
Savukārt rakstā aplūkotā darba vietas pielāgošana paredzēta jau nodarbinātai personai ar invaliditāti, kura pakļauta bezdarba riskam. Šo programmu nosaukumi ir līdzīgi, tāpēc sarunā ar NVA jānosauc tieši vajadzīgais pasākums.
Piecu soļu plāns darbiniekam
Vispirms aprakstiet darba šķērsli un vēlamo rezultātu. Otrkārt, lūdziet sarunu ar darba devēju un informējiet par NVA iespēju. Treškārt, vienojieties, kurš sagatavos pieteikumu un sazināsies ar NVA. Ceturtkārt, ergoterapeita vizītē parādiet reālos darba uzdevumus, ne tikai galdu vai krēslu. Piektkārt, pēc pielāgojuma ieviešanas vienojieties par pārbaudes datumu: vai risinājums darbojas, vai vajadzīga regulēšana vai apmācība.
Labs pielāgojums nav privilēģija. Tas ir praktisks veids, kā cilvēks var izmantot savas prasmes, bet darba devējs — saglabāt pieredzējušu darbinieku un mazināt darbnespējas risku.
Pēc ieviešanas risinājums jāvērtē darbībā, ne tikai pēc pirkuma čeka. Darbiniekam jāsaņem apmācība, bet aprīkojumam — vajadzīgā regulēšana un uzturēšana. Ja pielāgojums rada jaunu šķērsli vai neatrisina sākotnējo problēmu, tas savlaicīgi jāpārrunā ar darba devēju un ergoterapeitu.
