Pēc izrakstīšanās no slimnīcas ģimene nereti saņem ne tikai zāļu sarakstu, bet arī jaunu organizatorisku darbu. Atsevišķi jāsazinās ar ģimenes ārstu, mājas aprūpes māsu, rehabilitācijas speciālistu, sociālo dienestu un aprūpētāju. Ja cilvēkam ir pārvietošanās traucējumi vai vairākas sarežģītas vajadzības, tieši koordinēšana var kļūt par lielāko slogu.
Rīgā no 2026. gada 3. augusta līdz 2027. gada 31. jūlijam notiek pilotprojekts “Integrēta aprūpe mājās”. Tā būtība ir vienkārša: veselības un sociālās aprūpes pakalpojumus koordinē viens pakalpojuma sniedzējs un cilvēkam tiek veidots kopīgs aprūpes plāns. Tomēr pakalpojums pašlaik nav pieejams ikvienam. Tam ir noteikta dzīvesvieta, slimnīca, veselības stāvoklis un pieteikšanās ceļš.
Kam pakalpojums paredzēts
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) informāciju pilotprojektā var iesaistīties pilngadīga persona, kura ir gan deklarēta, gan faktiski dzīvo Rīgā. Personai jābūt izrakstītai no Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vai Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, un mājās vienlaikus jābūt nepieciešamai gan veselības, gan sociālajai aprūpei.
Veselības aprūpes vajadzībām jāatbilst vismaz vienai no NVD norādītajām situācijām:
- cilvēkam ir hroniska slimība un pārvietošanās traucējumi, kuru dēļ viņš nevar ierasties ārstniecības iestādē;
- cilvēks izrakstīts no slimnīcas vai dienas stacionāra pēc ķirurģiskas iejaukšanās;
- noteiktu diagnožu gadījumā nepieciešama medicīniskā rehabilitācija mājās, kas sākta trīs mēnešu laikā pēc saslimšanas.
Invaliditātes statuss pats par sevi nav vienīgais atlases kritērijs. Izšķiroša ir konkrētā vajadzība pēc abu veidu aprūpes mājās. Tāpat ar deklarāciju Rīgā vien nepietiek, ja cilvēks faktiski dzīvo citā pašvaldībā.
Pieteikšanās sākas slimnīcā
Pilotprojekta parastais ceļš nesākas ar brīvas formas iesniegumu. Slimnīcas sociālais darbinieks izvērtē aprūpes vajadzības, informē pacientu par pakalpojuma saturu un sniedzējiem, bet pēc pacienta piekrišanas nosūta informāciju Rīgas Sociālajam dienestam. Tad cilvēks dodas mājās un sāk saņemt koordinēto pakalpojumu.
Tāpēc svarīgākais brīdis ir vēl pirms izrakstīšanās. Pacientam vai tuviniekam vajadzētu pateikt ārstējošajai komandai, ja mājās nebūs iespējams patstāvīgi nodrošināt pārsiešanu, medikamentu lietošanu, pārvietošanos, personīgo aprūpi, ēdiena sagatavošanu vai drošu ikdienu. Jautājiet tieši: “Vai mūsu situācija atbilst integrētās aprūpes mājās pilotprojektam, un vai varam runāt ar slimnīcas sociālo darbinieku?”
Ja cilvēks jau izrakstīts un par projektu nav informēts, jāsazinās ar attiecīgās slimnīcas sociālo darbinieku vai Rīgas Sociālo dienestu. Iestādes izvērtēs, vai vēl iespējams izmantot pilotprojekta ceļu vai piemērotāks ir kāds no parastajiem mājas aprūpes pakalpojumiem.
Ko nozīmē “viens pakalpojuma sniedzējs”
Integrēta aprūpe nenozīmē, ka viens cilvēks dara visu. Tas nozīmē, ka viena organizācija uzņemas atbildību par veselības un sociālās aprūpes savienošanu un iesaistīto speciālistu darba koordinēšanu. NVD pakalpojumu sniedzēju atlases prasībās noteicis, ka sniedzējam jābūt attiecībām gan ar NVD par valsts apmaksātu veselības aprūpi, gan ar Rīgas pašvaldību par sociālo aprūpi mājās, vai arī jādarbojas atbilstošā personu apvienībā.
Praksē cilvēkam jāsaņem saprotams plāns: kādi speciālisti nāks, cik bieži, kurš seko izmaiņām un kam zvanīt, ja veselības stāvoklis vai ikdienas vajadzības mainās. Labs aprūpes plāns nedrīkst būt tikai iestāžu dokuments. Pacientam un ģimenei jāzina tā saturs un kontaktpersona.
Cik ilgi var saņemt palīdzību
NVD norāda, ka pacientam ar hronisku slimību un pārvietošanās traucējumiem veselības aprūpi mājās sākotnēji nodrošina līdz 30 kalendāra dienām. Ja tā vajadzīga ilgāk, ģimenes ārstam savlaicīgi jāapmeklē pacients un jāsniedz atzinums par turpināšanu vai pārtraukšanu. Citām pakalpojuma daļām ilgums var būt atkarīgs no veselības vajadzības, sociālā dienesta lēmuma un individuālā aprūpes plāna.
Jau pirmajā sarunā ieteicams pierakstīt:
1. katra pakalpojuma sākuma un plānoto beigu datumu; 2. kas pieņem lēmumu par pagarināšanu; 3. cik dienas iepriekš jāiesniedz ārsta atzinums vai cits dokuments; 4. kam ziņot, ja vizīte nenotiek vai vajadzība mainās.
Tas palīdz novērst pārtraukumu, kad iepriekšējais termiņš beidzas, bet turpinājums vēl nav noformēts.
Apmaksa jāprecizē katrai pakalpojuma daļai
Veselības aprūpes mājās un sociālās aprūpes mājās finansēšanas noteikumi atšķiras. Tāpēc nevajadzētu pieņemt, ka viss integrētajā plānā automātiski būs bez maksas vai ka par visu būs jāmaksā pašam. Lūdziet sociālajam darbiniekam rakstiski vai skaidri izskaidrot, kuri pakalpojumi ir valsts apmaksāti, kuriem piemēro pašvaldības līdzfinansējumu un vai ir līdzmaksājums.
Rīgas Sociālais dienests savā pakalpojumu aprakstā norāda, ka sociālās aprūpes apmaksa atkarīga no mājsaimniecības ienākumiem. Ja ienākumi nepārsniedz 780 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli, aprūpe ir bez maksas; augstāku ienākumu gadījumā iespējama daļēja apmaksa vai pilna samaksa. Dienests min arī individualizētās aprūpes vaučeru ar pašvaldības līdzfinansējumu līdz 1030 eiro. Konkrēto lēmumu pieņem pēc vajadzību un resursu izvērtēšanas.
Ko darīt, ja pilotprojekta kritērijiem neatbilstat
Atteikums pilotprojektam nenozīmē, ka mājas palīdzība vispār nav pieejama. Rīgā pastāv aprūpe mājās, “drošības poga”, pavadoņa–asistenta pakalpojums, silto pusdienu piegāde, videovizītes un citi risinājumi. Veselības aprūpi mājās var nozīmēt ārsts atbilstoši medicīniskajām indikācijām, bet sociālos pakalpojumus piešķir pašvaldība pēc izvērtējuma.
Ja dzīvojat ārpus Rīgas, vērsieties savas pašvaldības sociālajā dienestā un pie ģimenes ārsta. Pilotprojekts ir Rīgas modelis, taču tā pamatjautājumi noder visur: kurš koordinē palīdzību, vai ir viens kopīgs plāns, kā informācija nonāk no slimnīcas līdz mājas komandai un kas notiek, ja stāvoklis mainās.
Rīgas izmēģinājuma vērtība būs mērāma ne tikai pēc sniegto vizīšu skaita. Svarīgi būs noskaidrot, vai cilvēki retāk atkārtoti nonāk slimnīcā, vai tuviniekiem samazinās organizatoriskais slogs un vai pacients patiešām zina, pie kā vērsties. Tieši šie rezultāti parādīs, vai integrētu aprūpi vērts paplašināt arī citviet Latvijā.
Pirmajā nedēļā mājās pacientam un tuviniekam ieteicams turēt vienuviet izrakstu, aprūpes plānu, zāļu sarakstu un kontaktpersonu tālruņus. Ja dažādi speciālisti dod pretrunīgus norādījumus, nevajag tos pašiem “salīmēt” vienā risinājumā — jāsazinās ar integrētā pakalpojuma koordinatoru un jālūdz precizēt kopīgo plānu. Tieši šādu situāciju novēršanai koordinētais modelis ir radīts.
