Latvijā pēdējos gados pašnāvību skaits ir samazinājies aptuveni par 11%, vienlaikus paplašinot psihiskās veselības aprūpes pakalpojumus, īpaši bērniem un pusaudžiem. Šis rādītājs ietverts Veselības ministrijas 2023.–2025. gada aprūpes uzlabošanas plāna izvērtējumā. Tas ir būtisks progress, taču skaitlis viens pats nepierāda, ka pārmaiņas izraisījis tikai viens pasākums.
Pacientam svarīgākais ir saprast, kāda palīdzība pieejama tagad. Latvijā var saņemt valsts apmaksātas psihologa un psihoterapijas speciālista konsultācijas, pakalpojumus multidisciplinārā komandā un noteiktus diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumus bērniem. Emocionālas krīzes laikā pieejams bezmaksas tālrunis 116123, bet tūlītēja dzīvības vai veselības apdraudējuma gadījumā jāzvana 112 vai 113.
Ko parāda trīs gadu plāna izvērtējums
Veselības ministrijas izvērtējumā psihiskās veselības aprūpes attīstība saistīta ar plašāku pakalpojumu klāstu un īpašu uzmanību bērniem un pusaudžiem. Ministrija nākamajā plānošanas periodā rosina psihiskās veselības un atkarību jomu attīstīt vienotā politikas ietvarā.
Šāda pieeja ir nozīmīga, jo cilvēkam var vienlaikus būt depresija, trauksme, vielu lietošanas problēmas, funkcionēšanas ierobežojumi un sociālas grūtības. Sadrumstalotā sistēmā pacients tiek sūtīts starp iestādēm, bet koordinēta aprūpe ļauj vienoties par secīgu palīdzību — profilaksi, agrīnu atbalstu, ārstēšanu un rehabilitāciju.
Plāna rezultāti jāvērtē kopā ar pieejamību reģionos, rindām, speciālistu noslodzi un cilvēku spēju saņemt palīdzību saprotamā un piekļūstamā veidā. Pakalpojuma esamība sarakstā vēl nenozīmē, ka tas vienlīdz ātri sasniedzams katrā pašvaldībā.
Kā saņemt valsts apmaksātas konsultācijas
Nacionālais veselības dienests skaidro, ka nosūtījumu valsts apmaksātām psiholoģiskās vai psihoterapeitiskās palīdzības konsultācijām var izsniegt ģimenes ārsts vai psihiatrs. Bērnam nosūtījumu var izsniegt bērnu psihiatrs.
Ārsts izvērtē sūdzības un nosaka terapijas ilgumu līdz desmit valsts apmaksātām vizītēm. Konsultācijas var notikt arī attālināti. Tas var palīdzēt cilvēkam, kuram ir kustību traucējumi, grūti pieejams transports, liels attālums līdz speciālistam vai trauksme, kas apgrūtina došanos ārpus mājas.
Atbalsts paredzēts noteiktām diagnožu grupām, tostarp depresijai, ar stresu saistītiem traucējumiem, neirotiskā spektra traucējumiem, ēšanas traucējumiem un noteiktiem bērnībā vai pusaudža vecumā sākušiem uzvedības un emocionāliem traucējumiem. Konkrētā cilvēka atbilstību izvērtē ārsts.
Sarunai ar ģimenes ārstu noder īss pieraksts:
- cik ilgi grūtības turpinās;
- kā tās ietekmē miegu, darbu, mācības, pašaprūpi un attiecības;
- vai ir panikas lēkmes, paškaitējuma domas vai vielu lietošana;
- kādas zāles un pakalpojumi jau izmantoti;
- vai nepieciešama attālināta konsultācija vai fiziski piekļūstama vide.
Precīzs apraksts palīdz ārstam izvēlēties atbilstošu nosūtījumu un palīdzības steidzamību.
Ko dara multidisciplināra komanda
Noteiktās psihiatru praksēs valsts apmaksātus pakalpojumus sniedz multidisciplināras komandas. Tajās var būt psihiatrs vai bērnu psihiatrs, psihologs, psihoterapijas speciālists, garīgās veselības aprūpes māsa un funkcionālais speciālists.
Komandas darbs ir īpaši svarīgs cilvēkam, kura grūtības ietekmē vairākas dzīves jomas. Psihiatrs var izvērtēt diagnozi un ārstēšanu, psihologs — emocionālos un uzvedības faktorus, bet funkcionālais speciālists — ikdienas prasmju un līdzdalības šķēršļus. Cilvēkam ar invaliditāti var būt vajadzīga arī informācija pieejamā formātā, palīdzība saziņā vai vides pielāgojums.
Pirms vizītes ir vērts pajautāt, vai telpā var iekļūt ar riteņkrēslu, vai ir pieejama attālināta saruna, vai drīkst piedalīties atbalsta persona un kā paziņot par saziņas vajadzībām. Šie jautājumi nav īpašas privilēģijas — tie ļauj pakalpojumu reāli izmantot.
Palīdzība bērniem un pusaudžiem
Trīs gadu plānā īpaša uzmanība pievērsta bērniem un pusaudžiem. NVD informācijā atsevišķi izcelta diagnostika un ārstēšana bērniem ar autiskā spektra traucējumiem vai aizdomām par tiem. Veselības ministrijas izvērtējumā minēta arī pakalpojumu paplašināšana jaunākajām vecuma grupām.
Vecākiem svarīgi nepagaidīt līdz brīdim, kad grūtības kļūst nepanesamas. Par signālu sarunai ar ģimenes ārstu vai bērnu psihiatru var kļūt ilgstoša noslēgšanās, izteiktas miega vai ēšanas pārmaiņas, straujš mācību spēju kritums, pašsavainošanās vai atkārtota runāšana par nāvi.
Skolai un ģimenei jāapmainās ar konkrētiem novērojumiem, saglabājot bērna cieņu un privātumu. Diagnoze nav jāizmanto kā birka. Tās uzdevums ir palīdzēt izvēlēties atbalstu un pielāgojumus.
Kā atrast pakalpojuma sniedzēju
NVD psihiskās veselības lapā pieejams speciālistu saraksts, bet ārstniecības iestādes un gaidīšanas laiku var pārbaudīt vietnē rindapiearsta.lv. Informācija var mainīties, tāpēc pirms došanās jāsazinās ar konkrēto iestādi.
Piesakoties ir vērts noskaidrot:
- vai iestādei ir līgums par vajadzīgo valsts apmaksāto pakalpojumu;
- vai nepieciešams nosūtījums un cik ilgi tas ir derīgs;
- kāds ir aptuvenais gaidīšanas laiks;
- vai pieejamas attālinātas konsultācijas;
- vai telpas, tualete un nokļūšana līdz kabinetam ir piekļūstama;
- kā rīkoties, ja stāvoklis pasliktinās, kamēr jāgaida vizīte.
Ja viena iestāde piedāvā ļoti garu rindu, iespējams pārbaudīt citus līgumorganizāciju sniedzējus. Jautājumu par apmaksas kārtību var uzdot arī NVD.
Kad palīdzība vajadzīga nekavējoties
Emocionālas krīzes laikā pieejams vienotais bezmaksas krīžu tālrunis 116123. Tas ir atbalsta resurss, ja cilvēkam nepieciešama tūlītēja saruna, orientēšanās situācijā vai palīdzība nākamā soļa atrašanai.
Ja cilvēks ir tieši apdraudēts, ir konkrēts pašnāvības plāns, notikusi pārdozēšana, smags paškaitējums vai cilvēks nespēj par sevi parūpēties akūta psihiska stāvokļa dēļ, jāzvana 112 vai 113. Cilvēku nevajadzētu atstāt vienu, ja to var droši novērst. Jānovāc viegli pieejami līdzekļi, ar kuriem iespējams nodarīt kaitējumu, un skaidri jāpasaka dispečeram, kas noticis un kur cilvēks atrodas.
Saruna par pašnāvības domām neizraisa šīs domas. Tiešs, mierīgs jautājums var palīdzēt saprast apdraudējumu un piesaistīt palīdzību.
Ko nozīmē nākamais plānošanas posms
Vienota psihiskās veselības un atkarību politika var mazināt situācijas, kad cilvēks neatbilst vienas sistēmas nosacījumiem vai tiek pārsūtīts citur bez skaidra turpinājuma. Rezultātam jābūt redzamam pacienta ceļā: ātrāks pirmais kontakts, saprotams atbildīgais speciālists, pēctecība pēc krīzes un rehabilitācija, kas palīdz atgriezties ikdienas dzīvē.
Ar 11% rādītāju vien nepietiek, lai novērtētu visu sistēmu. Tikpat svarīgi ir mērīt gaidīšanas laiku, pakalpojumu pieejamību reģionos, palīdzību cilvēkiem ar invaliditāti un to, vai pacients saņem turpinājumu pēc neatliekamas epizodes. Pozitīva statistikas tendence ir pamats turpināt darbu, nevis iemesls samazināt uzmanību.
