Standarta sporta inventārs ne vienmēr der cilvēkam, kura satvēriens, kustību apjoms, ķermeņa pozīcija vai spēka sadalījums atšķiras no ražotāja paredzētā. Neliela detaļa — rokturis, stiprinājums, slēdža pagarinājums vai pozicionēšanas elements — var noteikt, vai aktivitāte ir sasniedzama. 3D druka un digitālā ražošana ļauj šādus risinājumus izveidot un uzlabot ātrāk, tomēr izdrukāts prototips vēl nav drošs gala palīglīdzeklis.
No 24. līdz 25. septembrim Bilbao notiks AccessibleEU hibrīdkonference par pieejamību sportā. Tās programmā savienota stadionu pieejamība, 3D drukāti personalizēti palīglīdzekļi un lietotāju koprade. Latvijas sporta klubiem, rehabilitācijas komandām, skolām un tehniskajām darbnīcām tas dod vērtīgu modeli: sākt nevis ar printeri, bet ar cilvēka darbību, kuru viņš vēlas veikt.
Ko 3D druka spēj dot
Digitālā ražošana ļauj datorā izveidotu modeli ātri pārvērst fiziskā detaļā. Ja pirmais variants neder, formu, izmēru vai leņķi var mainīt un izdrukāt nākamo. Tas ir īpaši noderīgi, ja vajadzīgs individuāls satvēriens, pirkstu atbalsts, viegli nomaināma adaptera detaļa vai savienojums starp cilvēka lietotu palīglīdzekli un sporta inventāru.
Personalizācija var samazināt nevajadzīgu kustību, palīdzēt stabilizēt priekšmetu un padarīt vadību precīzāku. Tā var noderēt gan sacensību sportā, gan fiziskās aktivitātēs veselībai un atpūtai. Vienlaikus katram risinājumam jābūt sasaistītam ar skaidru mērķi: ko cilvēks ar to varēs izdarīt labāk, ilgāk vai patstāvīgāk?
3D druka nav vienīgā pareizā tehnoloģija. Dažkārt drošāks un lētāks būs gatavs regulējams risinājums, vienkāršs mehānisks pielāgojums vai tradicionāli izgatavota detaļa. Digitālā ražošana ir vērtīga tad, ja tā dod konkrētu priekšrocību — precīzāku piemērotību, ātrāku prototipēšanu, mazāku svaru vai iespēju viegli atkārtot pārbaudītu detaļu.
Koprade sākas ar cilvēka pieredzi
Labs process apvieno vairākas zināšanas. Sportists pārzina savu ķermeni, nogurumu un ikdienas situācijas. Treneris redz kustību un sporta tehniku. Fizioterapeits vai ergoterapeits var novērtēt slodzi, pozu un funkcionālo ieguvumu. Dizainers un inženieris pārzina formu, materiālu, stiprību un ražošanu.
Pirmajā sarunā nav jāprasa: “Ko mēs varam izdrukāt?” Labāk jautāt:
- kuru darbību cilvēks nevar izdarīt vai var izdarīt tikai ar pārmērīgu piepūli;
- kurā kustības brīdī rodas sāpes, nestabilitāte vai kontroles zudums;
- cik bieži un kādos apstākļos palīglīdzeklis tiks lietots;
- ar kādu inventāru, apģērbu, cimdu vai riteņkrēslu tam jāsader;
- kā cilvēks detaļu uzliks, noņems, tīrīs un glabās.
Lietotājam jāpiedalās arī prototipa pārbaudē. Inženieriski glīta detaļa var izrādīties pārāk asa, grūti satverama vai neērta pēc desmit minūtēm. Savukārt ļoti vienkārša formas maiņa var būtiski uzlabot kontroli. Koprade nozīmē, ka lietotāja novērojums tiek uztverts kā būtiska projektēšanas informācija, nevis komentārs procesa beigās.
Prototips nav drošības apliecinājums
3D printeris rada priekšmetu, bet neapstiprina tā drošību. Detaļas stiprību ietekmē materiāls, drukas virziens, slāņu saķere, aizpildījums, temperatūra, mitrums, ultravioletais starojums un atkārtota slodze. Divi ārēji vienādi izstrādājumi var atšķirties pēc izturības, ja drukāti citos apstākļos.
Risks jāvērtē pēc iespējamās kļūmes sekām. Ja neliels roktura uzgalis salūst un tikai pārtrauc vingrinājumu, sekas var būt ierobežotas. Ja detaļa notur cilvēka svaru, ietekmē bremzēšanu, fiksē ķermeni vai atrodas tuvu kustīgai sporta ierīcei, kļūme var izraisīt kritienu vai traumu. Šādam risinājumam nepieciešams atbilstoša profesionāļa izvērtējums, kontrolēta testēšana un skaidras lietošanas robežas.
Nedrīkst pieņemt, ka internetā atrasts modelis derēs ikvienam. Nav zināms, kādai slodzei tas projektēts, ar kādu materiālu pārbaudīts un vai faila izplatītājs ir novērtējis riskus. Arī konkrētam cilvēkam veidots risinājums var kļūt nepiemērots, ja mainās spējas, poza, sporta tehnika vai pārējais inventārs.
Kas jādokumentē pirms lietošanas
Pat nelielam projektam vajadzīga īsa tehniskā pase. Tajā var norādīt modeļa versiju, izmērus, materiālu, drukas iestatījumus, paredzēto lietojumu, maksimālo slodzi, pārbaudes veidu, tīrīšanu un pazīmes, kuru gadījumā detaļa jāizņem no lietošanas. Jābūt zināmam arī cilvēkam vai organizācijai, kas uzņemas atbildību par nākamo pārbaudi.
Atkārtojamība ir īpaši svarīga. Ja detaļa pazūd vai saplīst, digitāls fails teorētiski ļauj izveidot kopiju. Tomēr failam jāsaglabā pareizā versija, jāizmanto tas pats apstiprinātais materiāls un pēc drukas jāveic noteiktā pārbaude. “Tā izskatās tāpat” nav pietiekams kvalitātes kritērijs.
Jāplāno arī remonts. Dažreiz vājā vieta ir nevis drukātā detaļa, bet skrūve, siksna, līme vai savienojums ar citu izstrādājumu. Lietotājam jāzina, ko drīkst nomainīt pašam un kad vajadzīga speciālista palīdzība.
Palīglīdzeklis neatrisina nepieejamu sporta vietu
Individuāls risinājums var palīdzēt turēt raketi vai vadīt ierīci, taču tas nepadara pieejamas kāpnes, šauru ģērbtuvi vai tribīni bez piemērotas vietas. AccessibleEU pasākumā personalizēti produkti aplūkoti kopā ar stadionu un sporta infrastruktūras pieejamību — tieši tā arī jāplāno vietējais projekts.
Pirms treniņa vai pasākuma jāpārbauda viss lietotāja ceļš: sabiedriskais transports un autostāvvieta, ieeja, durvis, lifti, marķējums, ģērbtuves, dušas, sanitārās telpas, nokļūšana laukumā, skatītāju vietas un evakuācija. Digitālajiem reģistrācijas materiāliem jābūt piekļūstamiem, bet personālam — gatavam sniegt saprotamu palīdzību.
Arī drošības instrukcija jāveido tā, lai to var uztvert cilvēki ar dažādām vajadzībām. Tekstam var būt nepieciešama vienkārša valoda, labs kontrasts, ekrānlasītājam piemērots formāts, subtitri vai zīmju valodas tulkojums.
Kā Latvijā sākt nelielu koprades pilotu
Sporta klubs, pašvaldība, rehabilitācijas centrs vai izglītības iestāde var sākt ar vienu skaidri definētu vajadzību un nelielu komandu. Vispirms jāapraksta darbība un jānovērtē risks. Tad kopā ar lietotāju izveido vairākus zemā riska prototipus, tos pārbauda kontrolētā vidē un fiksē rezultātus. Tikai pēc veiksmīgas pārbaudes var lemt par plašāku lietošanu.
PVO informācija par palīgtehnoloģijām atgādina, ka produkts ir tikai daļa no sistēmas. Vajadzīgi sagatavoti speciālisti, piemērota izvēle, lietošanas apmācība un pēcpārdošanas atbalsts. PVO lēš, ka vismaz viens palīgtehnoloģijas produkts vajadzīgs vairāk nekā 2,5 miljardiem cilvēku, bet līdz 2050. gadam šis skaits var sasniegt 3,5 miljardus.
Tāpēc veiksmīga 3D drukas projekta rezultāts nav izdrukāto detaļu skaits. Jāmēra, vai cilvēks ar risinājumu var drošāk un patstāvīgāk piedalīties izvēlētajā aktivitātē, vai detaļu iespējams uzturēt darba kārtībā un vai pati sporta vide ir pieejama. Tehnoloģija kļūst vērtīga brīdī, kad tā iederas cilvēka dzīvē un darbojas arī pēc demonstrācijas beigām.
