Latvijā palielināts finansējums paaugstinātas funkcionalitātes tehnisko palīglīdzekļu pieejamībai. Investīcijas apjoms pieaudzis no 7,2 līdz 7,6 miljoniem eiro, un par papildu līdzekļiem paredzēts izsniegt vēl 132 palīglīdzekļus cilvēkiem ar funkcionēšanas traucējumiem. Finansējuma saņēmējs ir Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”.
Šīs izmaiņas var paplašināt iespēju saņemt cilvēka vajadzībām atbilstošāku risinājumu, taču tās nenozīmē automātiskas tiesības uz jebkuru izvēlētu ierīci. Svarīgs joprojām ir individuāls funkcionēšanas izvērtējums, pareizi sagatavoti dokumenti un konkrēta vajadzību aprakstīšana. Cilvēkam noderīgākais jautājums nav tikai “kādu ierīci es vēlos?”, bet “kādas ikdienas darbības man jāspēj veikt drošāk, patstāvīgāk un ar mazāku piepūli?”.
Ko maina papildu finansējums
Labklājības ministrijas informācijā norādīts, ka Atveseļošanas fonda investīcijai papildus novirzīti 374 tūkstoši eiro no ietaupījumiem, bet vēl 35 tūkstoši eiro no valsts budžeta paredzēti pievienotās vērtības nodokļa izmaksām. Rezultātā investīcijas mērķrādītājs palielināts no 7,2 līdz 7,6 miljoniem eiro.
Par šo finansējumu plānots izsniegt vēl 132 paaugstinātas funkcionalitātes tehniskos palīglīdzekļus. Šajā jēdzienā būtiska ir nevis ierīces cena vai tehnoloģiskais iespaids, bet papildu funkcijas, kas konkrētam cilvēkam palīdz kompensēt funkcionēšanas ierobežojumu. Tas var būt precīzāk pielāgojams pārvietošanās, pozicionēšanas vai cits risinājums, kura izvēlei vajadzīga profesionāla novērtēšana.
Papildu vienību skaits ir nozīmīgs, tomēr tas ir kopējais plāns, nevis garantija, ka katrs pieteikuma iesniedzējs uzreiz saņems konkrētu modeli. Pieejamību ietekmē individuālā atbilstība, spēkā esošais valsts finansēto palīglīdzekļu saraksts, dokumenti, rinda, iepirkums un ierīces pielāgošanas iespējas.
Ierīces nosaukums vēl neapraksta cilvēka vajadzību
Diviem cilvēkiem, kuriem vajadzīgs riteņkrēsls, piemērotā konfigurācija var būt pilnīgi atšķirīga. Vienam svarīgākais būs sēdēšanas pozas atbalsts un spiediena mazināšana, citam — iespēja patstāvīgi pārvietoties ārā vai iekļūt mājoklī. Atšķirties var vadības veids, sēdekļa izmēri, muguras balsts, riteņi, noliekšanas funkcijas un savietojamība ar transportu.
Līdzīgi ir ar citiem palīglīdzekļiem. Formāls ierīces nosaukums nepasaka, kādā vidē tā tiks lietota, cik bieži tas notiks un vai cilvēks spēs ierīci droši vadīt. Tāpēc funkcionēšanas izvērtējumā jārunā par darbībām un vidi: pārsēšanos, pārvietošanos mājās un ārpus tām, pašaprūpi, mācībām, darbu, komunikāciju un līdzdalību sabiedrībā.
Kā sagatavoties izvērtēšanai
Pirms sarunas ar ārstniecības vai rehabilitācijas speciālistu ieteicams dažas dienas pierakstīt situācijas, kurās rodas vislielākās grūtības. Noder konkrēti piemēri: cik tālu cilvēks var pārvietoties, kur nepieciešama citas personas palīdzība, kas rada sāpes vai nogurumu, vai mājās ir sliekšņi un šauras durvis, kāds transports tiek izmantots un kur ierīce tiks glabāta.
Vērtīgi sagatavot arī informāciju par jau lietotajiem palīglīdzekļiem:
- kas pašreizējā risinājumā darbojas labi;
- kas vairs neatbilst cilvēka ķermenim vai ikdienai;
- vai ir bijuši bojājumi, kritieni, ādas bojājumi vai citas drošības problēmas;
- vai vajadzīga citas personas palīdzība ierīces lietošanā;
- kādi dzīves apstākļi tuvākajā laikā mainīsies.
Speciālistam jāspēj sasaistīt cilvēka mērķi ar vajadzīgo funkcionalitāti. Tāpēc sarunā ir vērts precizēt izmēru, regulēšanas iespējas, vadību, drošības elementus un apmācību. Ja palīglīdzeklis jālieto vairākās vidēs, pārbaudē jāņem vērā mājoklis, skola vai darbavieta, sabiedriskais transports un automašīna.
Ko noskaidrot Tehnisko palīglīdzekļu centrā
NRC “Vaivari” ir finansējuma saņēmējs tehnisko palīglīdzekļu pieejamības uzlabošanai, bet cilvēkam aktuālā kārtība jāpārbauda Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centrā. Investīcijas apraksts rāda tās kopējo mērķi, savukārt individuālajā situācijā vajadzīga precīza informācija par konkrēto palīglīdzekļu grupu.
Sazinoties ar centru, noder uzdot šādus jautājumus:
- vai vajadzīgais risinājums ir aktuālajā valsts finansēto palīglīdzekļu sarakstā;
- kādi medicīniskie un citi dokumenti nepieciešami;
- vai paredzēts funkcionēšanas izvērtējums, piemērīšana vai izmēģinājums;
- kāda ir rindas un informēšanas kārtība;
- vai ir līdzmaksājums un kādos gadījumos iespējami atvieglojumi;
- kas nodrošina pielāgošanu, lietošanas apmācību, apkopi un remontu.
Šos jautājumus vēlams uzdot pirms konkrēta modeļa pirkšanas par saviem līdzekļiem. Valsts finansējuma nosacījumi un iepirkumu kārtība var atšķirties no privāta pirkuma, un iepriekš veikts pirkums pats par sevi nenozīmē izdevumu atlīdzināšanu.
Piemērīšana un apmācība ir daļa no rezultāta
Palīglīdzekļa izsniegšana nav procesa beigas. Ierīcei jābūt noregulētai cilvēkam, un lietotājam vai atbalsta personai jāzina, kā to droši izmantot. Piemēram, nepareizi noregulēta sēdvieta var mazināt stabilitāti, radīt spiedienu vai apgrūtināt pārsēšanos. Savukārt tehniski piemērots pacēlājs nedos gaidīto drošību, ja aprūpētājs nav apguvis tā lietošanu.
Saņemšanas brīdī jālūdz praktiski parādīt regulēšanu, uzlādi, salocīšanu, drošības pārbaudes un rīcību bojājuma gadījumā. Jānoskaidro, kam ziņot, ja ierīce vairs neatbilst vajadzībām vai cilvēka funkcionēšana mainās. Rakstiska informācija par apkopi un kontaktpersonām palīdz izvairīties no situācijas, kad svarīgs palīglīdzeklis ilgstoši paliek nelietojams.
Ja piedāvātais risinājums neatbilst ikdienai
Izvērtēšanas laikā cilvēkam ir svarīgi skaidri pateikt, ja piedāvātā funkcionalitāte neatrisina galveno ikdienas problēmu. Noder nevis vispārīgs iebildums, bet konkrēts piemērs: ierīce neietilpst liftā, vadības elements nav sasniedzams, sēdpozīcija neļauj strādāt pie galda vai risinājumu nav iespējams droši pārvadāt automašīnā.
Pirms pieņemšanas jāizmēģina būtiskākās darbības, ja šāda iespēja ir pieejama. Pārvietošanās palīglīdzeklim tas var nozīmēt manevru šaurā telpā, pārsēšanos, bremžu lietošanu un vadības pārbaudi. Pozicionēšanas risinājumam jāvērtē stabilitāte, komforts un iespēja mainīt pozu. Aprūpes ierīcei jāpārbauda, vai to var droši lietot gan pats cilvēks, gan atbalsta persona.
Ja vajadzības laika gaitā mainās, nevajadzētu gaidīt līdz ierīce kļūst pilnīgi nelietojama. Savlaicīga saziņa ar speciālistu un VTPC dod iespēju noskaidrot, vai vajadzīga regulēšana, remonts, atkārtots izvērtējums vai cits risinājums. Dokumentējot problēmu ar īsu aprakstu un konkrētiem piemēriem, saruna kļūst mērķtiecīgāka.
Ko finansējuma palielinājums nozīmē praksē
Labklājības ministrijas augusta darba kopsavilkumā tehnisko palīglīdzekļu klāsta paplašināšana izcelta kā viena no aktualitātēm cilvēkiem ar funkcionēšanas traucējumiem. Papildu finansējums palielina sistēmas iespējas, taču labu rezultātu nosaka arī tas, cik precīzi cilvēka vajadzība tiek izvērtēta un cik piemērots ir saņemtais risinājums.
Tādēļ pirmais praktiskais solis ir formulēt ikdienas mērķi un kopā ar speciālistu noteikt nepieciešamo funkcionalitāti. Otrais — pārbaudīt aktuālo kārtību VTPC. Trešais — saņemot ierīci, pārliecināties par tās pielāgošanu un lietošanas apmācību. Tieši šī secība palīdz pārvērst papildu finansējumu reālā patstāvībā, drošībā un līdzdalībā.
