Rīgas transporta kompensācijas noteikumi

Rīgas dome 2007. gada 3. jūlijā pieņēma saistošos noteikumus Nr. 83 par transporta pakalpojumu samaksu cilvēkiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās un kuri nevar izmantot sabiedrisko transportu. Portāla ziņa par tiem publicēta 7. augustā — tajā pašā dienā, kad noteikumi izsludināti “Latvijas Vēstnesī”. Spēkā tie stājās nākamajā dienā, 8. augustā.

Kam bija paredzēts atbalsts

Sākotnējā redakcija paredzēja atbalstu cilvēkam, kura pamatdzīvesvieta reģistrēta Rīgā un kurš neatrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā. Ienākumus un materiālo stāvokli šā atbalsta piešķiršanā nevērtēja. Noteikumu centrā bija pārvietošanās grūtības un nespēja izmantot sabiedrisko transportu, nevis tikai vispārīgs ienākumu kritērijs.

2007. gada redakcijā speciālā mikroautobusa pakalpojuma samaksai bija paredzēti 270 lati gadā, taksometram — 200 lati gadā, bet degvielai personīgajam transportam — 180 lati gadā. Tie ir vēsturiskie apmēri latos. Tos nedrīkst lasīt kā pašreizējās kompensācijas summas vai vienkārši pārsaukt par eiro.

Hemodialīzes apmeklējumiem bija paredzēts atsevišķs pakalpojums līdz piecdesmit latiem mēnesī. Noteikumi aptvēra arī vienreizējus pārvadājumus pamatotos gadījumos. Cilvēkiem, kuri mācījās vai strādāja algotu darbu, bija paredzētas papildu samaksas iespējas ar noteikumos prasītajiem apliecinājumiem.

Pieprasīšana un lēmums

Pakalpojums bija jāpieprasa sociālajā dienestā ar rakstisku iesniegumu. Atkarībā no atbalsta veida bija nepieciešama ekspertīzes komisijas izziņa vai ārsta dokuments par nespēju pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Papildu samaksai par mācībām, darbu vai rehabilitācijas apmeklējumiem bija savi apliecinošie dokumenti.

Sociālajam dienestam lēmums bija jāpieņem desmit darba dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas. Triju darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas persona bija rakstiski jāinformē. Atteikuma gadījumā bija jānorāda tā pamatojums un pārsūdzēšanas kārtība. Tātad noteikumi regulēja ne tikai summas, bet arī to, kā cilvēks saņem skaidru atbildi uz savu pieprasījumu.

Kāpēc svarīga ir pareizā redakcija

Sākotnējā raksta pielikums vairs nebija atrodams, taču noteikumu 2007. gada redakcija saglabāta oficiālajā tiesību aktu vietnē. Tā ļauj atjaunot publikācijas saturisko pamatu un pārbaudīt tieši to kārtību, par kuru toreiz informēti lasītāji.

Vēlāk noteikumi vairākkārt grozīti, un tie zaudēja spēku 2018. gada 21. februārī. Tāpēc šis raksts ir vēsturisks skaidrojums. Pievienotā saite ved uz sākotnējo redakciju ar tās datumu, ļaujot nošķirt 2007. gada nosacījumus no turpmākajām izmaiņām un saglabāt precīzu izpratni par toreiz pieņemto pašvaldības atbalstu.

Materiāli un avoti

Comments

Anda (not verified)     Tue, 08/07/2007 - 10:35
Vai šitie ir jau stājušies spēkā, ti, ir publicēti Vēstnesī? [Beidzot nākuši pie prāta... ka var izvēlēties katrs pats, ar ko braukt... ne 10 gadi nepagāja...]

Anda (not verified)     Fri, 11/30/2007 - 21:26
Tātad kā man gāja ar šiem noteikumiem. Mani uzstādījumi: 1.Es negribu braukt ar fiksētu takšu firmu (ir slikta pieredze diemžēl), turklāt gribu braukt par skaidru naudu (arī ir zināma pieredze :) ) 2.Es strādāju ar oficiālu darba līgumu, tātad man pienākas papildus Ls 15 mēnesī. SocDienestam uzrakstīju iesniegumu ar visiem saistošo noteikumu punktiem, un aizsūtīju māmiņu to pasākumu nokārtot (jo SocDienests 3.stāvā, lifta nav) SocDienests mani atšuva - jo 1) neesot norādīts, ka es gribot atteikties no Rīga Taxi, 2) neesot atdota RīgaTaxi karte, 3) neesot norādīts, kuru tad konkrēti takšu firmu es izmantošot, 4)darba līgums esot ne vien jāuzrāda, bet arī kopija jāiesniedz. Pajautāju savai draudzenei juristei, ko viņa par šo domā, un tapa vēstule, ko šoreiz sūtīju pa pastu, lai otrreizēja atšuvuma gadījumā būtu rakstisks pierādījums, ar ko pārsūdzēt. Pamatojoties uz attiecīgo noteikumu 12.un 13.pantu, citēju "·Paziņoju, ka es izvēlos citus pakalpojuma sniedzējus; ·Tā kā saistošie noteikumi to neprasa, konkrētos pakalpojuma sniedzējus nenorādu; ·Lūdzu ieskaitīt piešķirtos līdzekļus manā kontā a/s “...banka”; konta numurs LV......" Karti pievienoju. Par šo daļu SocDienests vairs nestrīdējās :) Darba līgumu gan prasīja kopēt, pamatojoties uz Likumu par socPalīdzību (ja nemaldos). Tur ir norma, ka palīdzības pieprasītājam ir jāiesniedz visi pierādījumi un nepieciešamie dokumenti. Tomēr šī norma nenozīmē, ka SocDienests var prasīt no manis izziņu, ka es neesmu kamielis, vai kaut ko tādu. Var prasīt tikai tādus dokumentus, ko skaidri nosauc kāds normatīvais akts (tipa, MK vai pašvaldības noteikumi, vai likums), turklāt tikai tad, ja SocDienests tos nevar iegūt pats. Aber pašiem viņiem ir jāsagādā jebkuri dokumenti, ko izsniedz valsts vai pašvaldības iestādes. Tātad - kolēģi: NEKAD nekādas VID izziņas utml viņiem nenest! Jo to mums atļauj administratīvā procesa likums. Apbruņojusies ar šo, plus Darba likuma 83.pantu, kas neļauj darba ņēmējam izpaust darba devēja konfidenciālu informāciju, darba līguma kopiju nedevu, apskatīt gan ļāvu (jo līgums ir jāuzrāda. Nevis jāiesniedz kopija). Galu galā - ja SocDienestam ir jāpārliecinās, ka es strādāju algotu darbu, viņiem būtu jāinteresējas VIDā, vai par mani kāds nodokļus arī maksā. Jo darba līgums man ir un būs mūžīgi - nemainīgā izskatā, arī tad, kad es no konkrētā darba jau būšu prom. Tā ka darba līgums no SocDienesta viedokļa nav pierādījums nekam. Tā man gāja ar šiem noteikumiem. Par likumpārkāpēju nekļuvu (=darba devēja noslēpumus neizpaudu), bet kas man pienācās , to dabūju. Ja kādam no jums gadās līdzīga bēda, varu palīdzēt ar attiecīgajiem likumu pantiem :) SocDienestos galu galā likumus lasīt neprot. Bet mums nav jālēkā pēc katras blondīnes stabules.