Roma (papildināts)

Ja es būtu zinājusi, ka airBaltic no aprīļa palaidīs tiešos reisus no Rīgas uz Romu, droši vien nebūtu tagad, janvārī, uz turieni kūlusies. Caur Prāgu. Ar čehiem... Tagad atbraucu mājās un ieraudzīju e-pastkastē jaunumus.. Nu bāc...

Bet labs darbiņš, kas padarīts!

Romu redzēt un mirt – oi, nē, redzēt un braukt vēl! Ja kāds vēlas manu kompāniju, dodiet ziņu, es jebkurā laikā uz jebkuru laiku!

(āķis lūpā ko, ne? ;))

Transports no lidostas FCO

Čehi ielido Fiumicino / Leonardo da Vinci (FCO), airBaltic arī. Ryanair un citi lētie ielido Ciampino, bet tos mums vairs nevajag. Kaut gan, tajā rajonā ir lētas viesnīcas.

No Fiumicino (Leonardo da Vinci) lidostas ir vairāki vilcieni uz Romu. Man derēja uz Termini – Leonardo Express. Ir arī uz Tiburtina (smuks, ar pavisam zemu grīdu). Manējs maksā 11 EUR, iet ik pa pusstundai, ceļā arī apm.pusstunda. Expresis, tātad tikai 2 galapunkti. Lidostas galā iekšā tikt var diezgan viegli, stacijā – grūtāk: tur sanāk kādus 30 cm augsts slieksnis. Invalīdiem ir pirmais vagons (no lidostas – tālākais). Burvīgi itāļi Trenitalia formās palīdz iekāpties un izkāpties. Vagonā ir ērti.

Vēl no lidostas uz Romu iet metro un autobusi. Par metro neko nezinu teikt, ne redzēju, ne dzirdēju. Pilsētas autobusi izskatījās visi ar zemajām grīdām. Iespējams, ka no lidostas iet lielie augstie busi. Ja tā, tad iespējams arī, ka vismaz kāds no tiem ir pieejams tāpat kā Malpensā. Tomēr – nezinu, nepārbaudīju.

Lidostā tevi, cilvēku, apsēž vesels bars ar aizvest piedāvātājiem. Tāpēc ir jāzin cenas. Mums uzbāzās mikriņa vadītājs- par 20 EUR gabalā aizvedīšot mūs līdz pat viesnīcas durvīm. Mēs ar māti vienojāmies, ka par 9 EUR gabalā (= starpība starp vilciena cenu un šo piedāvājumu) to vienu km no stacijas līdz viesnīcai noripināsimies. Nu jā, ja man maksātu kāds 9 EUR par 1 km, tad es ar to vien nodarbotos, kā ripinātos Nē, nē, komforts ir svarīgs, bet cena tomēr arī ...

Pilsētas apskate

Romu apskatīt ir relatīvi viegli, ja runājam par “obligāto tūrista minimumu”: ir vesels bars ar spec.autobusiem, kas izvadā vai nu pa galvenajiem dostoprimiem, vai baznīcām (Christian Rome), vai senvietām (archaelogic tour)... Baznīcas mani neinteresē, katakombas arī ne (pieļauju, ka tur ar ratiem arī nebūtu sevišķi viegli), tā ka biju pilnībā apmierināta ar pilsētu “parasto”. Mēs braucām ar “green line” busu, bet to pašu maršrutu piedāvā arī “110” un gan jau ka vēl kādi. Mūsējais maksā 15 EUR uz 24 h (tātad, ja sāc pēcpusdienā, nākamajā vari no rīta braukt atkal), visi šie autobusi ir “hop on, hop off”, ti., nopēc biļeti un kāp iekšā, kur un kad gribi, ārā kur un kad gribi. Pieturas ir pie galvenajiem dostoprimiem, skaitā ap 10-15. Zaļā līnija kursē reizi stundā (sal.”110” ik pa 15 min), toties nebij rindā jāstāv, lai tiktu iekšā galapunktā (mēs tur netālu dzīvojām).

Bet var arī iet kājām. Ja ir kāds, kas pastumj, tad pilsētas centru ar visām svarīgākajām vietām var apstaigāt 1-2 dienās nesaspringstot. Ieskaitot Vatikānu, kur – atvainojos – nebija, ko redzēt.

Leģendārs ir itāļu šoferu braukšanas stils. Jāteic, ka es jutos no tā patiesi iespaidota vasarā, kad itāļu čibriki mūs, meitenes, veda uz Dolomītiem. Nu tur, kalnos, pa serpentīnu, līkumos nebremzējot... nu jā, es noliedzu sev uz ceļu skatīties un noliedzu par to vispār domāt :) Un tā viņi tur visi brauc... No otras puses, kad stāv sastrēgumos, tad stāv visi godīgi, un neviens nevienam īpaši priekšā nebāžas. Tas acīmredzot novērš haosu satiksmē. Kas attiecas uz Romu, tad luksoforu signālus šoferi ievēro (gājēji gan nevisai – ja mašīnu nav, tad tik kniebj pāri pie sarkanā). Tā ka, ja šiem ir sarkans, tad tu vari paļauties, ka šie nebrauks. Savukārt, ja luksoforu nav, tad gan ir mazliet burzma, kur pirmais brauc (vai iet) tas, kuram vairāk drosmes :) Biju mazliet pārsteigta par savu māmiņu, kura, būdama samērā bailīgs cilvēks, šo principu apguva neticami ātri, un jau otrajā dienā Romā mēs visur gājām droši un pārliecinoši. Un nebija ar to nekādu problēmu – piebremzēja, pagaidīja, palaida... Nepīpināja un nelamājās. Nu ja, mēs jau arī tāpat :) - piebremzējām, pagaidījām, palaidām... Tā tur pie viņiem, itāļiem, lietas notiek. Man patīk.

Pilsēta janvārī, protams, izskatās eksotiska ar visām savām dateļpalmām un mandarīnu kokiem (šie, maitas oranžie, karājas un ķircina cilvēkus kas no ziemeļiem...). Plus, daudzpadsmit grādu siltuma, kas ļauj brokastis ēst viesnīcas pagalmā. Pagalmā, kur saule dzīvojas pa namu jumtiem, bet pats pasākums ir ēnā... OK, karsti nebij, bet – aļļo! – janvārī!!!

Diemžēl pat nesezonā, par kādu janvāris ir uzskatāms bez mazākajām šaubām, pilsēta ir pilna ar melnajiem lopiem, kas dienas laikā koncentrējas ap visiem dostoprimiem. Ņemiet līdzi šaujamos un galiniet viņus nost! (seko rupjie vārdi) Tu, cilvēks, aizbrauc baudīt pilsētu, sajūsmā meditē pie Trevi strūklakas, a tev ik pa 30 sekundēm kāds pirla piepi6as un iebāž degunā kaut kādu savu sūdu. (seko rujie vārdi). Un tas tā notiek arī pie Spāņu kāpnēm, pie Kolizeja viņiem vispār cauri izspraukties nevar, uz tilta pie Adriana mauzoleja šie (rupjie vārdi) ar saviem “luisvuitona” un “fendy” sūdiem aizņem visu trotuāru, kas ir relatīvi gluds, bet man jākratās pa bruģi, skatoties vislaik zem riteņiem, jo tie sprūst akmeņu spraugās nežēlīgi. Es ienīstu tos melnos lopus Itālijā! Viņiem tur nav vietas... Viņus tur vajadzētu izšaut... Ja nemāk kārtīgu darbu darīt, tad lai apsprāgst tais savās āfrikās vai no kurienes nu tur viņi ir izlīduši...

Policija jau iespēju robežās viņus iztrenkā, bet sabiedrības padibenes jau ir kā tarakāni – pasprūk uz visām pusēm, i pēc brītiņa ir atpakaļ. Tāpat kā Rīgas ubagi un tamlīdzīgi atkritumi. Ar Combat varētu viņus mēģināt ņemt... Ar metilspirtu...

Lai vai kā, ar to arī jārēķinās. Naudu un dokumentus glabāt cieši pie sirds, un kabatā rotaļu pistoli, kas ar pistonām darbojas: šitādam mērglim iebliezt purnā, mož uz 2 minūtēm paģībs. Karoč, šitie mēsli Dženovā un Florencē bija nepatīkami, bet Romā – neciešami.

Citādi jau ir forši – itāļi ir jauka tauta, komunikabla, smaidīga, ar pašcieņu...

Viesnīcas – tās, kas pieejamas, protams, dārgākas. Nē, otrādi – pieejamas ir dārgākās viesnīcas. Sezonā tām cena ir labāk-neteikšu-cik, nesezonā dabūju labu viesnīcu labā vietā par 73 EUR par nakti par DBL. Hotel Medici saucās, rezervēju, kā parasti, caur www.booking.com, der tiem, kam rati ir max 62 cm platumā (lifta durvis tādas, saproties...). Vannas istaba ir ekselenta, labāku neesmu redzējusi. Kas patīkami.

Kas Romā jāredz?

Kolizejs (Flāvija amfiteātris), Panteons (templis visiem Olimpa dieviem; satriecošs interjers), Trevi strūklaka, Spāņu kāpnes, Venēcijas laukums un pils, forumu un vispār vecās pilsētas paliekas. Circo Massimo (=lielais aplis – antīkais hipodroms, visu laiku lielākā celtne izklaides vajadzībām- 300 000 skatītājiem). Baznīcas. Popoli (=tautas) laukums. Kvirināla laukums (pie Prezidenta pils). Adriāna mauzolejs, ko čaklie katoļi iekāroja Vatikāna aizsardzībai, nu i pārsauca par St.Angelo cietoksni...

Katakombas?

Vatikāns?

Muzeji?

Dārzi un parki?

Vot aizbraukšu otrreiz, i zināšu vairāk. Tad arī vairāk pastāstīšu. Ja kāds nepasteigsies ;)

Vispār Romā ik pa 25 soļiem aizraujas elpa – ja Dženovā un Florencē ik pa brīdim vai visu laiku :) pārsteidz kādi izsmalcināti ēku rotājumi vai kādas citas cakas, tad Roma atļaujas plašumu, apjomu, mērogu, diženumu... Nu loģiski – viduslaikos, kad tās tirgoņu pilsētas uzplauka (Dženova, Florence, Venēcija arī tai skaitā), tad pasaules varenajiem bija modē ar mākslas darbiem savos īpašumos plātīties. Šim nolūkam viņi izsauca labākos māksliniekus uz saviem galmiem, kur šie tad dzīvoja gadiem un zīmēja bildes vai lipināja skulptūras. Romas imperatori 1500 gadus agrāk ar tādu sīknaudu nekrāmējās – uzcēla katrs sev jaunu forumu, katrs pats sev mauzoleju, katrs pats sev triumfa arku (par nopelniem, iepriekšējo imperatoru - to nelieti apspiedēju – kaujā nobeidzot)... Viens otrs pamanījās uzsliet Kolizeju, kāds cits – lielo hipodromu, vēl kāds – milzonīgo teātri... Tā viņi tur dzīvoja. Vareni dzīvoja, ja jau līdz mūsu dienām tā godība ir saglabājusies. Skaisti? Nav tas vārds... Tas nav aprakstāms, un nav aptverams. Vienreiz mūžā tas ir jāpiedzīvo. Tas vienkārši IR JĀPIEDZĪVO.

Plus, vēl Romā ir desmitiem, ja ne simtiem dažādu katoļu baznīcu. Daudzas no tām arī ratiņniekiem no iekšpuses apskatāmas. Liela daļa (varbūt – lielākā) ir apbrīnojami skaistas. Tajās patiesi redzams, ka cilvēki taisījuši Dievam par godu – taisījuši tik skaisti, cik nu mācējuši. Godīgi sakot, viņiem ir sanācis ievērojami labāk, nekā tiem, kas viskaut ko arhitektējuši un taisījuši pēdējos 100 gados ;)

Vēl viena piezīme par slavenajiem Vatikāna muzejiem. Es noteikti nebiju visos :D, bet neesot jau jāizdzer jūŗa, lai uzzinātu, ka tās ūdens sāļš... Un tātad: Florences bagātīgajās galerijās Uffizi un Pitti bija gan daudz gleznu, gan arī skulptūru. Skulpturēti, protams, galvenokārt vīrieši. Un galvenokārt kaili. Un ar visu to bagātību, cik nu kuram ir, kādu nu Dievs vīrieti radījis. Skaisti. Toties Vatikānā Dieva darbs atzīts par ļaužu acīm nevēlamu (vai varbūt ir kāds cits iemesls?), un visām citādi kailo vīriešu skulptūrām tai intīmajai vietai priekšā akurāti aizlipinātas tādas kā vīnogu lapas... Nu, ko lai saka – tas varbūt, lai svētos tēvus nekārdina? ... Man domāt – nožēlojami. Lai vai kāds iemesls.
Plus, lielas žēlabas arī par tiem vīrišķiem, kas Vatikānā sastopami biezā slānī, bet acīmredzot – zaudēta genofonda statusā :( Jauni, skaisti, uzvalkoti (kā jau vairums itāļu vīriešu, ak, cik debešķīgi!), izglītoti un laipni – bet... Nu neko darīt, kādi 30 miljoni citu taču vēl ir dabūjami :)

Nauda

Par lidošanu Ls 145 katrai (tagad var dabūt airBaltic par Ls 60-65 uz “deguna”); viesnīca Ls 25 par nakti no “deguna” (3*, laba kvalitāte, brokastis cenā); transports no /uz lidostu Ls 15 katrai; ekskursija (24 h, “hop on, hop off” autobuss) Ls 10 katrai. Pica maksā ap Ls 5, saldējums arī. Kafija Ls 2,5. Vīns - kā kurš

Ņemot vērā airBaltic lidojumu laikus, absolūtais minimums sanāk, ja izbrauc svētdienas rītā un atgriežas naktī uz otrdienu: tad ir 2 dienas/1 nakts Romā (varētu būt OK pirmajai reizei). Nesezonā kopējie (pus)obligātie izdevumi sanāktu ap Ls 115-120 plus našķi. Sezonā būs visi Ls 125-130-150 (ja lētāka viesnīca, tad klāt nāk transporta cena līdz Romas centram)

Bildes
Anda Ģipsle
2007.g. februārī