E-grāmata nav automātiski pieejama tikai tāpēc, ka tekstu ekrānā var palielināt. Neredzīgam lasītājam svarīga ir darbība ar ekrānlasītāju, cilvēkam ar disleksiju — teksta pielāgošana un teksta-runas funkcija, bet ikvienam — loģiska nodaļu struktūra, paredzama navigācija un pareiza lasīšanas secība.
30. septembrī AccessibleEU rīko bezmaksas hibrīdsemināru par pieejamu grāmatu ekosistēmu un izdevēju lomu Eiropas Piekļūstamības akta ieviešanā. Pasākuma informācija norāda, ka seminārs notiks no pulksten 9.00 līdz 13.30 pēc Centrāleiropas vasaras laika un reģistrācija ir bez maksas. Latvijas izdevējiem, bibliotēkām un e-grāmatu platformām tas ir labs brīdis izvēlēties vienu EPUB failu un praktiski pārbaudīt, kā to uztver dažādi lasītāji.
Ko prasa Eiropas piekļūstamības regulējums
Direktīva par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām aptver e-grāmatas un to lasīšanai paredzēto programmatūru. Prasības attiecas uz pakalpojumiem pēc 2025. gada 28. jūnija. To mērķis ir panākt, lai informācija būtu uztverama, darbināma, saprotama un robusta, kā arī saderīga ar palīgtehnoloģijām.
Eiropas Komisijas skaidrojums kā būtisku piemēru min e-lasītāju teksta-runas iespēju. Tomēr pieejamība nav viena funkcija. Ja EPUB nodaļām nav virsrakstu struktūras, attēliem nav alternatīvu aprakstu vai lasīšanas secība ir sajaukta, pat labs ekrānlasītājs nevarēs saturu padarīt pilnvērtīgi saprotamu.
Juridiskās prasības ir sākuma punkts, bet lasītāja pieredze rodas visā ķēdē. Autoram un redaktoram jāsagatavo skaidra struktūra, dizaineram un maketētājam tā pareizi jāiezīmē, izdevējam jāveic kvalitātes pārbaude, platformai jāsaglabā piekļūstamības dati, bet bibliotēkai vai tirgotājam tie jāparāda lasītājam.
Pirmais pārbaudījums: struktūra
Vizuāli lielāks un treknāks teksts vēl nav tehnisks virsraksts. EPUB failā nodaļu un apakšnodaļu līmeņiem jābūt semantiski iezīmētiem. Tas ļauj ekrānlasītāja lietotājam pārvietoties pa virsrakstiem tāpat, kā redzīgs lasītājs pāršķirsta grāmatu un ar skatienu atrod nodaļu.
Pārbaudiet, vai grāmatas nosaukums nav kļūdaini izmantots kā katras lapas galvenais virsraksts un vai nodaļu līmeņi veido loģisku hierarhiju. Virsrakstiem nevajadzētu pārlēkt no pirmā uz ceturto līmeni tikai vizuāla izmēra dēļ.
Arī satura rādītājam jābūt darbināmam. Katram ierakstam jāved uz pareizo nodaļu, un atgriešanās uz satura rādītāju nedrīkst prasīt desmitiem nejaušu žestu.
Otrais pārbaudījums: lasīšanas secība
Ekrānā elementi var izskatīties pareizā vietā, bet faila iekšējā secība var būt cita. Tad ekrānlasītājs vispirms nolasa parakstu, pēc tam nākamās nodaļas fragmentu un tikai beigās attēlu vai tekstu, uz kuru paraksts attiecas.
Vienkāršākais tests ir ieslēgt ekrānlasītāju un noklausīties vismaz vienu pilnu nodaļu, neizmantojot vizuālu kontroli. Jāpārbauda virsraksti, pamatteksts, izcēlumi, piezīmes, tabulas, attēli un nodaļas beigas. Ja secība nav saprotama tikai pēc skaņas, faila struktūra jālabo.
Īpaša uzmanība vajadzīga zemsvītras piezīmēm. Lasītājam jāspēj atvērt piezīmi un atgriezties tajā pašā vietā pamattekstā. Pretējā gadījumā akadēmisks vai informatīvs izdevums var kļūt praktiski nelietojams.
Trešais pārbaudījums: attēlu alternatīvie teksti
Alternatīvais teksts īsi nodod attēla būtisko nozīmi cilvēkam, kurš to neredz. Tam nav jāatkārto paraksts vai jāsākas ar vārdiem “attēls ar”. Apraksts jāveido atbilstoši attēla funkcijai konkrētajā grāmatā.
Dekoratīvam ornamentam, kas neko nepievieno saturam, ekrānlasītājam parasti jābūt izlaižamam. Savukārt diagrammai, kartējumam vai sižetiski nozīmīgai ilustrācijai vajag saturīgu alternatīvu. Sarežģītam attēlam var būt vajadzīgs īss alternatīvais teksts un atsevišķs izvērsts skaidrojums pamattekstā.
Labs pārbaudes jautājums ir: ko lasītājs zaudēs, ja attēls netiks aprakstīts? Ja atbilde ir “būtisku faktu, darbību vai noskaņu”, apraksts jāuzlabo.
Ceturtais pārbaudījums: pielāgojama lasīšana
Lasītājam jāspēj palielināt tekstu, mainīt rindstarpu un izmantot sev piemērotu kontrastu, nezaudējot saturu un navigāciju. Tekstam nevajadzētu būt ievietotam kā vienam lielam attēlam. Palielinot burtus, rindām jāpielāgojas ekrānam, nevis jāliek nepārtraukti ritināt horizontāli.
Izdevējam jāizmēģina fails vairākos ekrāna izmēros un vismaz vienā scenārijā ar ievērojami palielinātu tekstu. Jāpārbauda, vai dialogu, dzejas, tabulu vai izcēlumu formatējums joprojām ir saprotams.
Teksta-runas funkcijai jāspēj nolasīt pamattekstu loģiskā valodā. Latvijas izdevumos būtiska ir pareiza valodas norāde, jo tā ietekmē izrunu. Svešvalodu fragmentiem var būt vajadzīga atsevišķa valodas atzīme.
Piektais pārbaudījums: saderība un informācija katalogā
Viens EPUB fails var darboties atšķirīgi dažādās lietotnēs un ierīcēs. Tāpēc nepietiek ar pārbaudi izdevēja ierastajā programmā. Vērtīgi ir testēt vismaz ar vienu ekrānlasītāju un citā lasīšanas vidē, kā arī izmantot tehnisku EPUB validācijas rīku.
Pēc pārbaudes piekļūstamības īpašības jānorāda katalogā. Lasītājam pirms pirkuma vai aizņemšanās būtu jāzina, vai grāmatai ir navigējams satura rādītājs, attēlu alternatīvie teksti, teksta pielāgošana un teksta-runas atbalsts. Vispārīgs apgalvojums “digitāls formāts” šo informāciju neaizstāj.
Piecu punktu pārbaude vienam EPUB
Līdz 30. septembra semināram Latvijas izdevējs vai bibliotēka var izvēlēties vienu nesenu e-grāmatu un iziet šādu pārbaudi:
1. Izpētīt virsrakstu hierarhiju un navigējamo satura rādītāju. 2. Ar ekrānlasītāju noklausīties vienu pilnu nodaļu un pārbaudīt lasīšanas secību. 3. Izvērtēt katra nozīmīgā attēla alternatīvo tekstu. 4. Palielināt tekstu un mainīt lasīšanas iestatījumus, pārbaudot, vai saturs nepazūd. 5. Pierakstīt konstatētās piekļūstamības īpašības tādā formā, ko var publicēt katalogā.
Testā ir vērts iesaistīt cilvēkus, kuri ikdienā lieto ekrānlasītāju, teksta palielināšanu vai citus pielāgojumus. Automātiska validācija atrod tehniskas kļūdas, bet tā nepasaka, vai grāmatu ir ērti saprast un pārskatīt.
Pieejama e-grāmata nav īpaša versija “atsevišķai auditorijai”. Tā ir kvalitatīvi strukturēta digitāla grāmata, kas dod vairāk cilvēkiem iespēju lasīt sev piemērotā veidā. Ja piekļūstamība tiek iestrādāta izdošanas procesā, nevis labota pēc sūdzības, ieguvēji ir gan lasītāji, gan izdevējs.
Piekļūstamību iekļauj izdošanas darbplūsmā
Ja pārbaude sākas tikai pēc gatava EPUB saņemšanas, labošana var būt dārga un laikietilpīga. Efektīvāk ir sadalīt atbildību pa posmiem. Autoram un redaktoram jāveido saprotama satura struktūra un jānorāda nozīmīgo attēlu funkcija. Dizaineram jāizvairās no informācijas nodošanas tikai ar krāsu, novietojumu vai dekoratīvu burtveidolu.
Maketētājam semantiskā struktūra jāievieto pašā EPUB, nevis tikai jāatdarina vizuāli. Kvalitātes pārbaudītājam jāizmanto gan tehniska validācija, gan palīgtehnoloģija. Izdevējam jāpieņem gala lēmums tikai tad, kad atrastās kļūdas ir dokumentētas un novērstas vai skaidri pamatotas.
Noderīgs ir īss piekļūstamības kontrolsaraksts katram izdevumam. Tajā var norādīt pārbaudīto ierīci, lasīšanas lietotni, ekrānlasītāju, teksta palielināšanas scenāriju, atrastās problēmas un atbildīgo par labojumu. Šāds pieraksts palīdz neatkārtot vienas un tās pašas kļūdas nākamajā grāmatā.
Bibliotēkai un tirgotājam savukārt jāsaņem piekļūstamības metadati kopā ar grāmatas failu. Ja dati tiek prasīti tikai pēc lasītāja jautājuma, atbildi var nebūt iespējams ātri atrast. Vienoti un saprotami lauki katalogā ļauj salīdzināt izdevumus un samazina atgriešanas vai vilšanās risku.
Īpaša uzmanība vajadzīga ārpakalpojumiem. Ja EPUB sagatavo cits uzņēmums, līgumā vai darba uzdevumā jānorāda piekļūstamības prasības un pārbaudes rezultāts. Pretējā gadījumā izdevējs var saņemt tehniski atveramu, bet ar palīgtehnoloģijām grūti lietojamu failu.
30. septembra semināru var izmantot kā termiņu pirmajam iekšējam auditam. Ja komanda uz pasākumu ierodas ar konkrētu pārbaudītu EPUB, atrasto kļūdu sarakstu un jautājumiem, mācību ieguvums būs daudz praktiskāks nekā vispārīga iepazīšanās ar prasībām.
