Uz stokholmu ar Ryanair

Ar Ryanair - otro reizi. Pirmā bija uz Dublinu. Viss ceļojums noritēja tik gludi, ka faktiski nav, ko piezīmēt. Biļetes pirku, kā jau vairākkārt aprakstīts; ratus pieteicu, kā jau te iepriekš komentēju (Īrijas telefona numurs, sazvanīt grūti, dārgi maksā, jārunā ingliš). Fans gadījās, lidojumu pārapstiprinot, - tur no Ryanair mājaslapas jāieklik un jānorāda rezervācijas numurs - UN NUMURS TAI KREDĪTKARTEI, ar ko lidojums izpirkts... Man toreiz, kad pirku, nebija nevienas derīgas kartes (nu nobeidzās derīguma termiņš, ko padarīsi!), un es palūdzu brālim, lai "aizdod"man savus kartes numurus. Tagad - voila! - pārsteigums... Nu, ko, - zvanu brālim, prasu, kāds viņa kartei numurs. Godīgi pierakstu. Mēģinu. Nesanāk, nepareizs esot. Mēģinu otrreiz. Nepareizs. Zvanu brālim vēlreiz, prasu. OK, numus īstais. Rakstu iekšā. Nepareizs. Plus nobloķē man to pārrezervēšanas iespēju. Tipa, būšot atkal tam klientu servisam jāzvana. ... Skuju es viņiem zvanīšu! Darīt nav ko... Lidojumu laikus apskatījos, viss pa vecam. Nauda ir samaksāta, rezervācijas numurs ir, rati ir apstiprināti, - lai nu nemēģina mani čakarēt! Nemēģināja jau arī, viss bija pilnīgā kārtībā. Tik pēc tam, kad šitāds paziņojums bija parādījies, man brālis atcerējās, ka viņam taču arī kartei beidzās derīguma termiņš un ka viņš to nomainīja pret jaunu. Tikko ... Vēl viena lieta - kad zvana tam klientu apkalpošanas centram (vai kā tur viņu), ir jāzin, ar kādu karti lidojums izpirkts. Man, piem., vārdu neprasīja, tikai rezervācijas numuru - un "billing address"... t.i., adresi, uz kuru sūta rēķinus attiecīgajai kredītkartei... Nu, johaidī, ko VĒL izdomās paprasīt... Labi, ja sava karte, a ja nē? Tas nu tā, zināšanai.
Par ļaunu nenāk arī zināt, ko kur kad kam kabina klāt. Piem., es Stokholmā pati prasīju, vai ta ratiem to bagāžas lapiņu klāt nekabinās (jo parasti kabina). Meitēns saka, nē, nevajagot, bet OK, tūlīt pārbaudīšot. Vajadzēja gan, kā izrādījās. Lidojuma bildes Par Stokholmas lidostu, kuru Ryanair izmanto. Tā ir Skavsta, kādreizējais militārais lidlauks. Tagad tik jauki maziņš, ka lidmašīna atļaujas nosēsties, tad skrejceļa galā pagriezties par 180? un braukt mierīgā garā atpakaļ... Skavsta atrodas pāris km no Nīšēpingas (Nyköping), kas savukārt atrodas pa vidu starp Stokholmu un Linšēpingu - 100 km no vienas un no otras. No lidostas teorētiski par nelielām naudiņām (par cik - nepateikšu; tas jāskatās lidostas mājas lapā) ar lielajiem autobusiem var aizbraukt uz visādām pilsētām (Stokholmu, Linšēpingu, vēl visādām). Protams, autobusi NAV ratiņniekiem pielāgoti! Kā to risināt - varbūt laikus uz lidostu rakstīt @? Vai kādu sūkstību uz attiecīgo autobusu sabiedrību? Tipa, davai ka mūs te tagad nediskriminēt? Kaut gan zviedriem jau pie vienas mīkstas vietas, vai tu ko vari vai nē... Viņiem "ņe položeno", un tu vari iet ieskrieties... Ceļš starp Nīšēpingu un Linšēpingu Stokholma ir atsevišķs stāsts attiecībā uz to, ko tur redzēt, ko darīt. Linšēpingā ir jāredz aviācijas muzejs un motormuzejs. Pilsētu apskatīt arī nenāktu par ļaunu (sena tomēr! Universitātes pilsēta un Dienvidzviedrijas bīskapa rezidence ilgus laikus; Ziemeļzviedrijas bīskaps sēdēja Uppsalā). Par Linšēpingu (Linköping)
Tā ir man trīskārt nedraudzīga pilsēta:

1. Ratiņniekiem grūti apgūstama - kādi 50% veikalu utml., kam ieejas no ielas, ir ar vismaz vienu pakāpienu. Mans zviedru eksperts gan teica, ka Linšēpinga esot viena no Zviedrijas labākajām pilsētām šajā ziņā, bet tas liecinot vienīgi par to, cik štruntīgi ir CITĀS pilsētās. Starp citu, arī pilsētas smalkākās viesnīcas RadissonSAS vakariņotava (restorāns) ir vai nu 5-6 pakāpienus uz leju (pēc tam - uz augšu, loģiski), vai arī - ieeja no ielas (ar speciālu atslēgšanu). Vienvakar nevienam nebija laika un pietiekami vēlēšanās mums tās durvis atslēgt. Aiz škrobes aizgājām vakariņot uz blakus esošo krogu. Prasti, protams, bet ēst ta gribas. Arī tur, starp citu, bija viens pakāpiens pie ieejas... Visādas bildes no Linšēpingas
2. Automobilistiem nedraudzīga pilsēta - ļoti daudz vienvierziena ielu, visādu strupceļu un gājēju ielu. Ja nav labas kartes, var izrādīties neiespējami tikt līdz vajadzīgajai vietai. Prasu - kam tas ir izdevīgi? Izrādās - velosipēdistiem... Mums kā ratiņniekiem tas ir par apgrūtinājumu. Ko padarīsi - Viņu ir vairāk. Mēs, kā parasti, paliekam mazākumā.
3. Kā jau visā Zviedrijā, pīpēt drīkst praktiski tikai ārā. Tā tad arī darīju, un aiz škrobes nemaz nekautrējos pūst dūmus virsū garāmgājējiem - vienalga, vai viņi paši pīpē vai ne, vai lieli vai mazi. Rīgā (pagaidām) es tā nedaru, es cenšos nevienam ar saviem dūmiem netraucēt. Tas pirmkārt. Otrkārt, ja es būtu Zviedrijas pilsone, es ik pārnedēļu ņemtu slimības lapu, jo būtu apaukstējusies. Ko viņi ar savu sm...irdīgo sociāldemokrātiju padarītu? Atlaistu? Ņifiga! Viņi to nevar! Nāktos vien pieciest...

Nepatīk, nepatīk man tā Zviedrijas valsts...