Mans atvaļinājums.

Esmu, tā teikt atpakaļ no atvaļinājuma. Šogad man gan viņš nebija sevišķi veiksmīgs, ir ko atcerēties un ko pastāstīt, bet cerēju dabūt daudz vairāk informācijas un mazliet cita veida. Mēnesi biju Vaivaros, tur viss kā parasti. Viesturs savā ampluā, pārējie tāpat. Mainījies nav nekas, vienīgi pati ēka izskatās arvien bēdīgāk. A pārējais... 7 stāvā veras vaļā ātrāk un ciet ar taisās ātrāk, apakšā 1 stāvā otrādāk, nu kam es stāstu jūs jau paši zināt. Pēc ziemā uzkrātās tauku kārtas daļējas nodzīšanas man bija paredzēts brauciens uz Vāciju ar mērķi savākt maksimāli daudz informācijas par auto pielāgošanas iespējām un citām palīgierīcēm, kā arī paceļot, atpūsties, patusēt, un iepirkties. Laikam neesmu sevišķi labs ceļojumu plānotājs, jo nebiju iedomājies un pat nezināju, ka tieši šai laikā fāterlandē sākās futenes čemps un šai sakarā viesnīcu dabūt ir daudz grūtāk (bet var) un cenas tām ir paceltas par apmēram 30% (taču ne visām un ne visur). Tā nu šai sakarā pasūtījām viesnīcu Beļgijā, Briselē, starp citu par rezervēšanu nemaksājot absolūti neko. Un bez noteikta maršruta sestdienas rītā devāmies ceļā. Ieteikumi pirms doties da jebkur uz ārzemēm.

• Apdrošināties pret nelaimes gadījumiem.
• Kaut vai aptuveni izdomāt maršrutu un sameklēt informāciju par viesnīcām pa ceļam.
• Ja brauc ar savu auto, to attiecīgi sagatavot.
• Polijai braukt cauri brīvdienā un naktī!

Lietuvu izbraucām bez problēmām, par to valsti tālāk kur dzīvo bzdeneki ar saviem fiatiem es labāk neko neteikšu, kas zina sapratīs, kas nezina, sapratīs kad aizbrauks un paskatīsies kas tur notiek uz ceļiem. Ņemot vērā ieteikumu Nr. 4 pie Berlīnes bijām svētdienas rītā pēc apmēram 18 stundu ceļa. Braucām trijatā un pa ceļam mainījāmies tāpēc jutāmies vēl tīri normāli un izlēmām braukt līdz pat Ķelnes apkārtnei kur kopā savijušās vesela čupa ar pilsētām un tur arī nakšņot. Tā arī izdarījām. Nakšņojām Vūpertālē (Wuppertal), tādā ātrās apkalpošanas tipa viesnīcā ETAP http://www.etaphotel.com ļoti izplatīts Vācijā. Maksā 35eur par nakti +8eur ja istabā nakšņo divatā. Istabā viena plata divguļamā gulta un virs viņas, tipa otrā stāvā, bērnu gultiņa, duša un tualete. Tā bērnu gulta ar ir tik liela, ka lielākā daļa pieaugušo arī tur var mierīgi gulēt. Visos hoteļos, visas istabas ir vienādas. Te nu gribu iemācīt kā krāpties šajos hoteļos. Ieiet viens, noīrē istabu, Vakaros un dažviet arī dienās šais hoteļos tāda reception nemaz nav ir automāts, kurā jālieto bankas karte. Nav neviena, kurš uzmanītu kas, pie kā, kur un kāpēc. Tālākais pat tiem, kas tankā skaidrs. Ja esat no godīgajiem tad to trešo pieaugušo nedabūsiet tai istabā lai kā nelūgtos un ko nesolītu. To neļauj ugunsdzēsības noteikumi un kā mēs zinām vācietim nedod ēst, bet ļauj dzīvot pēc noteikumiem... Lūk, tā var nakšņot pieņemamā, ratiņniekam pieejamā hotelī par 35eur uz trim. Vienīgi tā tualete varēja būt mazliet lielāka, bet par šo cenu ir ok. Vēl lētas naktsmītnes var meklēt http://www.hostelz.com ,kā arī Ryanair http://www.ryanair.com mājaslapā un http://www.hotel.de. Nākamā rītā brokastīs devāmies uz Dīseldorfu, jo maksāt 5eur par sausiņu ar ievārījumu Etapā manā uztverē ir beztolkā. Paēdām, lai man piedod Lolita Neimane, strādnieku ēdnīcā Burger King. Iegājām interneta kafejnīcā izplānojām ko apskatīt un kur doties un kā pirmais plānā bija turpat blakus esošā Reinas krastmala. Līdz tai gan es netiku un Reinu tā arī neredzēju, jo laukumā pa ceļam uz augšminēto krastmalu bija divas gumijas šļūtenes kādu 30 cm attālumā viena no otras nostieptas. Pirmo veiksmīgi pārbraucu un kaut kā gadījās tā, ka sašūpojos un pie otrās šļaukas ratu priekšējie riteņi apstājās un es izkritu no ratiem. It kā jau nekas jauns, bet nu pastrauji tas viss sanāca un krītot es salauzu kāju. Te nu atmaksājās visas veselības apdrošināšanas polises, kuras mūžā esmu pircis. Kā saprotat tad pie tā paša arī mani ceļojumi pa Vāciju šoreiz beidzās, toties izdevās pabaudīt "viņu" slimnīcas par ko arī pastāstīšu. Izsaucām ātros, aizveda uz slimnīcu, uztaisīja bildes, uzlika ģipsi un iestūma palātā. Tur priekšā jau bija, kā jūs domājat kas!? Pareizi, krievs! Mūsējie ir visur :DDD ! Palātā bija 6 gultas vietas, bet gultas tikai tik cik vajadzīgs uz doto brīdi, tātad divas. Plaši, divi TV divas izlietnes ar aizkariņu, katram savs telefons, kuram pieslēdzot austiņas var dabūt skaņu no viena vai otra TV vai kādiem 3 radio kanāliem. Bez austiņām no TV skaņas nav, man liekas ļoti ērti jo netraucē kad citi skatās vai arī pats citiem netraucē. Vēl nopērkot tipo telekarti un iespraužot to telefonā vari zvanīt kur vien gribi un pieslēgt internetam laptopu. Protams, ir arī poga lai izsauktu oficiantu medmāsu. Gulta, kurā ielika, protams, funkcionālā lokās tā, ka vari pat klubkrēslu uztaisīt. Gāzēts minītis katram cik gribi tik dzer :) . Ārstu apgaita katru rītu jau 8 no rīta. Pēc brokastīm nāk oficiante un katram sastāda ēdienkarti nākamai dienai. Nu kruta vienvārdsakot. Māsiņas gan līdzīgi kā pie mums ir ļoti labas un ir arī tādas, kuras neko negrib palīdzēt un izliekas, ka angliski nerubī, tādas tur bija vācietes vietējās. Tas nu tik daudz par servisu Dīseldorfas Marien Hospital. Nākamā dienā sākās cīņa ar manu supero apdrošinātāju, kurš veselības nodaļas vadītājas IRĒNAS BARKOVSKAS personā paziņoja, ka man tiek atteikta apdrošināšana, lai es maksājot pats un mājās tad jau tiksim galā. Tas nu man galīgi nebija pieņemami, principā! Un beigu, beigās pieminot visus iespējamos Bez Tabu, draudot ar Apeironu un zvanot uz Rīgu citiem, kuri varēja kaut ko ietekmēt tomēr panācu, ka tiek atsūtīta garantijas vēstule. Divas naktis un ģipša uzlikšana šai slimnīcā maksāja 2700eur! Tā neko jau ne!? Pie kam rēķins tika pasniegts diezgan demonstratīvi otrās dienas pašā rītā es tiku iesēdināts ratos un uz galdiņa uzlikta aploksnīte. Tai pat mirklī beidzās minītis pa brīvu un attieksme palika daudz atturīgāka. Ārste pat atļāvās pateikt: "tādi, kā tu te atbrauc paārstējās, nesamaksā un aizbrauc". Sava taisnība jau viņai ir un aizmukt no tās slimnīcas nebija nekādu problēmu. Pilnīgi ticu, ka tāds, kurš nav apdrošinājies ieraugot rēķinu momentā izlemj mukt un nemaksāt. Mājup braucu divas dienas uz auto pakaļējā sēdekļa. Un to bzdeneku valsti nācās šķērsot darbdienā un pa dienu tāpēc pašlaik vēl ir tāda sajūta, ka negribu kādu brīdi nekur braukt. Redzēs ko mums Jāņi nesīs! :)

Lai līgojas jauki un bez nepatīkamiem starpgadījumiem!