MI prasmes bez jaunām barjerām: praktisks ceļvedis cilvēkiem ar invaliditāti

Mākslīgā intelekta rīki arvien biežāk parādās darbā, mācībās un ikdienas saziņā. Tie var pārveidot sarežģītu tekstu vienkāršākā valodā, sakārtot piezīmes, sagatavot jautājumu sarakstu vai palīdzēt uzrakstīt vēstules melnrakstu. Cilvēkiem ar invaliditāti šīs iespējas var mazināt dažus šķēršļus, bet tikai tad, ja pats rīks ir piekļūstams, tā atbilde ir pārbaudāma un lietotājs nezaudē kontroli pār saviem datiem.

10. septembrī Eiropas Invaliditātes forums jeb EDF rīko tiešsaistes ievaddarbnīcu “Get AI Ready”. Tā ir daļa no programmas, kas gatavo nākamos pasniedzējus iekļaujošām MI pratības mācībām. Pasākums dod labu iemeslu paskatīties plašāk: kā cilvēks Latvijā var izmantot MI apdomīgi un kā organizācijām veidot mācības, kas nerada jaunu digitālo plaisu.

Ko MI var palīdzēt izdarīt

Viens no drošākajiem sākuma uzdevumiem ir darba organizēšana ar informāciju, kuru drīkst izpaust. MI var palīdzēt pārvērst garu publisku paziņojumu īsā punktu sarakstā, izveidot jautājumus pirms vizītes iestādē vai piedāvāt e-pasta struktūru. Tas var arī pārformulēt tekstu vienkāršāk, taču rezultāts vienmēr jāsalīdzina ar pirmavotu, īpaši tad, ja runa ir par veselību, pabalstiem, termiņiem vai juridiskām tiesībām.

Cilvēkam ar redzes traucējumiem MI var sagatavot sākotnēju attēla aprakstu. Tomēr automātiski ģenerēts apraksts nav pierādījums tam, kas attēlā patiesībā redzams. Sistēma var sajaukt priekšmetus, cilvēku darbības vai tekstu. Svarīgam dokumentam, maršrutam vai drošības informācijai vajadzīga cilvēka pārbaude.

Runas atpazīšana var palīdzēt diktēt tekstu cilvēkam, kuram rakstīšana ar tastatūru ir lēna vai nogurdinoša. Savukārt teksta strukturēšana var būt noderīga cilvēkiem ar kognitīviem vai mācīšanās traucējumiem. Taču arī šeit jāvērtē, vai rīks saglabā diktēto informāciju un kam tai ir piekļuve.

Pirmais tests — vai rīku vispār var patstāvīgi lietot

Pirms maksāt par abonementu vai sākt mācīt citus, pārbaudiet pamatfunkcijas. Vai iespējams reģistrēties, pieslēgties, uzrakstīt pieprasījumu, nosūtīt to, izlasīt atbildi un nokopēt rezultātu tikai ar tastatūru? Vai fokuss ir redzams? Vai pogām ir saprotami nosaukumi ekrānlasītājā? Vai kļūdas paziņojums paskaidro, kas jālabo?

Ar vienu veiksmīgu demonstrāciju nepietiek. Jāpārbauda arī failu pievienošana, iestatījumu maiņa, sarunas dzēšana un atteikšanās no maksas plāna. Bieži tieši retāk lietotās darbības ir vismazāk piekļūstamas. Ja svarīga ir balss vadība, izmēģiniet to reālā trokšņu līmenī un pārbaudiet, vai kļūdaini atpazītu tekstu var viegli izlabot.

Pieejamība nav tikai tehniska saderība. Cilvēkam ar kognitīviem traucējumiem būtiski ir īsi un skaidri paziņojumi, prognozējama izvēlne un iespēja darbību atsaukt. Nedzirdīgam lietotājam vajadzīgi titri video pamācībām. Cilvēkam ar kustību traucējumiem svarīgs var būt pietiekams laiks uzdevuma pabeigšanai bez automātiskas sesijas pārtraukšanas.

Četri riski, kurus nedrīkst deleģēt algoritmam

Pirmais risks ir pārliecinoši formulēta nepatiesība. MI atbilde var izklausīties droša arī tad, ja tajā ir izdomāts datums, iestādes nosaukums vai noteikums. Tāpēc lūdziet norādīt avotus, bet pēc tam atveriet tos pats. Neuzticieties saitei tikai tādēļ, ka tā izskatās ticama.

Otrais risks ir personas dati. Neievadiet publiskā MI rīkā medicīniskus izrakstus, personas kodu, bankas informāciju, paroles, klientu datus vai citas sensitīvas ziņas, ja nav skaidrs juridiskais pamats un datu apstrādes noteikumi. Ja gribat palīdzību ar dokumentu, izveidojiet anonimizētu fragmentu, kurā nav iespējams atpazīt cilvēku.

Trešais risks ir aizspriedumi. Apmācības datos var būt stereotipi par invaliditāti, darbspējām un “normālu” dzīvi. Ja rīks automātiski pieņem, ka cilvēks ar invaliditāti nestrādā, vienmēr ir atkarīgs no palīdzības vai vēlas medicīnisku risinājumu, tas nav neitrāls padoms. Pieprasījumu var precizēt, taču kaitīga atbilde ir arī signāls izvērtēt citu rīku.

Ceturtais risks ir pārmērīga paļaušanās. MI var būt palīgs, nevis ārsts, jurists, sociālais darbinieks vai lēmumu pieņēmējs. Cilvēkam ir jāzina, kad vajadzīga profesionāla konsultācija, un jāspēj saprast, kur beidzas automatizēta palīdzība.

Kā uzdot labāku pieprasījumu

Labs pieprasījums nosauc uzdevumu, auditoriju, formātu un ierobežojumus. Piemēram: “Izskaidro šo publisko pašvaldības paziņojumu vienkāršā latviešu valodā piecos punktos. Nemaini datumus un summas. Atsevišķi uzraksti jautājumus, kuri jāpārbauda pirmavotā.” Šāda struktūra negarantē pareizu atbildi, bet samazina neskaidrību.

Ja rezultāts nav saprotams, lūdziet īsākus teikumus, vienu darbību katrā solī vai tabulu. Ja izmantojat ekrānlasītāju, var prasīt izvairīties no sarežģītas tabulas un lietot numurētu sarakstu. Ja informācija ir emocionāli smaga, var lūgt neitrālu, cieņpilnu formulējumu bez dramatizēšanas.

Saglabājiet arī sākotnējo avotu. Ja MI palīdz sastādīt iesniegumu, galīgais teksts jāpārlasa, jāpārbauda adresāts un fakti un tikai tad jānosūta. Atbildība par iesniegto dokumentu paliek cilvēkam, nevis rīkam.

Ko prasīt no pieejamām MI mācībām

EDF darbnīca 10. septembrī notiks tiešsaistē no pulksten 10.00 līdz 12.30 pēc Centrāleiropas laika. Latvijā tas ir vienu stundu vēlāk — no 11.00 līdz 13.30. Organizatori norāda, ka būs starptautiskā zīmju valoda un titri, tomēr pakalpojumi var tikt atcelti, ja neviens tos nepieprasa vismaz septiņas dienas pirms pasākuma. Tātad vajadzība jānorāda reģistrējoties, nevis jācer, ka tā būs saprotama automātiski.

Pirms jebkurām mācībām prasiet, vai platforma ir lietojama ar jūsu palīgtehnoloģiju, vai materiāli būs pieejami iepriekš, vai video būs titri, vai attēliem būs apraksti un vai paredzēti pārtraukumi. Organizatoram jāparedz arī alternatīva, ja praktiskais rīks konkrētam dalībniekam nav piekļūstams.

Svarīga ir arī pasniedzēju attieksme. Iekļaujošas mācības nedrīkst cilvēkus ar invaliditāti rādīt tikai kā palīdzības saņēmējus. Viņi ir arī eksperti, pasniedzēji, darbinieki un rīku veidotāji. Visdrošākais mācību modelis ir koprade: cilvēki ar dažādām vajadzībām piedalās satura plānošanā, testēšanā un izvērtēšanā.

Eiropas politika un praktiskais uzdevums Latvijai

Eiropas Komisija 2026. gada 6. maijā pieņēma Invaliditātes tiesību stratēģijas papildinājumu līdz 2030. gadam. Tajā digitālā iekļaušana, palīgtehnoloģijas un mākslīgais intelekts ir daļa no plašāka mērķa — nodrošināt vienlīdzīgu līdzdalību.

Latvijai tas nozīmē vairāk nekā vienu informatīvu semināru. Publiski finansētām digitālo prasmju programmām vajadzētu noteikt pārbaudāmas piekļūstamības prasības, nodrošināt atbalstu dažādos formātos un iesaistīt cilvēku ar invaliditāti organizācijas. Savukārt katrs lietotājs var sākt ar mazu, drošu uzdevumu, pārbaudīt rezultātu un pakāpeniski saprast, kur MI patiešām palīdz. Digitālā prasme nav spēja nospiest vienu pogu; tā ir spēja saglabāt izvēli, kritisko domāšanu un kontroli.