Finanšu prasmes neirodažādiem pieaugušajiem: digitāls treniņš ikdienas lēmumiem

Pieaudzis mācību dalībnieks ar atbalsta speciālisti šķiro monētas un izmanto budžeta lietotni

Naudas atpazīšana, samaksa veikalā, atlikuma pārbaude un mēneša izdevumu plānošana ir savstarpēji saistītas prasmes. Tās kļūst vieglāk apgūstamas, ja cilvēks var uzdevumu atkārtot savā tempā, saņemt saprotamu atgriezenisko saiti un pēc tam izmēģināt apgūto drošā ikdienas situācijā.

Eiropas projektā Beyond Digits divu gadu laikā sešās valstīs kopā ar neirodažādiem pieaugušajiem izstrādāta 3D spēle, mobilā budžeta lietotne un materiāli pedagogiem un atbalsta speciālistiem. Rīkus demonstrēs noslēguma konferencē 2026. gada 29. septembrī Maltā un tiešsaistē. Latvijas organizācijām tā ir iespēja iepazīt praktisku pieeju finanšu izglītībai un izvērtēt tās pielāgošanu eiro norēķiniem un vietējai ikdienai.

Ko iespējams trenēt spēlē

3D spēle veidota kā droša vide ikdienas finanšu uzdevumu atkārtošanai. Tajā var trenēt naudas skaitīšanu, precīzu samaksu, atlikuma aprēķinu un mēneša budžeta plānošanu. Digitālā vide ļauj mēģināt vairākas reizes un pakāpeniski palielināt uzdevuma sarežģītību.

Mācību procesā svarīga ir viena skaidra prasme vienā reizē. Cilvēks var sākt ar monētu un banknošu atpazīšanu, pēc tam veidot vajadzīgo pirkuma summu, pārbaudīt atlikumu un salīdzināt dažādas izvēles. Kad šie soļi kļūst droši, var pāriet pie nedēļas vai mēneša izdevumu plāna.

Spēles uzdevumu vērtība slēpjas arī tūlītējā atgriezeniskajā saitē. Tā palīdz saprast, kurā darbības posmā vajadzīgs papildu skaidrojums. Atbalsta speciālists var izmantot šo informāciju, lai pielāgotu nākamo uzdevumu, savukārt pats dalībnieks var sekot savam progresam un izvēlēties nākamo mērķi.

Budžeta lietotne kā ikdienas palīgs

Mobilā lietotne paredzēta budžeta un izdevumu uzskaitei. Lai šāds rīks cilvēkam tiešām palīdzētu, sākumā vajadzīgs vienkāršs un saprotams lietošanas mērķis. Piemēram, vienu nedēļu var reģistrēt transporta izdevumus vai sekot summai, kas paredzēta pārtikas pirkumiem.

Kategoriju skaitam sākumā jābūt nelielam. Skaidri nosaukumi, vienāda darbību secība un regulārs pārskatīšanas laiks samazina kognitīvo slodzi. Speciālists var kopā ar cilvēku izvēlēties, kurus datus ievadīt un kādā veidā apskatīt rezultātu.

Svarīga ir cilvēka kontrole pār saviem finanšu datiem. Atbalsta sniedzējs palīdz apgūt rīku un pieņemt pārdomātus lēmumus, savukārt piekļuves tiesības un privātuma robežas jāvienojas skaidri. Ja lietotni izmanto mācību iestādē vai sociālajā pakalpojumā, organizācijai jāizstrādā saprotama kārtība datu glabāšanai un dzēšanai.

No digitālā uzdevuma līdz reālam pirkumam

Digitāls treniņš kļūst praktiski vērtīgs, ja apgūto pārnes uz ikdienu. Pēc virtuāla pirkuma uzdevuma var sagatavot īsu iepirkumu sarakstu un doties uz pazīstamu veikalu klusākā dienas laikā. Cilvēks pats izvēlas preci, aprēķina aptuveno summu un pārbauda čeku, bet atbalsta persona iesaistās iepriekš norunātā veidā.

Arī budžeta plānošanu var sadalīt mazos soļos. Vispirms nosaka pieejamo summu un vienu obligāto izdevumu. Tad pievieno vēl vienu kategoriju un pārrunā, kā izvēle ietekmē atlikumu. Šāda secība palīdz sasaistīt skaitļus ar konkrētu ikdienas lēmumu.

Latvijas pedagogiem un sociālo pakalpojumu speciālistiem noder arī iepriekš publicētais ceļvedis par digitālo prasmju mācīšanu cilvēkiem ar mācīšanās grūtībām. Tajā aplūkotie individuālie mērķi un piekļūstama mācību vide labi papildina finanšu uzdevumu praktisko treniņu.

Kā noteikt piemērotu mācību mērķi

Finanšu prasmes aptver daudz dažādu darbību, tāpēc sākuma novērtējumam jābūt konkrētam. Sarunā var noskaidrot, ko cilvēks jau dara patstāvīgi, kurās situācijās viņš vēlas lielāku drošību un kāds atbalsts viņam ir ērts.

Mērķi var formulēt kā novērojamu darbību:

  • izveidot precīzu summu vienam pirkumam;
  • salīdzināt divu preču cenas;
  • pārbaudīt saņemto atlikumu;
  • sadalīt nedēļas naudu vairākām vajadzībām;
  • reģistrēt vienas kategorijas izdevumus;
  • atpazīt aizdomīgu maksājuma vai datu pieprasījumu.

Progress jāvērtē kopā ar pašu cilvēku. Svarīgs ir ne tikai pareizo atbilžu skaits, bet arī pārliecība, spēja lūgt palīdzību un prasmes izmantošana ikdienā. Dažiem cilvēkiem piemērotāks būs attēlu atbalsts, citiem — īsa rakstiska instrukcija, audio skaidrojums vai darbības paraugs.

Finanšu drošība ir daļa no prasmes

Līdz ar pirkumiem un budžetu jātrenē arī droša rīcība. Cilvēkam jāzina, kā aizsargāt PIN kodu un paroles, kā pārbaudīt maksājuma saņēmēju un kam zvanīt neskaidrā situācijā. Mācību uzdevumos var izmantot izdomātus krāpniecisku ziņu piemērus, kuros jāatpazīst steidzināšana, slepenas informācijas pieprasījums vai solījums par vieglu peļņu.

Drošības noteikumiem jābūt īsiem un praktiskiem. Piemēram: apstājies, pārbaudi, pajautā uzticamai personai. Šo secību var atkārtot spēlē, lomu izspēlē un reālā situācijā. Uzticamo kontaktpersonu sarakstam jābūt viegli atrodamam.

Kā rīkus izmēģināt Latvijas organizācijā

Sākumam pietiek ar nelielu izmēģinājuma grupu un vienu mācību mērķi. Pirms nodarbības speciālists iepazīstas ar spēli, lietotni un materiāliem, pēc tam kopā ar dalībniekiem pārbauda valodas saprotamību, vadību un uzdevumu atbilstību eiro videi.

Pēc dažām nodarbībām dalībnieki var izvērtēt, kuri uzdevumi palīdzēja, kuri prasīja papildu skaidrojumu un ko viņi vēlas trenēt turpmāk. Šīs atsauksmes dod pamatu pielāgot mācību secību. Digitālais rīks kalpo kā viens posms plašākā procesā, kurā savienojas spēle, saruna, praktisks izmēģinājums un cilvēka paša izvēlēts mērķis.

Vienas nodarbības praktisks paraugs

Nodarbību var sākt ar īsu sarunu par situāciju, kuru dalībnieks vēlas apgūt. Piemēram, mērķis var būt patstāvīgi nopirkt dzērienu un pārbaudīt atlikumu. Speciālists vienojas par atbalsta veidu un parāda vienu darbības piemēru, pēc tam dalībnieks uzdevumu izpilda spēlē.

Nākamajā solī dalībnieks ar mācību monētām vai attēlu kartītēm izveido vajadzīgo summu. Pēc tam to pašu secību izmēģina pazīstamā veikalā vai mācību vidē ar reālām cenām. Nodarbības beigās cilvēks pats pasaka, kurš solis bija viegls un kuru viņš vēlas atkārtot.

Atgriezenisko saiti var pierakstīt trīs īsās daļās: ko paveicu, kas palīdzēja un ko darīšu nākamreiz. Šāda forma palīdz pamanīt progresu un dod speciālistam konkrētu pamatu nākamās nodarbības plānam. Regulāri atkārtojot vienu darbību dažādās situācijās, prasme kļūst elastīgāka un vieglāk izmantojama ikdienā.

Grupas nodarbībā dalībnieki var strādāt pāros, salīdzināt izvēles un paskaidrot savu risinājumu. Vadītājam jāuztur cieņpilna vide, kurā katram ir tiesības uz savu tempu, pauzi un izvēlēto saziņas veidu. Finanšu izglītības mērķis ir lielāka patstāvība un drošība, tāpēc cilvēka lēmums paliek procesa centrā.

Beyond Digits konference 29. septembrī ļaus iepazīt projekta pieredzi un izstrādātos resursus. Tiešsaistes dalība dod iespēju Latvijas speciālistiem izvērtēt, kā rīkus izmantot pieaugušo izglītībā, dienas centros un individuālā atbalstā.

Avoti un papildu informācija