Itālija

Raksti būs tik īsi, cik vien iespējams... Kultūras šoks nepāriet... Gribu atpakaļ... TEHNISKAS LIETAS Lidoju kā parasti - ar Ryanair. Maršruts - 28.jūlijā Rīga-Liverpūle, tur gulēju pa nakti lidostā uz beņķīša, jo ielidojām ap pusnakti, bet 6:40 jau tālāk reiss uz Treviso / Venēciju. Atpakaļ 31.jūlijā - izlidošana ap 10:00 no rīta, Liverpūlē kādas 6 stundas, ap pusnakti Rīgā. Treviso ir pilsēta Itālijā, kādus 40 km no Venēcijas. Tur ir miniatūra, pārbāzta, ne sevišķi apkopta lidosta, kurā piestāj Ryanair, nu, un vēl šādas tādas avio un citas sabiedrības (piem., DHL). No turienes iet milzonīgi smuki autobusi (vismaz dažiem pat bija Ryanair logo virsū), kas kursē maršrutā Treviso lidosta - Mestres stacija - Venēcija. Dažiem autobusiem invalīdu zīme virsū, tātad vajadzētu būt iespējamam ar tiem braukt. Biļetes pērk lidostā. Cik maksā - nezinu. Invalīdu tualetes Treviso nav. Piedāvā iet uz izlidošanas zāli, tur esot lielāka. Lielāka tieši to arī nozīmē - vietas vienalga ir pamaz. Liverpūlē droši vien kaut kur ir, bet tad tā īpaši jāmeklē. Pa ceļam uz izlidošanu negadījās. Mēs bijām pasūtījušas viesnīcu internetā, "All'Oasi", kas atrodoties 3 km no lidostas: "Situated 6 kilometres away from the historical centre of Treviso, the All'Oasi Hotel is only 3 kilometres from the San Giuseppe Airport Treviso and 22 kilometres from Marco Polo Airport Venice." SALTI MELI… No lidostas ir 8 km, no Venēcijas - ap 40-45 km. Braucām ar taksi, to lidostā ir īpaši jāizsauc. Uz mūsu "All'Oasi" ir cietā takse, 17 EUR. (Rupjos vārdus izlaižam) Būtiska nianse: elektrība. Itālijā (visur, ne tikai Venēcijas apkaimē) ir gan tie paši 220V, bet kontaktdakšai ir jābūt TIEVAJAI. Man tāpēc neizdevās baterijas fotoaparātam uzlādēt, jo lādētājam resnā dakša. Pirku 3 papildus bateriju komplektus (šādos gadījumos jāpērk Nelādējamās, jo lādējamās pārdod tukšas). Jāpārbauda telefona lādētājs, elektriskais skuveklis, fēns, gludeklis, ja nu kādam līdzi… Nauda: par lidmašīnas biļetēm nepilni Ls 130 katrai, par viesnīcu nepilni Ls 60 katrai (3 naktis, 2-vietīgs numurs, brokastis (itāļu stila, īpaši nepieēdīsies) cenā). Taksis lidosta-viesnīca un atpakaļ = 2x 17 EUR; autobuss no Paese uz Treviso 2 EUR par katru braucienu; vilciens Treviso-Venēcija mazliet virs 4 EUR turpatpakaļ; vaporetto (uz 24 h) 12 EUR katrai; ieeja Dodžu pilī 15 EUR; baložu barība - 1 EUR iepakojums; saldējumi kafejnīcās Treviso - ap 6-7 EUR; vīna glāze - 2-4-6 EUR; gondola - neteikšu. Ļoti dārgi. Ļoti. VIESNĪCA Ir pat neticami OK. Internetā bija redzams, ka tur Principā Ir istabas invalīdiem, bet, kā jau parasti, internetā nav iespējams tieši šīs istabas pasūtīt. Var, protams, zvanīt uz viesnīcu. Es nezvanīju - paļāvos uz likteni. Tātad viesnīca atrodas ne Treviso, kas visai liela pilsēta, ne pie lidostas, bet vienā mazā miestā, ko sauc Paese. Sekas - personāls angliski nerunā. Franciski arī ne, par vācu, krievu utml valodām var aizmist vispār. Bet tas nekas! Ar mūsu rezervāciju viss ir OK, istaba - milzonīga, vannas istaba - kā guļamistaba, duša uz grīdas, podam redeles ir, grīda - ar laminātu (tikai paklājs jāpasper zem gultas)... Rampu tiem diviem pakāpieniem uzlika mazliet vēlāk - kad atnāca Signore Direttore un parādīja personālam, kur tieši tā rampa atrodama (normāli, protams, glabājas kaut kādā noliktavā). Jāteic, man bija par stāvu gan tā rampa, gan uzbrauktuve ārpusē, bet puišiem varētu būt OK. Man priekšējie riteņi cēlās gaisā. TRANSPORTS Lidošanā - nekā jauna. Tikai vēlreiz pārliecinos, ka reģistrācijā mēdz strādāt pilnīgas duras un duriki - reti kad man vajadzīgā palīdzība ir pareizi nokodēta. No Treviso tāda bārbijmeitenīte bija nu Tāaaaadus brīnumus sarakstījusi... Ak, Dievs, kādas duras gan ir pasaulē ... Karoč, ja lidojat ar Ryanair: kods ir WCHS, ja vajag tikai iecelt lidmašīnā / izcelt, bet, ja vajag arī izstumdīt pa lidostu, tad ir WCHC. Pieprasiet arī līmlapiņu (tag) saviem ratiem, citādi galapunktā varat tos nedabūt. VISS IR JĀZIN MUMS PAŠIEM!!! Un jāseko līdzi. Tas attiecas ne tikai uz Ryanair - arī citas aviosabiedrības reģistrācijā apkalpo ne gluži tie pieredzējušākie un attapīgākie cilvēki. Par autobusu no Treviso uz Venēciju jau minēju, tur neko piebilst nevaru. Es pati braucu no Paēzes uz Trevizo ar parasto satiksmes autobusu - tam ir viens pakāpiens, bet pašauras durvis (ti., stienis pa vidu). Katru reizi prasījām palīdzību. Itāļi IR izpalīdzīgi, arī šoferis katru reizi attecēja palīgā, un vienmēr atvainojās, ka viņiem tik šauri autobusi. Latvijā, baidos, ka tādā situācijā šoferis konkrēti lamātos par noskrāpētajām durvīm... No Treviso uz Venēciju braucu ar vilcienu. Teorētiski palīdzība invalīdiem ir jāpiesaka 12 h pirms plānotā brauciena... Tūristiem tas varētu būt pasarežģīti... Bet tāda nu ir tā mūsu dzīve ratos... Šā vai tā, itāļi IR izpalīdzīgi, un es tiku gan vilcienā iekšā, gan no tā ārā... Venēcijā gan mani sagaidīja barga jaunkundze, kas par šo servisu atbild, un tad mēs tur skaidrojāmies, kas kur kad cikos, beigās vienojāmies, ar kādu vilcienu brauksim atpakaļ (vot tas gan ir tizli - ir baigi mazas manevru iespējas... Nekādu - "gribu mājās" vai "gribu vēl palikt"). Vēlāk man piezvanīja angliski runājošs kungs, kurš apstiprināja, ka attiecīgais pakalpojums man būs pieejams gan Venēcijā, gan Trevizo. Venēcijā ir ērti pārvietoties ar upju tramvaju (vaporetto). Tiem pietura pie pašas stacijas. Maršrutu daudz, tāpēc nenāk par ļaunu jau Liverpūles lidostā nopirkt Venēcijas karti ar sab.transporta shēmu un rūpīgi izpētīt, kur kad cik kas kā. Biļete uz 24 h maksā 12 EUR. Ir arī citu tipu biļetes. Var pirkt arī ar VISA, VISA Electron, MASTER u.c. karti. Mēs braucām ar 82.maršruta kuģīti, bet trāpījām ne tajā virzienā, kur gribējām (pa Canale Grande), bet arī pa lagūnu pabraukties nebija nemaz slikti. PASĀKUMI Triju dienu laikā apskatīju - pirmajā dienā Trevizo, otrajā - Venēciju, trešajā mūs itāļu draugi aizveda uz Dolomītiem (ar galapunktu San Martino di Castrozza - ir tāds slēpošanas kūrorts 1450 m vjl). Trevizo ir relatīvi viegli apskatāma pilsēta. Šķiet, diezgan sena. Pilsētai apkārt nu ļoti konkrēts mūris ar tikpat konkrētu aizsargkanālu. Laikam jau tāda iekārojama vietiņa bijusi. Būtu bijis labi pirms braukšanas ar kādu info apbruņoties, būtu interese skatīties. Citādi - ej un skaties: smuki šis un smuki tas. Sekli, Ģipsle, sekli! Venēcija, savukārt, ir īsts izaicinājums. Lai no kuģīša piestātnes tiktu līdz Sv.Marka laukumam ar visām ekstrām, ir jātiek pāri 2 tiltiem. Tiltiem ir trepes.... Tomēr itāļi IR izpalīdzīgi, tā ka visur jau var tikt.... Pat gondolā.... Citādi - pa ielām pārvietoties - ir kopumā viegli. Šur tur pa pakāpienam, bet, ja vien nav jātiek pāri kādam kanālam (tilti, TILTI!!! ar trepēm), tad Venēciju apskatīt var gluži labi. Interesanti būtu bijis paklimst arī pa citām Venēcijas salām (kopskaitā 118; starp tām 150 kanālu un 400 tiltu). Tomēr šoreiz nesanāca. Laiks! Uz vilcienu bija jābūt laikus. Par kalniem - lūdzu skatīt fotogrāfijas! Man nav, ko piebilst... Es kalnos pirmo reizi. EMOCIJAS Kārtējo reizi redzu, ka kaut kā sanāk darīt tieši to, par ko 100% biju pārliecināta, ka nedarīšu nemūžam. Venēcija? Fui, riebīgi, - kanāli, ūdens, tumšs, mitrs, smird... Sv.Marka laukums? Fui, baloži, pretīgi... kā var tādus barot, fui! Venēcijā biju, ar gondolu braucu, nekas nekur nesmird (varbūt citā sezonā?), baložus baroju, un man tas likās forši. Ir forši ielidot Anglijā naktī - tik skaistus skatus baudīt negadās bieži. Anglija ir ļoti blīvi apdzīvota, sevišķi ar lielajām pilsētām, tāpēc naktī pilsētu un ciemu ugunis izskatās kā dargakmeņi - baltāki dzeltenāki, oranži, zili... visa zeme nosēta līdz pašam apvārsnim... Itālijā varētu būt līdzīgi, tak ielidojām un izlidojām spožā saules gaismā, neredzējām. Pilsētu un ciemu robežas no gaisa noteikt nevar (izņemot kalnos, tur var), arī "uz vietas" no robežas bieži vien ir tikai tik daudz, kā plāksnīte ar nosaukumu. Diena kalnos bija interesanta. Izbraucām pavēlā rītā, saule jauki spīdēja, solīdama kārtējo superkarsto dienu (iepriekšējā diena Venēcijā ar saviem > +30 esot bijusi "pirmā vēsā" diena... bāc! Kādas tad ir ne-vēsās???). Kalnos labi, daži mākoņi... Varēja būt ap +25-27, diez vai vairāk. Drīzāk mazāk. Nu, un mašīnā, protams, kondiška... Iebraucam tai savā miestā, redzam āra termometru - +37... Pulksten 6-os vakarā! Skaidrs, termometrs sabojājies! Piebraucam pie viesnīcas, atveram mašīnas durvis - un saprotam, ka nekas nav sabojājies... Versme kā no krāsns... Pēc 15 minūtēm sviedri pa pakausi tek kā parasti... Bet tak grūti bija noticēt! Venēcijā Dodžu pils varētu būt diezgan labi pieejama (tā vismaz man Linda teica). Pati iekšā nebiju, jo Taisni Todien lielais lifts bija sabojājies. Ar to būtu bijis līdz kaut kurienei jātiek, no kurienes tālāk var tikt. Nu neko, sēdēju ārpusē un "nodzinu skopumu", lai varētu Vienreiz Mūžā, uz Venēciju atbraukušai, ar gondolu pavizināties. Nu jā, un tad jau vēl bija vesels pasākums, kā es gāju uzzināt, vai ir kāds gondoliero, kurš mani varētu tai gondolā iecelt un izcelt (tak šūpojas tās maitas!) Atradās : Pats smukākais : Liverpūlē to 5-6 stundu laikā, kas starp lidojumiem, bijām cerējušas aizkulties līdz pilsētai un apskatīt kaut ko no Bītlu kultūras mantojuma. Tak ielidojām no saviem +36 Liverpūles +18 un LIETŪ!!!! ... un mainījām savus plānus bez šaubīšanās... Pretīgs laiks, cita vārda nav. Es Liverpūles lidostā nosalu šausmīgi... Stāstu par visu šo braucienu ir daudz.... uijjj, ku' daudz.... Piemēram, par itāli, kurš iemācījās vienu vārdu latviski, un tas bija "piedzēries"... Par mašīnu - "vabolīšu" salidojumu vienā kalnu ciemā... Par slavenajām Venēcijas mežģīnēm, kuras tomēr ir tik lētas, ka pašai ciku cakot nudien neatmaksājas... Par to, kā vienā viesnīcā sīkā Itālijas miestā tu, cilvēks, sāc runāt ar citiem ceļotājiem franciski, jo viņi no Beļģijas, tak izrādās, ka viņi runā arī krieviski... Par "blondo grēku" - vienu nenosakāmas izcelsmes vīreli, ko mēs redzējām regulāri, un allažiņ Tāaaadā Pālī (autopilotā, pilnīgi noteikti... Viņš diez vai būs pamanījis, ka bijis Itālijā)... Par puisi no Brazīlijas, kurš pienāk klāt uz ielas un sāk runāties - arī itāļu / franču valodu sajaukumā, jo nevienā no tām neviena no mums abām nerunā gana labi, bet puisis runā tikai romāņu valodās (itāļu, franču, portugāļu, spāņu mazliet)... Par itāļiem, kas konsekventi blenž uz meiteņu krūtīm... Par zaļo ūdeni lagūnā... Par baložu asajiem nagiem... Par palmām un priedēm, un ļoti puķainajiem balkoniem un terasēm... Par nešķīsti dārgajām kurpēm veikalu skatlogos (un Roberto Kavalli rokassomām!!! Es tur gandrīz raudādama stāvēju un siekalu tecināju...)... Par smukāko gondolu un smukāko gondoliero visā Venēcijā ;)... Par to, ka IR VĒRTS... Ir pilnīgi nobriedis arī tāds secinājums - CEĻOJUMA LAIKĀ VAJAG ATĻAUTIES VISU, KO GRIBAS. Citādi nav tāda "viegla", "īsta" prieka no visa pasākuma - ja reiz tev, cilvēkam, no šā vai tā ir jāatsakās. Ja gribas ēst Liverpūlē, tad jāpērk tā maizīte pa rub-piez-deviņi, jo, lai arī mājās es sev tādu par 30 sant.uztaisītu, tak ēst gribas Liverpūlē! IR svarīgi ceļojuma laikā justies ērti (silti / vēsi, paēdušam, IZGULĒJUŠAMIES!!!), citādi no visa pasākuma nebūs īsta prieka... Sliktākais šajos braucienos ir tas, ka pēc tam ir jābrauc atpakaļ ((c) Anna, mana laba draudzene). Tā ir, ir smagi... Gribu atpakaļ... BILDES TREVISO
BILDES KALNI
BILDES VENĒCIJA
BILDES LIDOJUMS

Anda Ģipsle, 2006.gada augusts